Archive for the ‘valodas vēsture’ Category

RLB Latviešu valodas attīstības kopa 2017. gada 3. aprīlī pulksten 18:00 aicina uz LU Humānitāro zinātņu fakultātes profesores, Baltu valodniecības katedras vadītājas Dr. philol. Lidijas Leikumas priekšlasījumu
«Latgaliešu valoda Latvijā – mīti un patiesība».
L. Leikuma docē valodniecības kursus fakultātē, ir speciāliste latgalistikas jomā.
Priekšlasījums būs veltīts latviešu rakstu tradicijai, kas vēsturiski izveidojusies uz latgalisko izlokšņu pamata XVIII gadsimta Poļu Vidzemē. Attīstījusies ar pārrāvumiem, piedzīvojusi latīņburtu drukas un citus aizliegumus, vairākkārt reformēta. Izdzīvojusi un pastāv arī mūsu dienās, apliecinādama savu dzīvotspēju un piesakot dzīvotgribu daudzveidīgos izpaudumos.

Norises vieta: Rīgas Latviešu biedrības nams, Rīgā, Merķeļa ielā 13, Kluba zālē. Ieeja brīva visiem interesentiem.

2014. gada 3. martā plkst. 18:00 Rīgas Latviešu biedrības namā LVAK rīkoja ikmēneša tematisko sanāksmi. Šoreiz piedāvājām Juŗa Baldunčika stāstījumu
«Kalki un puskalki latviešu valodā – pelēkais plankums latviešu leksikoloģijā».

Juris Baldunčiks ir filoloģijas doktors, Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes profesors un kopš 2013. gada Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas priekšsēdis.

Fotografijas no stāstījuma par kalkiem ir publicētas vietnē «Facebook».


 

Jēdzienu “kalks” definē šādi: vārds vai vārdu savienojums, kuŗa morfoloģiskā vai sēmantiskā struktūra veidota pēc konkrēta citas valodas parauga; šādā atveidojumā bieži parādās burtisks (tiešs) citvalodas vārda vai teiciena tulkojums.

kalks - definīcija; aviācijas termini, bezpilota lidaparāti, radiovadāmi modeļi, kalkošanas kvalitāte terminradē.

Helikoptera nosaukšanai derēs latviskāks vārds – kalks “skrūvspārnis“.
Tas radies jau pirms kaŗa un ir pieminēts LVAK diskusijās par jaunvārdiem un terminiem.

Tāpat kā vienkārši aizguvumi, arī kalki gan tiek labprāt lietoti un bagātina valodu, gan arī citkārt tiek kritizēti kā sārņi. Kalku derīgumu cenšas izvērtēt valodas kultūras, stilistikas un terminoloģijas speciālisti.

Valodniece Inta Freimane norādījusi: “Nevēlami kalki parasti valodā ienāk neintelliģences, zināšanu trūkuma vai paviršības dēļ. Nevēlamu kalku lietojums savukārt var radīt nervōzitāti un neiecietību sabiedrībā un negātīvi ietekmēt daudzus sociālus procesus ražošanā, zinātnes un kultūras attīstībā un sadzīvē.

I. Freimane par kalkiem nosauc arī anglismus “ofiss“, imidžs“,menedžments“, “dīlers“, “kičs” – tomēr tiem nav kalka būtiskās pazīmes: tieša citas valodas struktūrālās formas pārcēluma, tāpēc tie varētu iederēties varbūt tikai valodnieces aprakstītajā “vārdu kalku” katēgorijā. Stila aspektā tie gan uzskatāmi par nozaŗu žargona elementiem, modesvārdiem. To literārie ekvivalenti – “birojs“, “tēls“, “pārvaldība“/”vadība“, “tirgonis“, “tīši amizanti banālais (vai aistētiski seklais) stils“.

Daudz ir īsto (pilnīgo) derivātīvo kalku – atvasinājumu un salikteņu, kas samērā bieži nostabilizējas valodā un vairs neizraisa īpašu vārdnīcu veidotāju un valodas kopēju uzmanību. Tomēr interesanti ir atcerēties šādu vārdu etimoloģiju: “sadarboties” (kalkots no latīnisma “kooperēties”); “kopdarbs“, “kopdarbība” (no vācu “Zusammenarbeit“); “apstrādāt” (no krievu “обрабатывать“). Kalkoti arī specifiskāki nozaŗu termini: “pilnsabiedrība” (no vācu “Vollgesellschaft“); “skudrulācis“/”skudrlācis” (no vācu “Ameisenbär“); “lietusmežs” (no angļu “rainforest“); “smagais metalls” (gan ķīmijā, gan arī pārnestā nozīmē mūzikā; no vācu “Schwermetall” un angļu “heavy metal“).

Protams, nereti šādi tieši tulkojumi netiek pieņemti vai pat nemaz netiek piedāvāti. Ir “austiņas“, kuŗā nav izmantots kalks ne no vācu, ne angļu, ne krievu valodas – kaut gan terminoloģijas archīvos var atrast “galvas telefōnu” (datēts ar XX gs. 60., 70. gadiem; sal.: “головной телефон“, “headphones“, “Kopfhörer“). Ir “krāmu tirgus” (nevis kā angļiem – “flea market” – ‘blusu tirgus’). Bet “utenis“? – Par to 1886. gada 13. jūlija laikrakstā “Rota” vēstīts: “… Un kur tad nu wehl uz “utenes“, kā ļaudis scho tirgu parastā walodā eesaukuschi, kas gan tur wiss naw dabujams.” – raksta nosaukums: Uz krahmu vulgo “utu” tirgus..

Viens un tas pats vārds var gan būt, gan nebūt piemērots kalkošanai – tas atkarīgs no konteksta un no tā, vai tiek atrasts cits, labi piemērots nekalkots variants. Ir vesela virkne dažādu nozaŗu terminu – gan vienvārda, gan kombinētu, kuŗos angļu valodā izmantots vārds “hotspot“. Taču ‘karstuma’ metaforas pārcelšana mūsu valodā (aktīvuma apzīmēšanai):

1) dažos gadījumos ir derējusi – šie termini radušies kalkojot:
·
hotspot” = “karstvieta” (a: ‘precīzā vieta, datora ekrāna punkts, kas tiek aktīvēts peles klikšķa brīdī’; b: ‘kāda objekta daļa, kas satur hipersaiti’ [abi termini – informācijas technoloģijās, ir ietverti “Microsoft” glosārijos]);
·biodiversity hotspot” = “biodaudzveidības karstais punkts“;
· ģeopolītiskie “karstie punkti” parādījās pēc 2. pasaules kaŗa – Latvijā kalkoja no krievu “горячая точка“, trimdā – no citām valodām;

2) citos gadījumos nav derējusi – šie termini radušies nekalkojot:
·[Wi-Fi] hotspot = tīklājs” (‘sakaru zona ap bezvadu datortīkla piekļuves ierīci’);
·
accident hotspot = melnais punkts” (‘bīstams autoceļa posms vai krustojums’).
Ģenētikas terminam “recombination hotspot” latvisko atveidojumu terminoloģijas datubazes pagaidām nepiedāvā.

tūrisms, ceļojumi, reklāmas frazes, valoda, kalkošana, kalkēšana, kalkoti teicieni, angļu kalki, LVAK, latviešu valoda, RLB

Tūrisma jēdziens “last minute travel deals” šeit kalkots itin saprotami, bet vēl labāk būtu izmantot
arī mīkstos un gaŗos burtus, reģistrējot latvisko domēna vārdu (sk. NIC.lv)!

Plaši zināmu, bēdīgi slavenu kalku vidū minami:
pielietošana” (literāri: “lietošana”, “izmantošana”),
runa iet par…” (lit.: “runā par…”; “runa ir par…”, “ir runa par…” vai pat īsāk “ir par…”),
forma” (uniforma; amata tērps; darba apģērbs) – ieviesies padomju okupācijas laikā (“форменная одежда“), bet literārās valodas vārdnīcā vēl tagad palikuši lietojuma piemēri “kaŗavīra forma”, “zila formas kleita”.

Savukārt XXI gadsimta sākumā ieviešas parazītisks frazeoloģisks kalks no angļu valodas: “veiksmes stāsts” (“success story“), kaut gan gribēto domu taču var izteikt vienkāršāk un īsāk – “veiksme“! Nekāda lasītāju apvārdošana ar “stāstiem” nav vajadzīga, ja veiksme ir patiesa. “Stāsts par veiksmi” ir iespējams, ja runa tiešām ir par stāstu (piem.: “publicēts stāsts par VEF veiksmi”, “izlasīju VEF veiksmes stāstu”), bet latviska domāšana ir pazaudēta tādos salikumos kā “Latvijas izlase ir veiksmes stāsts”, “Latvija būs veiksmes stāsts”.

Ne katrs nevēlams aizguvums ir kalks, un ne katrs kalks ir nevēlams un nepieņemams. Kalki, kas valodā ienāk gan spontāni, gan ar valodnieku un terminologu ieteikumiem, ir labs materiāls diskusijām. Šķiet, galīgi atrisināta vēl nav, piemēram, šāda dilemma:
1) vai labāk piekrist I. Freimanei*, ka adjektīva “patērniecisks” vietā labāk der “patērētāja –” (ģenitīvs) – tikai tāpēc, ka tam ir kalkveidīga līdzība ar krievu vārdu “потребительский“?
2) vai jāņem vērā jaunāka terminoloģijas atziņa**, ka “patērnieciska attieksme” nav tas pats, kas “patērētāju attieksme” vai “patērētāja attieksme”, tātad sava vieta jēdzienu sistēmā ir arī vārdam “patērniecisks“!
* Inta Freimane, “Valodas kultūra teōrētiskā skatījumā”, 1993.
** “patērnieciskums” – “Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini”, 1995.

Valters Feists


 

Iesakām izlasīt arī materiālu, kas publicēts sakarā ar citu – 2013. gada priekšlasījumu:
Juris Baldunčiks: «Vēsturisks pārskats par citvalodu īpašvārdu atveidi latviešu valodā».


www.sif.lv -- www.eeagrants.lv -- www.eeagrants.org

Saskaņā ar literārās valodas normu noteikto lietojumu un kā saprotam ar pavisam vienkāršu loģiku – vārds «citādi» izsaka, ka kaut kas notiek vai pastāv citā veidā («cits» + adverba izskaņa «-ādi»), piemēram: «A izskatās citādi nekā B». Tāda sēmantika ir arī adjektīvam (kādenim) «citāds» – piemēram: «X ir šāds, bet Y ir citāds».

Bet sarunvalodā vai dažkārt arī tikai steigas dēļ literārās vcitādi, savādāk, citādāk, savādāk, savādāki, savādība, atšķirība, sinonimi, oriģināli izteicieni, jocīgs vīriņšalodas normas tiek pārkāptas, un gadās dzirdēt un lasīt izteikumus, kuŗos pieredzējuši valodas lietotāji, redaktori un rakstītāji itin viegli saskatīs loģikas trūkumu: «M ir citādāks nekā N» – loģiski ir sacīt «citādi», nevis «citādāk», kuŗa galotne «-āk» it kā nozīmētu, ka kaut kas ir «vēl vairāk citāds» (??!). Vēl viena variācija – ar vārdu «savādāk» (piemēram: «C notiek savādāk nekā D»), kaut gan «savāds» pat īsti nemaz nav sinonimisks vārdam «citāds». «Savāds» nozīmē ‘neparasts; dīvains’ (t. i., atšķirīgs no normālā, pierastā, nevis atšķirīgs no kādas turpat nosauktas lietas).
Neliterārais izteiksmes veids ar «savādāk» un «citādāk» pavīd tik bieži, ka tam sāk meklēt attaisnojumu. Čivinātavā ir redzama 2013. g. 8. septembŗa saruna, kuŗā Vents Zvaigzne pauž:

  • «@AldisLauzis @edgarspo / Tagad ‘savāds’ uztveŗam kā sinonimu vārdam ‘dīvains’, bet ‘savādāk’ mēdz lietot agrākajā nozīmē. Jā, nav konsekventi.»
  • «@AldisLauzis @edgarspo / Un vai ‘savādāk’ var lietot kā sinonimu apstākļa vārdam ‘citādi’, vai jāsamierinās ar vienu iespēju?»
  • «@AldisLauzis @edgarspo / Vai nav tā, ka šis nošķīrums ir visai nesens? Vēl Mīlenbacha-Endzelīna vārdnīcā ‘savāds’ un ‘citāds’ var būt sinonimi.»

Lai precīzētu, ir jāatveŗ Mīlenbacha vārdnīca un jāielūkojas arī kādos 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma materiālos. Izrādās, «savādāk» vārdnīcā tomēr nav! Mīlenbacha vārdnīcas šķirklī «savâds» ir ietverta tolaik zināma un lietota adverba forma «savādi» ar iekavās minētu variantu «savādāki» (bet ne «savādāk»!):

  • Adv. savâdi, eigentümlich, sonderbar, merkwürdig*; (auch: savâdâki) anders**.

– respektīvi, * = īpaši, dīvaini, neparasti, savdabīgi; ** = citādi.

savāds, savādi, Mīlenbacha-Endzelīna vārdnīca; lappuses fragments no vārdnīcas - internetā. Kārlis Mīlenbachs. ("Mīlenbaha vārdnīca" - padomju rakstībā)
Turpat ME vārdnīcā ir arī šķirklis «savâdība» = 1) ‘sevišķums, dīvainība/dīvainums’; 2) ‘atšķirība/atšķirīgums’; kā arī šķirklis «savâdīgs» = ‘sevišķs, īpašs…’. Zīmīgi, ka pirmās, būtiskākās nozīmes pozicijā vienmēr minēta ‘neparastuma’ sēmantika, nevis ‘citāduma’ sēmantika.

savādība, savādīgs, Mīlenbacha-Endzelīna vārdnīca (latviešu, vācu).

Formu «savādāki» (adverbu) un lietvārdu «savādība» var pētīt arī periodikā, vietnē periodika.lv skatoties, kā lietots senāk.

  • 1884. g. 7. marta «Balsī», rakstā «Latweeschu rakstiba» («Latviešu rakstība») {^}:
    savādība, 1884. gads, avīze "Balss" (vecā ortografija) «Teem nemaz nebija eespehjams, walodu zinibai wispahrigi stahwot uz ļoti zema, neattihstita stahwokļa un pat pirmeem grammatikas darbeem Latweeschu walodas laukā truhkstot, cik necik eepazihtees ar Latweeschu walodas pamata likumeem, nojehgt wiņas garu un
    sawadibu, apceret wiņas pilnibu un smalkumus.»

– var minēt, vai domāts latviešu valodas sevišķums, dīvainība … vai varbūt atšķirība (no kā?).

  • 1890. g. 1. jūlija «Austrumā», rakstā «Par krahsotu zeedu un insektu wajadzibu augu walstī» («Par krāsainu ziedu un insektu vajadzīgumu augu valstī») {^^}
    savādāki (sawadaki), 1890. gads, "Austrums", "Krāsotu ziedu un insektu vajadzība" (latviešu vecā rakstība)«Pee dazcheem zeedeem stahw auglenicas daudz augstaki par putekļu trauciņeem, pee dazcheem atkal putekļu trauciņi no auglenicas nost atleekuschees un tā pee katra zeeda gandrihz sawadaki

– acīmredzot ‘citādi’.

KOPSAVILKUMĀ – 

  1. skaidras izteiksmes labad būtu jāiesaka lietot literāro formu «citādi»;
  2. senāka perioda izteiksmes atveidošanai varētu lietot «savādāki» (ja gribat izklausīties savādāki, bet, tā kā to var uztvert gan citādības (atšķirīguma no kaut kā), gan neparastuma nozīmē, rodas iespēja tikt pārprastam!);
  3. «savādāk», «citādāk», «savādāks», «citādāks» ir salīdzināmās pakāpes formas, kas būtu jālieto tikai attiecīgos gadījumos, piemēram, «Jancis ir savāds, bet Brencis ir vēl savādāks!»; «Brencis uzvedas citādi nekā Jancis, bet Pēcis vēl daudz citādāk [resp., vēl vairāk atšķiŗas no Janča]».

P. S.: 1. un 2. formu var uzskatīt par sinonimiskām, tomēr pirmo, iespējams, jau gandrīz simts gadus atzīst par ērtāku un vēlamu (jo viennozīmīga!), savukārt otrā varētu būt 19. gs. mantojums, kam pašlaik parasti tiek arī atņemta galotne «-i».

Valters Feists

Profesors Dr. phil. Pēteris Vanags ir mūsdienu valodnieks, latviešu valodas vēstures pētnieks un mācībspēks, kas darbojas Latvijas Universitātes Baltu valodniecības katedrā un Stokholmas Universitātē. P. Vanags pēta 16.–18. gs. latviešu rakstus un to valodu. Top latviešu valodas vēsturiskā vārdnīca, tiek attīstīts latviešu valodas seno tekstu korpuss.

Vai vēlaties uzzināt par to vairāk, uzdot jautājumus, salīdzināt idejas?

Pēteris Vanags sniegs priekšlasījumu “Citvalodu ietekme latviešu agrīnajā kristīgajā leksikā” LVAK 2012. gada 2. aprīļa sanāksmē. Priekšlasījuma sākums: plkst. 18:00; vieta: Rīgas Latviešu biedrības namā, Merķeļa ielā 13, otrā stāva 301. telpā. Kā jau katru mēnesi RLB LVAK tematisko vakaru kalendārā – tā ir aprīļa pirmā pirmdiena. Ieeja brīva visiem interesentiem.

Pēteŗa Vanaga stāstījumā aplūkota tieši Baltijas somu, senkrievu, vācu valodas ietekme mūsu valodas vārdu krājumā. Gaidot 2. aprīļa sarīkojumu, latviešu valodas attīstības kopas koordinātore Maija Sinka kommentēja: “Tieši vēsturiskie fakti pievērš skatu arī mūsu pašu vērtībām”.

Latvijas Universitātes un Stokholmas Universitātes pētnieka Pēteŗa Vanaga lekcija RLB latviešu valodas attīstības kopas sanāksmē. Pēteris Vanags. University of Latvia, building in Riga.

Pēteris Vanags strādā par profesoru Latvijas Universitātē kopš 1999. g., bet Stokholmas Universitātē – kopš 2006. g.

Tīmeklī jau rodams ieskats profesora darbā, piemēram:
(1)  Pēteris Vanags – “Erstlinge lettischen Drucks – Kristofora Fīrekera rakstība iespiestā veidā.”; PDF datne, pamatteksts 8 lpp.

(2) Tālrādes raidījums  “Latvija var” par Pēteri Vanagu (apm. 29 minūtes)
(3) Jaunā Gaita nr. 217  – Benjamiņa Jēgeŗa recenzija par P. Vanaga habilitācijas darbu “Visvecākā perioda (XVI gs. – XVII gs. sākuma) latviešu raksti: avotu vēsture un dažas problēmatiskas fōnoloģijas, morfoloģijas, sintakses un leksikas īpatnības.” (1998)

Papildu uzziņām:
(3) Baltijas somi;
(4) latviešu valodas seno tekstu korpuss;
(5) valodas korpusa koncepcija un iespējas;
(6) RLB rīkotie somugru tautu festivāli (2014, 2015).

Savā 2011. g. 7. marta sanāksmē, kas notiks RLB nama 301. telpā, pulksten 18:00, LVAK piesaka divas jubilejas:

  • gatavošanos LVAK simtajai sapulcēšanās reizei – 2011. gada aprīlī (kopa ir dibināta 2001. gada septembrī);
  • referātu “Augustam Bīlenšteinam – 185, ko sagatavojis LVAK aicinātais lektors Dipl. iur. Konstantīns Tichomirnijs.

Augusts Bīlenšteins (1826–1907) bija mācītājs, valodas un latviešu folkloras pētnieks. Studēdams Tērbatas Universitātē, ieguvis teoloģijas doktora gradu. Bīlenšteina etnografisko interešu lokā bijušas tautasdziesmas, pilskalni, celtnes, darba piederumi. Viņa darbošanās laikā nebija neatkarīgas valsts un latviešu tautasdziesmu krājumi dažkārt iznāca drukāti ar kirillicas (slavu tautām tipiskiem) burtiem. Bet – arī tad konkurēja jauni un veci strāvojumi, kas tolaik pat neparedzēja savas turpmākās veiksmes un pārmaiņas – jaunlatviešu kustība, dziļākas rusifikācijas spiediens (Krievijas imperijas centrālā vara), sociāldemokratijas aktīvisti un dažādās jomās darbīgie un nostiprinājušies baltvācieši.

Papildus –