Gada vārds, nevārds, spārnotais teiciens — 2016. gada rezultāti.

2016. gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens tika izziņoti 2017. gada 23. janvāŗa preses konferencē, kas notika Rīgas Latviešu biedrības namā. Žūrijā brīvprātīgi darbojās RLB latviešu valodas attīstības kopas, Latvijas Rakstnieku savienības un LZA Terminoloģijas komisijas pārstāvji.

Gada vārda katēgorijā –

par spilgtiem pretendentiem atzīstami:
— “tuļķība” (tulkojumā radusies muļķība, neveiklība, valodas kropļojums);
— “saviskot” (svešvārda “apropriēt” vietā);
— “jaunuzņēmums“;
— “domvedis” (persona, kam uzticēta vai kas uzņēmusies izglītot sabiedrību kādos vispārīgos jautājumos); derīgs vārds, jo arī angļiem ir dažādi — “spin doctor“, “opinion leader“, “world leader“, “luminary” , bet “domvedis” ļautu pilnīgi izvairīties no svešvārdiem;
— “grāmatnieciskums” (sal.: angliski “bookishness” + “literacy rate” – cik daudz un cik labu lasāmvielu lasa cilvēks vai vispār sabiedrība, kāda tās grupa; senāk, kopš 1924. gada šīs vārds varētu būt lietots rakstītāja stila raksturošanai jeb kā sinonims vārdam “literārisms”);
— “īsstāvvieta” (īss un precīzs stāvvietas paveida apzīmējums [angļu valodā — “kiss-and-ride”]);
— “klientūrvedis” (uzņēmējdarbībā nebūtu viegli atrast ko citu priekš “account manager“, kas burtiski tulkojams nav, nav runa par kontu, bet klientu vai klientu kopu);
— “kustīte” (kustīga rotaļlieta; bērnībā tīri labi var iztikt bez svešvārda “kinētiskā [rotaļlieta]”);
— “mācīknis” (latvisks pretspars nevārdam “izglītojamais”, kas ieviests ar likuma spēku);
— “stambulētāji” (viena no 2016. gada polītiskām aktuālitātēm — grupējums, kas ilgojas dejot pēc svešas stabules, nedomājot piekrist augstāku spēku pavēlēm);
— “planšetvecāki” (vecāki, kas pārmērīgi paļaujas uz planšetdatoriem);
— “varnesis, varneši” (varētu aizstāt svešvārdu, anglicismu “establišments”/”isteblišments”);
— “gājcilvēks” (migrants, imigrants, pārceļotājs);
— “lūkpakaļa” (automobiļa paveids, aizstāj anglicismu “hečbeks”);
— “spilgtenis” (dzirdēts TV24 sporta raidījumā).

Galīgais lēmums — 2016. gada vārds ir “JAUNUZŅĒMUMS”.
Žūrijas loceklis Aldis Lauzis norāda: “jaunuzņēmums” ir ‘jaunizveidots strauji augošs uzņēmums, kas izstrādā vai jau piedāvā innovātīvu ražojumu, procesu vai pakalpojumu, ar to cenzdamies tirgū ieņemt kādu jaunu nišu’ (angliski: startup). 2016. gada pavasarī šo vārdu tādā nozīmē apstiprināja arī LZA Terminoloģijas komisija. Kā jaunuzņēmumi atšķiŗas no jauniem uzņēmumiem vispār — skatiet: https://en.wikipedia.org/wiki/Startup_company un https://lv.wikipedia.org/wiki/Jaunuz%C5%86%C4%93mums.

Gada spārnotā teiciena katēgorijā –

pamanīti dažādi izteikumi un apzīmējumi, kam sakars ar aktuālām norisēm tautā, sabiedrībā, pilsētnieku dzīvē:

— “kapu tramvajs” — kritika pret satiksmes līnijas izbūves ieceri, kuŗā nav ievērota cieņa pret Rīgas Lielo kapu apbedījumiem; turklāt šim jēgumam meklēti arī citi sinonimi, piemēram — “melu tramvajs”, “miljonāru tramvajs”;
— “Meliem īsas sliedes” — plakāts piketā pret Rīgas vadības kapu tramvaja ieceri (I. Zandere);
— “Ar lodēm šauj cilvēka ķermenī; ar vārdiem — apdraudēta valstiskuma ķermenī.” (Liāna Langa);
— “Barona ielas Sīzifa akmeņi” (Gints Knoks);
— “Barona ielas rekomendējošā peldjosla un alpīnistu pāreja.” (Viesturs Krūmiņliepa);
— “Savickis šovakar jūtas izdukurēts” (pamanījis Uldis Lavrinovičs);
— “Kompetence ar ierobežotu atbildību.” (Ivars Svilāns)
— “Mūsdienu bērni pat nenojauš, ka vēl ilgi pirms skārienjutīgiem telefōniem bija sitienjutīgie televīzori un spērienjutīgie ledusskapji.” (čivinājis Artūrs Žogla)
— “Ne tikai eksprezidenti tas uztrauc.” (Aivars Eipurs; par VDK archīvu likteni)
— “Par nejušanos gana laimīgiem … ir tendence justies vainīgiem.” (Ieva Dzelme-Romanovska savā maģistra darbā “Laid mums tur laimē diet…”)
— “Starptautiskā sociālā konstrukta diena” = 8. marts (Raivis Zeltīts).

Par 2016. gada spārnoto teicienu atzīts “MANS DOPINGS IR MANA TAUTA”
(Mairis Briedis, 22. februārī, youtube.com/watch?v=O9Sk2n8ptEc&t=266).

Gada nevārda katēgorijā –

1) Lietvārdi

Katram vārdam ir savs … … …

— “mārketnīca”;
— “dārznīca”;
— “meistarnīca”;
— “ekspektācijas”;
— “kepka” (pagaidām gan lietots irōniskās pēdiņās);
— “vraps”;
— “zakladka”;
— “bīčvolejbolists” (plūdmales volejbolists);
— “bilžu banka” (attēlu krātuve);
— “brančotēka”;
— “braunags”;
— “gurmāns”;
— “hakatons”;
— “kampuss”;
— “kompetences” (ar nozīmi ‘prasmes, mākas’);
— “konservācija” (kaŗa lidmašīnu…);
— “radošums” (domāts: jaunradīgums, kreātīvitāte; arī — jaunrade);
— “ratatū”;
— “rebrendings”;
— “scēnārijs” (par neplānotiem, nevēlamiem notikumiem!), bet 2018. gadā atrasts vārds, ar ko to var aizstāt: «izrise»;
— “sekcija” (nodaļa);
— “senjors” (ja domāts seniors, vecāka persona);
— “soctīklotājs”;
— “Subsahāra”;
—  “trends”;
— “tricikls”;
— “vaimanoloģija”.

2) Noriseņi (darbības vārdi)

— “adoptēt” (par lolojumdzīvniekiem; šos nevārdus labāk aizstāt ← var lietot “iemājināt” un “iesaimēt”!);
— “čempionēt”;
— “iepoustot”;
— “sapoustot”;
— “izrunāt” (ja domāts – pārrunāt, apspriest kādu lietu);
— “runa iet”;
— “turēt rūpi”;
— “atgriezt” (ar nozīmi ‘atdot atpakaļ’).

3) Kādeņi un apstākleņi (adjektīvi un adverbi)

— “antropozofais”;
— “hospitālais”;
— “individuāli manuāli” (domāts — ar roku, rokām);
— “izzinošākais”;
— “smēķējošākais”;
— “strādājošākais [referāts]”;
— “domāt liekošs”;
— “neskatītākā [filma]”;
— “visatalgotākais”;
— “nepopulārs [lēmums]” (“Šādu teicienu var dzirdēt un izlasīt gandrīz katru dienu visos masu medijos. Tas ir dzirdams tik bieži, ka nav saprotams, kādēļ lēmums tiek saukts par nepopulāru, ja patiesībā tas ir populārs, jo tiek pieminēts ļoti, ļoti bieži.” — iesniedzēja skaidrojums);
— “multivārāmais [katls]”;
— “elastīgo aukļu pakalpojumi” (“Latvijas Avīzē”);
— “kopistiski”;
— “šitur”.

4) Vārdu savienojumi

— “pārrakstīt vēsturi” (divos kontekstos — polītiskā propagandā, iespējams, tīši manipulātīvi, un sporta sasniegumu kommentāros — ačgārnā nozīmē);
— “aizlikts deguns” (rusicisms; domātas stipras iesnas);
— “aktīvā novecošana” (domāta aktīva, darbīga, moža vecumdienu pavadīšana);
— “argona metināšana” (metināšana ar argonu kā līdzekli, pareizi: “argonmetināšana”);
— “atpakaļ gaita” (jāraksta saliktenī kā citi līdzīgi vārdi);
— “pakaļ darinājums” (jāraksta saliktenī kā citi līdzīgi vārdi);
— “atslēgas lēmēji” (kalkojums no angļu, varbūt krievu valodas?);
— “juridiskā technika” (metodes; ieradumi; prakse?);
— “Klimata pārmaiņu finanču instruments”;
— “Eiromelanomas akcija”;
— “galamērķi uz kūrortiem”;
— “Helovīnu aplikācijas”;
— “krizes financēšana” (“92% iedzīvotāju neatbalsta degvielas nodokli bēgļu krizes financēšanai”, TVnet 09.02.2016.);
— “kustība stāv” (tramvaji apstājušies);
— “lokāciju menedžere”;
— “lielākā bilde, lielā bilde” (kopaina);
— “ķermeņa dubultniece” (līdziniece);
— “melnās jāņogas” (upenes);
— “zefīra kebabs”;
— “nonestablišmenta līdeŗi”;
— “pašmāju puiši”;
— “sākotnējās ledus formas”;
— “dīdžeju sets”;
— “Sibirijas mēris” (latviskāk un kompetentās vārdnīcās: liesas sērga!);
— “startapu ekosistēma”;
— “startup šarms”;
— “hendleri strādā suņu centros”;
— “lokāli tiešām apokaliptiskas technologas katastrofas” (IR.lv);
— “Vozduchoflotskais prospekts” (“Delfi”);

5) Izsauksmes vārdi un emōcijfrazes

— “vau!”;
— “labs punkts!”
— “mani tas neuzrunā!”
— “nēnu”

Žūrija atzinusi, ka 2016. gada nevārds ir “EKSELENCE” (ja lietots ar nozīmi ‘izcilība’, tādos savienojumos kā “ekselences balva”, “ekselences centrs”, “ekselences skola”, “ekselences tīkls”, “ekselences grupa”, “ekselences stipendijas”. “Ekselence”, kā redzams vārdnīcās, jālieto tikai vienā nozīmē, proti, ar šo titulu uzrunājot augstas amatpersonas — polītikā un reliģiskā dzīvē.

Gada savārstījums . . .

ir ceturtā ilggadējās aptaujas katēgorijā. Tajā šogad par vienu no spilgtākajiem (bet diemžēl arī visai tipisku pēdējos gados) atzīts kāds lauzītā valodā, dīvainā teikuma daļu sastatījumā veidots oficiāls nosaukums:

— “Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā, kas tiek financēti no valsts budžeta līdzekļiem, sniegšanas noteikumi”.

Iesūtīti vēl dažādi īsāki, bet tomēr jocīgi izteikumi
— “kā monitorēt caureju” (pa radio);
— “izglītojamo vērtību izglītības audzināšana”,
— “virzīt darbam”,
— “Babītes ezerā noķerts maluzvejnieks”,
— “desu īpašums”,
— “iebiezināta piena produkta izstrādājums”,
— “Kaimiņi ar ķermeņa atdzišanu atrod ārā guļam vīrieti pēc strīda ar draudzeni” (Leta, Apollo);
— “Mantojuma komplektēšana atmiņas institūcijās”.

Šai rakstā varējāt iepazīt tikai nepilnus 10 procentus visa 2016. gada vākuma. Iespēja to apspriest sīkāk ir RLB latviešu valodas attīstības kopas (LVAK) ikmēneša sanāksmēs, kā arī rakstot vēstuli uz adresi: Latviešu valodas attīstības kopai / RLB nams / Merķeļa ielā 13 / Rīga, LV 1050.

Turpmāk gaidām no ikviena valodas lietotāja jau 2017. gadā pamanītu vārdu, nevārdu un teicienu pieteikumus. Aptaujas e-pasta adrese — gadavards@inbox.lv. Lūdzam pievienot arī skaidrojumus un kontekstu.

---

Gada vārda meklēšanas akcija — kopš 2003. gada  |  Gada nevārdi (skaidrojumi, piemēri)

---

LZA Terminoloģijas komisijas jubilejas konferences programma (11.11.2016.)

(24.02.2015.)

Aicinām noklausīties zinātniskus referātus par dažādām temām konferencē, kas notiks  2016. gada 11. novembrī LZA ēkā Akadēmijas laukumā 1, LZA sēžu zālē 2. stāvā.

Rīkotāji šo konference veltī oficiālajai LZA TK septiņdesmitgadībai. 1946. gadā tā sāka darboties kā zinātņu akadēmijas struktūrvienība; taču tās priekštece ir arī pirmskaŗa Latvijas Republikas izglītības ministrijas latviešu valodas terminoloģijas un pareizrakstības komisija.

Programma

(Ar 09.11.2016. saņemtiem labojumiem.)

Atklāšanas uzruna 10:00–10:15.

Konferences 1. daļa 10:15–12:45
Māris Baltiņš	Latviešu terminoloģija septiņos gadu desmitos.
Iveta Pūtele	Tradicionālais un novatoriskais latviešu termindarināšanā.
Agita Kazakeviča	Izglītības ministrijas Terminoloģijas komisijas (1919–1921) darbības atspoguļojums Terminoloģijas komisijas sēžu protokolos.
Aldis Lauzis	Lietvārda ģenitīva un pārējo atribūtīvo līdzekļu sēmantiskais pretstats terminoloģijā: paradeigmas tapšana un problēmas.
Anita Butāne	Terminrade un kalkošana.
Regīna Kvašīte	Sakne «termin-» latviešu un lietuviešu terminoloģijā.
Margarita Dunska	Ekonomikas terminoloģija Latvijā.
Larisa Iļinska, Oksana Ivanova, Zane Seņko	Tulkošanas izaicinājumi ekonomikas nozares tekstos.
Marina Platonova	Daži aspekti tematiskā lauka «vide un ekoloģija» terminu sistēmu veidošanā un analizē.
Pārtraukums 12:45–13:30
Konferences 2. daļa 13:30–16:30
Juris Gunārs Pommers		Spēkratu terminoloģiju kopjot.
Zane Broka		Enerģētikas terminoloģijas stāvoklis un attīstības problēmas.
Artūrs Stalažs		Augu šķirņu nosaukumu lietošanas un rakstības problēmas starptautisko noteikumu skatījumā.
Helēna Gizeleza		Terminrades risinājumi medicīnas terminoloģijā no 1989. līdz 2014. gadam.
Tatjana Smirnova		Terminoloģijas jautājumi fōnosēmantikas nozarē.
Gunta Ločmele		Rakstiskās tulkošanas terminoloģijas izstrāde: LU pieredze.
Māra Jēkabsone, Inese Kazāka, Aina Štrāle, Inta Virbule		Bibliotēku nozares terminu attīstības sākotne Latvijā (līdz 1946. gadam).
Anita Helviga		Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas 21. biļetens (1956) literātūrzinātnes terminoloģijas kontekstā.
Astrīda Vucāne		Tradicionālās laulības transformācija mūsdienās: terminoloģiskais aspekts.
(Solvita Štekerhofa nereferēs)		Juridiskās terminoloģijas attīstība 19. un 20. gadsimtā: nozīmīgākās personības.
Juris Baldunčiks		Mūsdienu latviešu terminoloģija valodu kontaktu vējos: lidmašīna, lidaparāts un gaisa kuģis.

Ģenitīvenis — jēdziens un piemēri; lietojums, gramatika, pētījumi.

Aicinām 2015. gada 2. martā pulksten 18:00 atnākt uz Rīgas Latviešu biedrības namu, kur filologs un terminologs Aldis Lauzis stāstīs par ģenitīveņiem latviešu valodā. Šis ir viens no priekšlasījumiem, ko katra mēneša pirmās pirmdienas vakarā rīko RLB latviešu valodas attīstības kopa (LVAK.wordpress.com).

A. Lauzis ģenitīveņu pētīšanai pievērsies jau vairākus gadus. Viņaprāt, «sastingstot un iekonservējoties lietvārda ģenitīva formai (padomju, latviešu, angļu, valsts)», rodas jauni nelokāmi adjektīvi. Ir izteikta hipoteze, ka tā ir ģenitīveņu papildgrupa, jo to sēmantika ir pietiekami tāla no ierastā nozīmiskā tvēruma, kas piemīt ģenitīvam — latviešu valodā itin produktīvam, daudznozīmīgam locījumam. Par šo temu Aldis Lauzis jau runājis Endzelīna konferencē 2006. gadā, referātā «Ģenitīveņa un lietvārda ģenitīva robežšķirtne».

Pirmā plašākā publikācija par īstajiem ģenitīveņiem ir Jāņa Kušķa raksts «Ģenitīveņu tipi», kas ietverts «LVU zinātnisko rakstu» 1976. gada laidienā «Valodas sistēma».

Jānis Kušķis skaidro šādi. — «Ģenitīveņi funkcionē tikai ģenitīva formā un atšķirā no nelokāmajiem substantīviem citu locījumu nozīmes neiegūst arī teikumā. Ģenitīveņu otrā daļā var būt vienskaitļa vai daudzskaitļa ģenitīvs. […] Deklinējamos lietvārdus, kas veidoti ar priedēkli, palaikam nešķiŗ no ģenitīveņiem, kam ir tāds pats priedēklis, lai gan ģenitīveņi nav deklinējami.» (Piemēram — «pazeme» un «pazemes» [«pazemes telpa»].)

Bieži (bet ne vienmēr) ģenitīveņi ir salikteņi:

1) ar numerāli pirmajā daļā — «trīsistabu», «vienpartijas», «piecpirkstu», «divbalstu», «daudzdienu»;
2) ar adjektīvu (kādeni) — «smagkravas», «biezsienu», «dažādkrāsu», «viseiropas», «mazcenas»;
3) ar pronōmenu (vietniekvārdu) — «tābrīža», «šāgada», «citpilsētas», «pašnozīmes», «pašfrekvenču»;
4) ar substantīvu pirmajā daļā — «pulveŗveida», «plūcējtipa», «krēmkrāsas»;
5) ar adverbu pirmajā daļā — «iknedēļas», «garkrasta», «gaŗāmbraukšanas», «gaŗāmejas»;
6) ar prepoziciju (prievārdu) pirmajā daļā — «starpvalstu», «bezvadu», «pretvīrusu», «ārpuskārtas».

Tajā pašā publikācijā J. Kušķis arī atzīst — «Pēdējos gadu desmitos ģenitīveņu produktīvitāte pieaugusi.» / «Materiāls ir vākts kopš 1956. gada, izrakstot latviešu periodikā sastopamos ģenitīveņus; tie noklausīti arī Rīgas radioraidījumos. […] Ģenitīveņi nav meklēti terminoloģiskos izdevumos, kur to ir visai daudz.» / «Bagātāks ir ceturtais tips, […] turklāt ģenitīveņu ar -veida kļuvis daudz vairāk.»

Vēl citai nelokāmu adjektīvu grupai piemīt būtiska atšķirība — tie varētu būt radušies no noriseņiem (darbības vārdiem), nevis kādā ģenitīviskā ceļā. Tādi ir, piemēram, «piespiedu», «gāju» [«gāju putni»], «lidu», «pagaidu», «izvedu» [«izvedu muita»] (Jēkabs Dravnieks, 1921). Tāds šķiet redzams arī uz plāksnītes Saeimas nama tuvumā: «Atgriežu iela» — iela, kuŗai vaļā ir tikai viens gals un kuŗa ir tik īsa, ka gājējs itin drīz atgriežas.

Salikteņi ar «peld-» nevarētu būt radušies no darbības vārda tagadnes (latviešu valodas morfoloģijā nepieņemams paņēmiens!); ticamāk — no nelokāma adjektīva «peldu»; vai no kāda lietvārda. «Peldnodoklis», kas peldēt vispār nevar, sākotnēji lietots formā «peldu nodoklis». «Peldviesu» priekštecis bijis «peldu viesi». Peldes varētu būt notikušas «pelžu vietās» (?), tomēr lietots apzīmējums «peldu vieta», vēlāk jau «peldvieta». Mīlenbacha vārdnīcā ir šādi lietvārdi: daudzskaitlinieks «peldi» un 3. deklinācijas vārds «peldus» (atrodams Raiņa radītajā «Fausta» tulkojumā:
«… pēc gaŗu gaŗiem receptiem
Tas zāles kopā maisīja.
Pie lauvas sarkanā kā precinieka sēja
Tur lilju siltā peldū laulībā,
No viena trauka otrā abus lēja,
Kā kāzu gultā, uguns karstumā;»).

Rīgā un Liepājā ir «Peldu iela» — ģenitīvenis šajā nosaukumā tātad vēl pētāms!

Teksts un foto: Valters Feists

---

 

LVAK rīkotie referāti ir apmeklējami bez maksas. Tie notiek RLB nama 301. telpā un Kluba zālē.
Sazinieties ar mums šeit.

 LVAK.wordpress.com

«Salikteņi» – Jēkabs Dravnieks raksta «Latvijas Vēstnesī» 12.11.1921.

Par salikteņu noderīgumu latviešu valodā jau pirms 93 gadiem – 1921. gada 12. novembŗa «Latvijas Vēstnesī» īsi, skaidri un saprotami rakstījis valodnieks Jēkabs Dravnieks.

---

 

Salikteņi.

Pēdējā laikā var novērot tieksmi lietot vienmēr jo vairāk salikteņu līdz šim parasto divu vārdu vietā. Tā mēs senāk teicām: gāju putni, skatu logs, peldu vieta, pievedu dzelzsceļš, izvedu muita u. t. t., bet tagad vairāk parasts lietot: gājputni, gājzvaigznes, skatlogs, peldvieta, skatkarte, peldviesi, peldnodoklis, zīmognodoklis, izvedmuita, mājlopi, mājputni, mežputni u. t. t. Parādījušies presē pat tādi salikteņi, kā: zemnieksavienība, ierēdņalgas, pasažieŗtarifs u. c.

Šī tieksme izskaidrojama ar vēlēšanos izteikties nevien īsi, bet arī skaidri un saprotami. Lieta tā, ka, salikteņa vietā divus vārdus lietojot, bieži var celties pārpratumi. Ja mēs sakām: jūŗmalā maksā lielu peldu nodokli, tad gan neviens nevar šaubīties, ka liels attiecas uz nodokli, bet tik vienkārša tā lieta nav daudzos citos gadījumos; piemēram: veco ierēdņu algu izmaksāšana turpinās katru dienu, jauno pasažieŗu tarifu ievedīs ar 1. janvāri. Šādos gadījumos dažkārt nevar zināt, vai īpašības vārds zīmējas uz pirmo vai otro lietas vārdu, vai domāti piem. jaunie pasažieŗi, vai jaunais tarifs; bet nekādu šaubu nevar būt, lietojot salikteni pasažieŗtarifs.

Attiecībā uz vienu nesen «Latv. Vēstnesī» iespiesto rakstu par svešvārdu izskaušanu man piesūtīts aizrādījums, ka bez vārda eksports mēs taču nevarēšot iztikt, jo kā tad teikšot eksporta osta (izvedamā osta?). Varētu jau teikt arī izveduma osta, bet daudz īsāki un skaidrāki iznāk, ja lietojam izvedosta (tāpat kā izvedmuita). Vārdi eksports un imports mums nav vajadzīgi.

J. Dravnieks

---

Arī mūsdienās der paprātot – kā labāk:

1)  «karogmasts» vai «karoga masts»?

2) «karognesis», «karognesējs» vai «karoga nesējs»?

---

 

Lasiet arī:

«Salikteņi: kā pret tiem izturēties?» – Aldis Lauzis.

Salikteņi: kā pret tiem izturēties? – Aldis Lauzis.

Publicējam rakstu, ko sadarbībā ar latviešu valodas attīstības kopu sarakstījis filologs, tulkotājs un terminologs ALDIS LAUZIS (1939–2022), kuŗš publiskā LVAK priekšlasījumā 2014. g. 3. novembrī stāstīja par salikteņiem.

---

Vai pēdējā laikā salikteņu mūsu valodā nav saviesies par daudz? Vai salikteņi negrauj latviešu valodas latviskumu, nepiešķiŗ tai vāciskus vaibstus? Vai salikteņi nemazina valodas skanīgumu, vieglumu un raitumu? Vai domu, kas izteikta, izmantojot salikteņus, tikpat labi nevar izteikt bez tiem? Gan valodas lietotājus, gan tās kopējus šādi jautājumi nodarbinājuši jau kopš jaunlatviešu laikiem, un vienprātības nav bijis. Vienprātības nav arī tagad.

Latviešu valodnieks Jēkabs Dravnieks “Latvijas Vēstneša” 1921. gada 12. novembrī publicēja savu īsu analizi par salikteņu izplatīšanos XX gadsimta sākumā.

Kopš sendienām mūsu valodā bijuši tādi vārdi kā, piemēram, «pirtskrāsns, klētsdurvis, kūtsmēsli, plītspriekša, izkaptskāts, sirsdssāpes, valstssvētki, ugunskurs, ūdensplūdi, akmenskalns un debesspuse» (citēts no Kārļa Krūzas raksta „Pāris vārdu par valodas kopšanu”, Tēvija, 1942, 4. aug.). Salikteņu sistēmas veidošanās pilnā sparā notikusi jau tad, kad latviešiem vēl nebija rakstītās literātūras. Simtiem salikteņu jau ir G. Manceļa vārdnīcā «Lettus» (1638), un to vidū sastopam arī tagad pazīstamus: ādminis, ārapuse (ārpuse), badadzeguze, bendeskalps, darbadiena, galvaskauss, kaŗaspēks, kaŗavīrs, mēlnesis, mežacūka, mušmires, pilskungs, pirtspalags, rītapuse (austrumi), sienalaiks, ugunsgrēks, varavīksne, zemlikas (veļu laiks). (Interesentiem ieteicu Valentīnas Skujiņas grāmatu «Salikteņi G. Manceļa vārdnīcā «Lettus» un krājumā «Phraseologia lettica»», 2006.)

XIX gadsimta beigās jau bija izveidojušies veseli salikteņterminu lauki, piem., ar komponentu -kopība: aitkopība, augkopība, biškopība, cūkkopība, dārzkopība, lopkopība, zīdkopība, zirgkopība („Dienas Lapa”, 1887–1889, J. Baldunčika dati).

Protams, salikteņu rašanās nav beigusies. Daudzi tagad plaši lietoti salikteņi radušies nesen. Piemēram, vārds vārdkopa radies XX gs. 30. gadu sākumā. Daudz jaunu salikteņu vai salikteņu kandidātu aizvien tiek pieteikts gada vārda un nevārda konkursam; īpašu uzmanību iemantoja saliktenis ēnstrādnieks.

Visu laiku turpinās salikteņu veidošana no vārdkopām, kuŗās pirmais vārds ir verbāllietvārds ar izskaņu -šana, kam saliktenī šī izskaņa zūd. Piemēram, pēc jau agrāk radušās salikteņa elpvads parauga no vārdkopas elpošanas ceļi radies saliktenis elpceļi. Patlaban aktīvs salikteņrades pirmais komponents ir rīcīb-. 1933. gadā Saeimā līdzās vārdam tiesībspēja un darbībspēja (lietoti jau 20. gados) sāk skanēt arī vārds rīcībspēja (no rīcības spēja). Vēlāk Civīllikumā parādījās arī vārds rīcībnespēja. 90. gados radās vārdi rīcībpolītika un rīcībplāns. Otrais no šiem vārdiem gan ieviešas nepelnīti gausi. Joprojām lasām un dzirdam tādas neveiklas vārdkopas kā, piemēram, „ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plāns“ (te savā starpā saistāmi ieviešanas un plāns, kā arī rīcības un plāns, bet ne ieviešanas un rīcības, tāpēc ..ieviešanas rīcībplāns atvieglotu visa gaŗā nosaukuma lasīšanu). Rīcībplāns, starp citu, ir kalks no angļu termina action plan.

Jau kopš jaunlatviešu laikiem valodas lietotāju un kopēju vidū par salikteņiem bijuši nebeidzami strīdi.

Piemēram, laikā, kad latviešu valoda pierādīja spēju pilnvērtīgi dzīvot patstāvīgi, bez vācu valodas palīdzības, ļoti noturīgas domstarpības bijušas par to, vai salikteņa pirmais komponents drīkstētu pēc vācu valodas parauga būt atvasināts no darbības vārda finītas formas (resp., tagadnes). Klasiski strīdu objekti ir šādi pāŗi (pirmajā izmantota finīta forma; otrajā – divdabis vai cita forma; abas formas var būt arī strupinātas): kuļmašīna/kuļammašīna, pildspalva/pildāmspalva, slīpmašīna/slīpējammašīna, gājputns/gājuputns, slīdkalniņš. Par sēdvietu/sēžamvietu tādu strīdu, šķiet, nav bijis. Šai sakarā interesants ir savdabīgais militārais termins neķerlauks. 20. un 30. gados tas plaši lietots laikrakstā „Latvijas Kareivis”, kā arī žurnālos „Artilerijas Apskats”, „Militārais Apskats” un „Kadets”, 50. gados „Daugavas Vanagu” izdevumos, bet 70. un 80. gados Latvijā iznākušajos žurnālos „Zvaigzne” un „Liesma”. Tas atrodams arī „Latvijas padomju enciklopaidijā”, „Latviešu literārās valodas vārdnīcā” un „Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā” (1995). Citāts no „Latvijas Kareivja” (1928): „Grāmatas pirmā, otrā un trešā nodaļā doti daži techniski definējumi par šaušanas līniju, šaušanas plāksni, baterijas vēdekli, pacēluma un kritiena leņķiem, šāviņa lidojuma tālumu, trajektoriju, minimālo pacēlumu, neķerlauku, šāvienu izkliedi, varbūtējiem klīdumiem u. t. t.” (Verba tagadnes forma būtu nevis neķer, bet neķeŗ; tātad neķerlauks, iespējams, atvasināts no lietvārda neķere — red. piez.)

Salikteņu darināmības kritēriji

1. Divvārdu veidojumus, ko jau kā vienu vārdu izrunā ar kopīgu pirmās zilbes uzsvaru, bieži vien var būt vēlami un derīgi par salikteņiem atzīt arī rakstu valodā. Piemēram, kādā Endzelīna dienas konferencē šo argumentu izmantoja pieredzējis leksikografs: uz pārmetumu, ka Terminoloģijas komisija suņu šķirņu grupu nosaukumos apstiprinājusi tādus salikteņus kā aitusuns, putnusuns un kalnusuns, viņš kritiķi uzaicināja izrunāt vārdkopu putnu suns un, atbildi saņēmis, rezumēja: „Jūs pats taču arī sakāt putnusuns.” (TK apsvērumi bija sintaktiski, sk. http://termini.lza.lv/article.php?id=168.)
2. Kā salikteņi runā un rakstos jālieto tādi divvārdu veidojumi, kuŗos viena vai abu komponentu nozīme atšķiŗas no tās, kāda tiem ir citā, ar šo veidojumu nesaistītā kontekstā. Piemēram, 1940. gadā Izglītības ministrijas Latviešu valodas pareizrakstības komisija uz šāda pamata par salikteņiem neatzina tādus savienojumus kā augļu dārzs, brāļa dēls, bruņu kuģis, gada pārskats, goda biedrs, rīta kurpes, zemes lode u. tml. (tajos rakstījums kopā vai šķirti nozīmi nemaina), bet atzina savienojumus (skaidrojumā: «ar pilnu pirmā vārda ģenitīva galotni») bruņurupucis, ciltskoks, dievanams, dzīvesbiedrs, ellesmašīna, kaŗaskola, kaŗaspēks, kaŗavīrs, lietaskoks, lietussargs, namamāte, namatēvs, pūcesspieģelis, ratasiers, rokudarbs, saulesbrālis, saulessargs, skatulogs, skolasbērns, tautasnams, tēvuzeme, ūdenslīdējs, ūdenssmēlējs (mašīna), ūdenszīme, vaskadrāna, vērtspapīrs, zemesceļš, zemesgrāmata, zemessargs, zemestēvs, ziemassvētki, ziepjuzāles utt. http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_001_jazi1940n91|article:DIVL317|query:salikteni|issueType:P
3. Terminoloģijā par salikteņiem veido, piem.:

– lietvārda un īpašības vārda savienojumus, piem., virsmaktīvās vielas (nevis virsmas aktīvās vielas, kā bija pieņemts līdz 80. gadiem), darbtiesiskās attiecības (nevis „darba tiesiskās attiecības“, kā līdz šim pārsvarā lieto), rīcībspējīga persona (nevis „rīcības spējīga persona“), darbaspējīgs vai darbspējīgs (nevis „darba spējīgs“), karstumturīgs, karstumizturīgs (nevis „karstuma turīgs“, „karstuma izturīgs“);

– savienojumus {lietvārds, kas apzīmē īpašības vai procesa veidu vai aspektu, + verbāllietvārds, kas apzīmē šo īpašību vai procesu}, piem.: traucējumnoturība (nevis „traucējumu noturība“), darbspēja, rīcībspēja, mākoņdatošana, kur pirmais komponents parasti nozīmē nevis procesa/īpašības subjektu vai objektu, bet gan procesa/īpašības veidu, apstākli, aspektu; piem., nevis traucējumi ir noturīgi, bet kaut kam piemīt noturība traucējumu apstākļos;

– savienojumus {lietvārds, kas apzīmē īpašības vai procesa subjektu vai objektu, + īsformas verbāllietvārds, kas apzīmē šo īpašību vai procesu vai arī procesa veicēju}, piem.: mašīnbūve (salīdz. ar mašīnu būvēšana), kaulveide (salīdz. ar kaulu veidošanās), audrade, dīgļrade, šūnrade, organrade, zīmolrade; krūmgriezis (salīdz. ar krūmu griezējs), ledlauzis (salīdz. ar ledus lauzējs), gāzesvads, ūdensvads, viļņvads, asinsvads;

utt., utt. Salikteņterminu sintaktiskajai vēlamībai ir divi vispārīgi kritēriji. Proti, ir vēlams:

1) lai termins būtu ērti iesaistāms plašākās vārdkopās, t. i., papildināms ar trešo komponentu (parasti kreisajā pusē), ja tāda vajadzība paredzama; piemēram, šis bija viens no iemesliem, kādēļ 70. gados vārdkopu izšķiršanas spēja aizstāja ar izšķirtspēju (piem., paplašināma kā aparāta izšķirtspēja);

2) lai termins būtu ērti lietojams ne vien nōminātīvā, bet arī ikvienā citā locījumā (un, protams, arī ģenitīvā, kas visbiežāk sagādā grūtības); piemēram, šis bija galvenais iemesls, kādēļ 80. gados vārdkopu „elektriskā izlāde gāzēs“ (электрический разряд в газах / electric discharge in gases / décharge électrique dans le gaz) aizstāja ar vārdkopu elektriskā gāzizlāde; šajā ziņā grūtības radījusi arī, piem., vārdkopa „ietekme uz vidi“, jo par labu un atdarināmu paraugu nevar uzskatīt bieži lasāmo „ietekmes uz vidi novērtējumu“ (évaluation des incidences sur l’environnement / environmental impact assessment).

Ja neveido salikteņus, atliek vārdkoptermini, kuŗos pašos jau ir smagnējas konstrukcijas ar datīvu, instrumentāli, lokātīvu, prievārdiem un kuŗi vēlāk teikumos rada pamatīgas neveiklības: „elektriskās izlādes gāzēs strāvas mērīšana“ — salīdziniet to ar „elektriskās gāzizlādes strāvas mērīšana“!

Terminiem, kam paredzama bieža lietošana paplašinātās vārdkopās, vajadzības gadījumā būtu jāpieņem parallēls variants, ko ar citiem teikuma locekļiem varētu sasaistīt bez stilistiskiem zaudējumiem. Minētajai vārdkopai ietekme uz vidi agrāk tāds parallēls termins bija ekoloģiskā ietekme (ekoloģiskās ietekmes novērtēšana ir   s i n t a k t i s k i   nevainojama vārdkopa, taču ar vides jautājumiem saistīto zinātnieku vairākums pret to iebilst); pēdējos 15 gados ieteikti vairāki jauni varianti, piem., videsietekme.
Divi parallēlu vārdkopu piemēri no LZA TK Informācijas technoloģijas, telekomūnikācijas un elektronikas terminu apakškomisijas nesenās prakses:

access path independence The separation of a data description from its access path so that changes to the access path do not require changes to the data description in a program.	neatkarība no piekļuves ceļa, piekļuvneatkarība Tas, ka datu apraksts programmā ir tādā veidā šķirts no piekļuves ceļa, lai, piekļuves ceļam mainoties, nebūtu jāpārveido.
data independence The property of a database management system that allows for application programs to be independent of changes in the data structure.	neatkarība no datu struktūras, datneatkarība Datubazes pārvaldības sistēmas īpašība, kas lietojumprogrammas dara neatkarīgas no pārmaiņām datu struktūrā.

Latviešu terminoloģijā jau sen izkristallizējušies principi, kā izšķirt, kur veidojams saliktenis un kur jāpaliek pie divvārdu vai trīsvārdu vārdkopas. 70. gadu beigās un 80. gados terminoloģiski rediģējot «Latvijas padomju enciklopaidijas» dabzinātniskos un techniskos šķirkļus, nesastapos ar tādiem gadījumiem, kur šajā ziņā būtu jāmeklē pavisam jauni risinājumi. Šo principu pamatus lielākoties iedibinājis jau Jānis Endzelīns. Piem., “Latviešu pareizrakstības vārdnīcā” (1942) ir pat tādi salikteņi, kuŗus Terminoloģijas komisija pieņēma tikai 70.-90. gados. Viens ērti aplūkojams piemērs:

gaismizturīgs (v. lichtbeständig)
gaismjutīgs (v. lichtempfindlich)
gaismlaidīgs (v. durchleuchtend)

Termins gaismjutība ir jau Endzelīna rediģētajā «Zinātniskās terminoloģijas vārdnīcā» (1922), bet Terminoloģijas komisija (TK) to pieņēma tikai 80. gados (http://termini.lza.lv/term.php?term=gaismjut*&list=&lang=LV&h=yes). Enciklopaidijā es šo terminu (tāpat kā īpašības vārdu gaismjutīgs un vairākus citus) pēc analoģijas ar līdzīgiem terminiem ieviesu bez saskaņošanas ar TK.

Tikai 80. gados TK apstiprināja arī terminu gaismizturība (http://termini.lza.lv/term.php?term=gaismiztur*&list=&lang=LV&h=yes). Bet īpašības vārds gaismizturīgs apstiprināts tikai 1998. gadā (http://termini.lza.lv/term.php?term=gaismiztur%C4%ABgs&list=gaismiztur*&lang=LV).

Vārds gaismlaidība nepelnīti nav ieviesies. Tā vietā TK kopš 1989. gada dažādās nozarēs apstiprinājusi terminu gaismcaurlaidība (http://termini.lza.lv/term.php?term=gaismcaurlaid*&list=&lang=LV&h=yes).

*

Kāda ir mana atbilde uz sākumā izteiktajiem jautājumiem? Ja jāatbild dažos teikumos un par visiem valodas stiliem reizē, atbilde ir šāda. Salikteņu mums varētu būt vismaz trīsreiz mazāk, ja latviešu valodā aktīva būtu kaut vai tik niansēta īpašības vārdu darināšanas sistēma, kāda ir leišu valodā. Kamēr jaunu īpašības vārdu darināšanā aktīvs būs gandrīz vai tikai piedēklis -isk-, atbrīvošanās no salikteņiem, it īpaši terminoloģijā, teikumus padarītu grūtāk uztveŗamus, nereti samocītus un arī neprecīzus. Tāda valoda būtu daudz tālāk no valodas latviskuma ideāla, no tā izteiksmes raituma un caurredzamības, kas piemīt dainām un varētu būt atsevišķa apcerējuma temats.

Es, protams, nerunāju par iespēju no salikteņiem atbrīvoties, vienkāršojot domas, ko uzticam valodai. Šī iespēja būtu iespēja savai valodai parakstīt bauŗu valodas likteni, un diez vai kāds to nopietni apcer.

Jādomā par ko citu. Vai skaidri apzināmies, kādos gadījumos salikteņi no valodas raituma viedokļa ir vēlami un kādos bez tiem varētu iztikt, jo tie vai nu gluži vienkārši nav vajadzīgi, vai arī ir samērā ērti aizstājami ar citiem valodas līdzekļiem? Arī tas būtu pētāms atsevišķi.

---

Skatīt arī: 03.11.2014. Salikteņi latviešu valodā – Alža Lauža stāstījums

03.11.2014. Salikteņi latviešu valodā – Alža Lauža stāstījums

2014. gada 3. novembrī pulksten 18:00 Rīgas Latviešu biedrības namā (Merķeļa ielā 13, otrā stāva 301. telpā) piedāvājam filologa, ražīga tulkotāja, redaktora un terminologa Alža Lauža priekšlasījumu “Salikteņi latviešu valodā“. Ilgums – aptuveni stunda, kam sekos diskusija. Aicināti piedalīties visi interesenti. Rīko RLB latviešu valdoas attīstības kopa (LVAK).

Par to pašu temu aicinām izlasīt pavisam jaunu Alža Lauža rakstu “Salikteņi: kā pret tiem izturēties?”.

---

Aldis Lauzis (attēlā) savu stāstījumu piesaka šādi.

“Vai pēdējā laikā salikteņu mūsu valodā nav saviesies par daudz? Vai salikteņi negrauj latviešu valodas latviskumu, nepiešķiŗ tai vāciskus vaibstus? Vai salikteņi nemazina valodas skanīgumu, vieglumu un raitumu? Vai domu, kas izteikta, izmantojot salikteņus, tikpat labi nevar izteikt bez tiem?

Gan valodas lietotājus, gan tās kopējus šādi jautājumi nodarbinājuši jau kopš jaunlatviešu laikiem, un vienprātības nav bijis. Vienprātības nav arī tagad.

Ja man uz šiem jautājumiem jāatbild dažos teikumos un par visiem valodas stiliem reizē, mana atbilde ir šāda. Salikteņu mums varētu būt vismaz trīsreiz mazāk, ja latviešu valodā būtu kaut vai tik niansēta īpašības vārdu darināšanas sistēma, kāda ir lietuvju valodā. Kamēr jaunu īpašības vārdu darināšanā aktīvs būs gandrīz vai tikai piedēklis -isk-, atbrīvošanās no salikteņiem, it īpaši terminoloģijā, teikumus padarītu grūtāk uztveŗamus, nereti samocītus un arī neprecīzus. Tāda valoda būtu daudz tālāk no valodas latviskuma ideāla, no tā izteiksmes raituma un caurredzamības, kas piemīt dainām.

Es, protams, nerunāju par iespēju no salikteņiem atbrīvoties, vienkāršojot domas, ko uzticam valodai. Tāda izvēle būtu iespēja savai valodai parakstīt bauru valodas likteni, un diez vai kāds to nopietni apcer.

Jādomā par ko citu. Vai skaidri apzināmies, kādos gadījumos salikteņi no valodas raituma viedokļa ir vēlami un kādos bez tiem varētu iztikt, jo tie vai nu gluži vienkārši nav vajadzīgi, vai arī ir samērā ērti aizstājami ar citiem valodas līdzekļiem? Priekšlasījumā pakavēsimies pie tiem salikteņu aspektiem, kuŗos meklējama atbilde uz šo jautājumu.”

Aldis Lauzis – redaktors, tulkotājs un terminologs runās
LVAK tematiskajā sanāksmē 2014. g. 3. novembrī plkst. 18:00 Rīgas Latviešu biedrības namā.

LVAK.wordpress.com

 

 

Citu valodu atdarinājumi: «veiksmes stāsts», «karstvieta», «galvas telefōns», «pielietot», «patērnieciska attieksme», «skrūvspārnis». — Vai KALKI iederas latviešu valodā?

Jēdzienu “kalks” definē šādi: vārds vai vārdu savienojums, kuŗa morfoloģiskā vai sēmantiskā struktūra veidota pēc konkrēta citas valodas parauga; šādā atveidojumā bieži parādās burtisks (tiešs) citvalodas vārda vai teiciena tulkojums.

Helikoptera nosaukšanai derēs latviskāks vārds – kalks “skrūvspārnis“.
Tas radies jau pirms kaŗa un ir pieminēts LVAK diskusijās par jaunvārdiem un terminiem.

Tāpat kā vienkārši aizguvumi, arī kalki gan tiek labprāt lietoti un bagātina valodu, gan arī citkārt tiek kritizēti kā sārņi. Kalku derīgumu cenšas izvērtēt valodas kultūras, stilistikas un terminoloģijas speciālisti.

2021. gada nevārds “sadarbspējīgs” (kontekstā ar potēšanas apliecībām jeb sertifikātiem) izveidots, burtiski atdarinot “interoperability” — “savietojamība”, “sadarbspēja”, “savstarpēja izmantojamība” (pēc nacionālajiem terminu avotiem).
Ja “sadarbspēja” vēl varētu būt izprotama kā ‘vairāku ierīču spēja darboties vai tikt darbinātām kopīgi, vienā sistēmā, saskaņoti, savstarpēji, mijiedarbīgi‘, tad sertifikāts (papīrs, skaitlis, identifikātors, kōds kādā datnesī) gan nedarbojas kā ierīce vai aparāts — tas ir vienkārši nolasāms, aplūkojams. Pietiktu ar vārdu “derīgs“, tāpat kā “derīga biļete”, “derīga pase”; “derīguma termiņš”. Un pretēji — “nederīgs“, tātad vieglāk nekā “nesadarbspējīgs” vai “sadarbnespējīgs”.

Valodniece Inta Freimane norādījusi: “Nevēlami kalki parasti valodā ienāk neintelliģences, zināšanu trūkuma vai paviršības dēļ. Nevēlamu kalku lietojums savukārt var radīt nervōzitāti un neiecietību sabiedrībā un negātīvi ietekmēt daudzus sociālus procesus ražošanā, zinātnes un kultūras attīstībā un sadzīvē.”

I. Freimane par kalkiem nosauc arī anglismus “ofiss“, “imidžs“, “menedžments“, “dīlers“, “kičs” – tomēr tiem nav kalka būtiskās pazīmes: tieša citas valodas struktūrālās formas pārcēluma, tāpēc tie varētu iederēties varbūt tikai valodnieces aprakstītajā “vārdu kalku” katēgorijā. Stila aspektā tie gan uzskatāmi par nozaŗu žargona elementiem, modesvārdiem. To literārie ekvivalenti – “birojs“, “tēls“, “pārvaldība“/”vadība“, “tirgonis“, “tīši amizanti banālais (vai aistētiski seklais) stils“.

Daudz ir īsto (pilnīgo) derivātīvo kalku – atvasinājumu un salikteņu, kas samērā bieži nostabilizējas valodā un vairs neizraisa īpašu vārdnīcu veidotāju un valodas kopēju uzmanību. Tomēr interesanti ir atcerēties šādu vārdu etimoloģiju: “sadarboties” (kalkots no latīnisma “kooperēties”); “kopdarbs“, “kopdarbība” (no vācu “Zusammenarbeit“); “valstspiederīgais” (no vācu “Staatsangehörige“); “apstrādāt” (no krievu “обрабатывать“). Kalkoti arī specifiskāki nozaŗu termini: “pilnsabiedrība” (no vācu “Vollgesellschaft“); “skudrulācis“/”skudrlācis” (no vācu “Ameisenbär“); “lietusmežs” (no angļu “rainforest“); “smagais metalls” (gan ķīmijā, gan arī pārnestā nozīmē mūzikā; no vācu “Schwermetall” un angļu “heavy metal“).

Protams, nereti šādi tieši tulkojumi netiek pieņemti vai pat nemaz netiek piedāvāti. Ir “austiņas“, kuŗā nav izmantots kalks ne no vācu, ne angļu, ne krievu valodas – kaut gan terminoloģijas archīvos var atrast “galvas telefōnu” (datēts ar XX gs. 60., 70. gadiem; sal.: “головной телефон“, “headphones“, “Kopfhörer“). Ir “krāmu tirgus” (nevis kā angļiem – “flea market” – ‘blusu tirgus’). Bet “utenis“? – Par to 1886. gada 13. jūlija laikrakstā “Rota” vēstīts: “… Un kur tad nu wehl uz “utenes“, kā ļaudis scho tirgu parastā walodā eesaukuschi, kas gan tur wiss naw dabujams.” – raksta nosaukums: “Uz krahmu vulgo* “utu” tirgus.“.

Viens un tas pats vārds var gan būt, gan nebūt piemērots kalkošanai – tas atkarīgs no konteksta un no tā, vai tiek atrasts cits, labi piemērots nekalkots variants. Ir vesela virkne dažādu nozaŗu terminu – gan vienvārda, gan kombinētu, kuŗos angļu valodā izmantots vārds “hotspot“. Taču ‘karstuma’ metaforas pārcelšana mūsu valodā (aktīvuma apzīmēšanai):

1) dažos gadījumos ir derējusi – šie termini radušies kalkojot:
· “hotspot” = “karstvieta” (a: ‘precīzā vieta, datora ekrāna punkts, kas tiek aktīvēts peles klikšķa brīdī’; b: ‘kāda objekta daļa, kas satur hipersaiti’ [abi termini – informācijas technoloģijās, ir ietverti “Microsoft” glosārijos]);
· “biodiversity hotspot” = “biodaudzveidības karstais punkts“;
· ģeopolītiskie “karstie punkti” parādījās pēc 2. pasaules kaŗa – Latvijā kalkoja no krievu “горячая точка“, trimdā – no citām valodām;

2) citos gadījumos nav derējusi – šie termini radušies nekalkojot:
· “[Wi-Fi] hotspot“ = “tīklājs” (‘sakaru zona ap bezvadu datortīkla piekļuves ierīci’);
· “accident hotspot“ = “melnais punkts” (‘bīstams autoceļa posms vai krustojums’).
Ģenētikas terminam “recombination hotspot” latvisko atveidojumu terminoloģijas datubazes pagaidām nepiedāvā.

Tūrisma jēdziens “last minute travel deals” šeit kalkots itin saprotami, bet vēl labāk būtu izmantot
arī mīkstos un gaŗos burtus, reģistrējot latvisko domēna vārdu (sk. NIC.lv)!

Plaši zināmu, bēdīgi slavenu kalku vidū minami:
“pielietošana” (literāri: “lietošana”, “izmantošana”),
“runa iet par…” (lit.: “runā par…”; “runa ir par…”, “ir runa par…” vai pat īsāk “ir par…”),
“forma” (uniforma; amata tērps; darba apģērbs) – ieviesies padomju okupācijas laikā (“форменная одежда“), bet literārās valodas vārdnīcā vēl tagad palikuši lietojuma piemēri “kaŗavīra forma”, “zila formas kleita”.

Savukārt XXI gadsimta sākumā ieviešas parazītisks frazeoloģisks kalks no angļu valodas: “veiksmes stāsts” (“success story“), kaut gan gribēto domu taču var izteikt vienkāršāk un īsāk – “veiksme“! Nekāda lasītāju apvārdošana ar “stāstiem” nav vajadzīga, ja veiksme ir patiesa. “Stāsts par veiksmi” ir iespējams, ja runa tiešām ir par stāstu (piem.: “publicēts stāsts par VEF veiksmi”, “izlasīju VEF veiksmes stāstu”), bet latviska domāšana ir pazaudēta tādos salikumos kā “Latvijas izlase ir [olimpiadas lielākais] veiksmes stāsts“**; “Latvija būs veiksmes stāsts“***.

Ne katrs nevēlams aizguvums ir kalks, un ne katrs kalks ir nevēlams, galēji neglīts un pilnīgi nepieņemams. Kalki, kas valodā ienāk gan spontāni, gan ar valodnieku un terminologu ieteikumiem, ir labs iemesls diskusijām! Šķiet, galīgi atrisināta vēl nav, piemēram, šāda dilemma:
1) vai labāk piekrist I. Freimanei****, ka adjektīva “patērniecisks” vietā labāk der “patērētāja –” (ģenitīvs) – tikai tāpēc, ka tam ir kalkveidīga līdzība ar krievu vārdu “потребительский“?
2) vai jāņem vērā jaunāka terminoloģijas atziņa*****, ka “patērnieciska attieksme” nav tas pats, kas “patērētāju attieksme” vai “patērētāja attieksme”, tātad sava vieta jēdzienu sistēmā ir arī vārdam “patērniecisks“!

Valters Feists
21.02.2014.

* “vulgo” (no latīņu valodas) = ‘mazāk koptā valodā’.
** “TVnet” 2014. g.
*** Valdis Dombrovskis; presē 2013. g.
**** Inta Freimane, “Valodas kultūra teōrētiskā skatījumā”, 1993. g.
***** “patērnieciskums” – “Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini”, 1995. g.
Daži vārdu (un vārdkopu) nevēlamības kritēriji apskatīti sadaļā «Nevārdi».

---

---

03.03.2014. – Juŗa Baldunčika stāstījums «Kalki un puskalki latviešu valodā – pelēkais plankums latviešu leksikoloģijā»

2014. gada 3. martā plkst. 18:00 Rīgas Latviešu biedrības namā LVAK rīkoja ikmēneša tematisko sanāksmi. Šoreiz piedāvājām Juŗa Baldunčika stāstījumu «Kalki un puskalki latviešu valodā — pelēkais plankums latviešu leksikoloģijā». Fotografijas no šā vakara — «Feisbukā». Juris Baldunčiks (1950—2022) — filoloģijas doktors, Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes profesors un 2013. gadā kļuva par Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas priekšsēdi.

LVAK vietnē ir raksts par šo tematiku:

Citu valodu atdarinājumi: «veiksmes stāsts», «karstvieta», «galvas telefōns», «pielietot», «patērnieciska attieksme», «skrūvspārnis». — Vai KALKI iederas latviešu valodā?
(Valters Feists, 21.02.2014.)

---

---

Zināms gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens – 2010!

[ Skatīt arī:
· Gada vārds, nevārds, teiciens kopš 2003. gada (vēsture) ;
· 2012. gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens
· 2013. gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens
· 2014. gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens ]

---

2011. gada 18. janvārī ar 2010. gada vārda aptaujas rezultātiem klajā nākusi Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa – organizācija, kas izdod grāmatas, rūpējas par Jāņa Endzelīna valodniecisko atziņu saglabāšanu un lietošanu, kā arī reizi mēnesī RLB namā piedāvā brīvas populārzinātniskas lekcijas par valodu.

2010. gada vārds – “zibakcija”
(to radījuši Latvijas Kultūras akadēmijas studenti).

2010. gada spārnotais teiciens – “krāniem un buldozeriem jāstrādā lidostā“.

2010. gada nevārds – “pa lielam” (atkarībā no nozīmes tā vietā ieteicams: “lielumkārt, lielākoties, galvenokārt” vai “lielos vilcienos, vispārīgi raugoties“).

Šos vārdus izvēlas pēc aptaujas, kas notiek gadumijā (šī bija jau astotā reize – kopš 2003. gada).

Aptaujas vārdi raksturo mūsdienu valodai derīgus jaunumus: gada vārds “mēstule” (2004), ko var labi atvasināt – “mēstuļot”, “mēstuļotājs”, “pretmēstuļu līdzekļi”.

NEVĀRDI

Par nevārdiem var pieteikt literārā valodā nevēlamus vārdus – piemēram, liekus svešvārdus. Iepriekšējos gados iesniegts, piemēram, “hendlings” (2006) – latviskāk vai nu “rocēšana” (par dažādām ar rokām veicamām darbībām ar priekšmetiem), vai “auklēšana” (par bērniem).

2010. gadā latviešiem, kas piedalījās aptaujā, nejauki ir likušies, piemēram:
“reciklēšana“,
“koučs”                    (latviskāk: “spējraisis”),
“koučings“,
“domofōns“,
“outlets“/”autlets”   (latviskāk: “izpārdotava”, šo un citus labākus vārdus skatīt nevārdu tabulā),
“slingošana“,
“uzmest“,
“izlejamais alus“.

Nepiemērotā kontekstā, nepareizā, neskaidrā nozīmē vai pat vispār bez nozīmes lietoti arī daudzi citi vārdi — “simpatizēt“, “normāls“, “koncentrācija“, “kadrs“, “cipars“, “ietvaros“, “likumsakarīgi“.

Aptauja arī iezīmē atsevišķus spilgtus gada notikumus un aktuālas parādības latviešu tautā (2008. g. – “talkot”; 2006. g. – “draugoties”). 2010. gada vārds “zibakcija” varētu aizstāt anglismu, ko lieto divās versijās “flešmobs“ un “flašmobs“.

Zibakcija ir ātrs, īslaicīgs publisks sarīkojums, kuŗa dalībnieki vienā laikā un vietā sniedz kādu īpatnēju priekšnesumu, lai piesaistītu apkārtējo uzmanību. Angļu valodā terminu “flashmob” ir pieņemts neattiecināt uz polītiskiem, reklāmiskiem un līdzīgiem profesionāli rīkotiem sarīkojumiem.

Gada spārnotais teiciens mēdz būt saistīts ar norisēm un interesantiem brīžiem polītikā un valsts pārvaldē – “zelta rokas” (ar jaunu, pārveidotu nozīmi, 2003), “Un ko jūs saprotat ar polītisku atbildību?” (2009). Savukārt 2010. gadā līdzās jau minētajai Valža Dombrovska asprātībai par “krāniem un buldozeriem” par izteiksmīgiem tika atzīti un uz gada teiciena godu pretendēja arī Raivja Dzintara sacītais – “jauns kumeļš var kļūt par lielu zirgu, bet vecs ēzelis par zirgu nekad nekļūs” un ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera viedoklis – “polītiķiem un tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem vajadzētu kontrolēt divu organu darbību un nepieļaut, ka mutes darbība apsteidz smadzeņu darbību”.

Aptaujas žūrijā kopā ar LVAK darbojas arī Latvijas Rakstnieku savienības un Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas pārstāvji un citi filologi. Aptaujas e-pasta adrese (darbojas visu gadu, iesūtījumi tiek apkopoti) — gadavards@inbox.lv.

• Papildus — par gada aptaujas rezultātiem vēstīts “Ir.lv” rakstā “Kā rodas gada vārdi un nevārdi?” (20.01.2011.), kur pieminēti Ingmara Zemzaŗa, Rakstnieku savienības priekšsēdes Ievas Kolmanes, filologa Ojāra Buša un LVAK koordinātores architektes Maijas Sinkas viedokļi; LVAK iekļūst arī tālrādes “LNT” ziņās (18.01.2011.).

LVAK priecājas, ka šogad ir saņemts vairāk trāpīgu priekšlikumu ar pamatojumiem, jaunvārdu piedāvājumiem un latviešu valodas lietotāju apsvērumiem.

Latviešu valodas attīstības kopas jaunumi — LVAK.wordpress.com.
LVAK kanālis čivinātavā — twitter.com/LVAK_valoda.

Elektronisko grāmatu lasīkļi (par atvasināšanu ar -īklis, -eklis, -ājs)

Par e-grāmatām var saukt pietiekami apjomīgas publikācijas, ko izdevēji izplata elektroniskā veidā. Vairākas e-grāmatas, ko sagatavojuši un klajā laiduši LVAK biedri, jau pieteiktas mūsu emuāru lapās – latviešu pareizrakstības apskatā un vēstī par elektronizēto mācību grāmatu “Turi pa rokai, iemet aci”. Savukārt latviešu terminologi 2010. gadā ir sprieduši par pareizāko nosaukumu rīkam, ko angliski sauc par “e-book reader“ (‘elektroniska ierīce, kuŗa domāta galvenokārt elektronisku grāmatu un periodisku izdevumu lasīšanai un kuŗas ekrānā izmanto e-tintes technoloģiju‘). Izrādās, nebūtu vēlams ierīci saukt par “lasītāju” (tāpat kā cilvēku), jo rastos pārpratumi, piemēram: “bibliotēka ziņo, ka ar 30 jaunajiem e-grāmatu lasītājiem jau darbojas ap 500 e-grāmatu lasītāju“. Varbūt ierīce jāsauc par “lasīkli” vai jāizmanto kāda cita vārdrades iespēja, jāveido saliktenis? Saņemti vairāki ierosinājumi – sk. stabiņu! Tiem priekšā var, ja vajag, likt arī paskaidrojumu (“e-” vai “e-grāmatu -“), lai sanāktu “e-lasāmrīks”, “e-grāmatu lasāmrīks” u.tml.

grāmatdators ierīce lasāmais lasāmierīce lasāmrīks laseklis lasīkla lasīklis lasītājs lasors lasule lasulis

Ko par izskaņām “-īklis“, “-īkla“, “-eklis” Rīgas Latviešu biedrības valodniecības nodaļas sēžu protokolos (1933–1942) atzinis Jānis Endzelīns? » 471. sēdē – “vārds formāli nepareizi darināts: “gaismeklis” vai “gaismekle” būtu atvasināts no subst. [lietvārda!] gaisma, bet rīku apzīmējumi ar piedēkli, kur sastopams -kl-, atvasināti tikai no verbiem” piezīme: (bet – varētu skaidrot, ka tas darināts no vārda “[ap]gaismot” – ?). » 473. sēdē – “No nōmeniem gan ir atvasināti ar skaņu kopu -kl- piedēkļi substantīvi, kas apzīmē vietu, piem., sūneklis, biezeklis, bet daiktu apzīmējumi tikai no verbiem” piezīme: (ar “-eklis” ir vārdi “jauneklis”, “gludeklis”, “loceklis”, “luteklis”, “māceklis”, “miteklis”, “moceklis”, “puteklis”, “riebeklis”, tomēr starp tiem tikai “gludeklis” ir gludināšanas rīks, kamēr pārējie nav mācīšanas, locīšanas, mocīšanas rīki, bet tikai šo norišu objekti vai dalībnieki). » 538. sēdē – ieteikts rīka nosaukums “sildeklis” piezīme: (likumīgs veidojums būtu arī “sildīkla” – ?). Ievērojot šīs tendences, “laseklis” varbūt īsti neizklausās pēc rīka, bet … pēc objekta (līdzīgi: gremoklis = ‘tas, ko gremo’, nevis ‘tas, ar ko gremo’). Jau tagad datoriķu sarunvalodā ir “disku lasīklis”, “ziņu lasīklis”; ir arī “e-talonu lasīklis”. Tātad “e-book reader” latviešu nosaukuma pamatvārds varētu būt “lasīklis“, līdz ar izvērstajiem variantiem “e-lasīklis“, “e-grāmatu lasīklis“, “elektronisko grāmatu lasīklis“. Kā domājat jūs? » Vai “lasīklis” šķiet trāpīgs un labā valodas stilā pieņemams? » Ja ne “lasīklis”, tad kuŗš variants šķiet visvēlamākais?