Archive for the ‘nevārdi’ Category

2019. gada akcijas rezultāti — šeit!

Aptaujas noteikumi, iepriekšējo gadu rezultāti (kopš 2003. gada).

Aptauju katrā gadumijā rīko Latviešu valodas attīstības kopa (LVAK) sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību (LRS).
2019. gadā — jau septiņpadsmitā reize.

Daži no saņemtajiem ierosinājumiem

1) Gada vārda kandidāti
«birokratiāts»,
«sliecinātājs» (influenceris),
«ieteksnis» (influenceris),
«ieskubinātājs» (influenceris),
«domvedis» (thought leader; dažuprāt arī influenceris),
«pašgudrelis» (?),
«kūpekļošana», «garaiņošana» (abi — veipošana),
«tvaicīklis» (veipošanas ierīce),
«rīsulis» (rīsu ritulis jeb japāņu susis, suši),
«atģīmēšana» (nevārds: atbloķēšana ar seju),
«atģīmēt» (nevis: atbloķēt ar seju),
«spēkritenis» (elektrodivritenis, velosipeds ar papildu elektrodzinēju),
«elektrenis» (īsāks Alža Lauža minēts variants; gaŗāks VVC ierosinātais — «elektroskrejritenis»),
«jūsmāklis» (jūsmotājs + uzmākulis, angliski stan [no stalker + fan]),
«ģērbums» (~ outfit?),
«ietērpsme» (vēlamais vai obligātais ietērps kādā sarīkojumā, angl. dresscode, dreskods),
«tīkšķis» (angl.: like, patikšanas funkcija tīmekļa vietnēs; aizstāj laikošanu, laikus)
un tajā pašā terminu grupā— «tīkšķināt, tīkšķot»;
«tīkšķīgs» (tāds, ko gribas tīkšķināt),
«tīkšķojamā poga» (angl.: like button),
«izstāstījums» (angliski: narrativeveids, kā kaut kas tiek vēstīts, izstāstīts, arī piedzīvots, paturēts atmiņā, vēsturiskā un ļaudiskā uztverē),
«aplāde» (termins atzīts 2007. gadā; nelietot anglicismu: podkāsts).

2) Nevārdi
«podkāsts» (tā vietā der «aplāde»!), «cieta saruna», «episki», «jaudīgs» (nepiemērotā kontekstā), «heitot», «džadžot», «pabulijot», «bulingotājs», «bullijojamais individs», «pielādēta ziņa», «vaibs» (anglicismi), «līdztautietis» (domāts cittautietis, līdzpilsonis, kam cita tautība), «naratīvs», «izaicinājums» (kad nevis izaicina, provocē, bet vēlas paveikt ko lielisku), «komūnicēt» (kad domāts sarunāties, biedroties), «zemākā griba», «dekriminālizēt», «provalstisks».

3) Savārstījumi* (grūti lasāmas frazes, pārprotami teikumi, kancelejismi) —
● «Izglītības iestādes informēs par bērniem ar speciālajām vajadzībām atbalsta pasākumiem.»
● «Sīrija jāpamet visām valstīm, kuŗas nav uzaicinājusi valdība.»
● «Viņi atbrīvo visu no zobu gurniem līdz makaroniem.» (mašīntulkošana?)
● «Lāsti ir sagatavoti granulu, monolītu bloku, želeju un šķidrumu formā.» (mašīntulkošana?)
● «Dziesma veltīta manai bijušajai topošajai sievai.»
● «Uz lidmašīnas klāja.»
● «Eiropas „nākotnes sabiedrības pārstāvis“.» — irōniski raksta Otto Ozols «Jaunajā Gaitā».
● «20. maršruta autobusiem apstājusies kustība atjaunota.»
● «Zema oglekļa mazietilpīgas infrastruktūras investīcijas.» — nopietni vēstījusi ministrija (pdf).

* Savārstījuma katēgorijā īstenībā ir jāiesniedz sintakses kļūdas un neveikla sintakses lietojuma piemēri — bieži vien tas ir kāds sarežģīts teikums, vārdkopa vai grūtas tematikas dēļ tik pamatīgi samocīts paudums, ka to ir gandrīz neiespējami izlabot. Savārstījums, kā tas definēts gada vārda aptaujā, nav vienkārši aplams vai neglīts vārdu lietojums, pārprasta kāda atsevišķa vārda nozīme, nepiemērots stils. Šo materiālu ir interesanti un derīgi pētīt, lai izprastu mūsdienu latviešu valodas grūtumus un meklētu, kā tos risināt. (Gada vārda žūrijas atgādinājums.)


Iepriekšējos gadospar nevārdiem tika titulēti: «hendlings», «siera produkts», «uzrunāt (problēmu)», «aplikācija» (pareizi: «lietotne»), «uzstādījumi», «ekselence»;

par gada vārdiem: «talkot», «zibakcija», «staidzināt», «ziemotne», «ausīši», «atkraste», «jaunuzņēmums» u. c.

Pagājšgad — 2018. gada vārds bija «zibmaksājums», nevārds — «influenceris», spārnotais teiciens — «Izkāp no telefōna!».


Avots: LVAK.                                                          Rakstiet — gadavards@inbox.lv!


2019. gada aptaujā: gada vārds — «notumse», nevārds — «episki».

Šeit arī pārējie 2019. gadā pieteiktie vārdi (izlase).


Katrā gadumijā interesenti ieinteresējas par gada vārdu, nevārdu un spārnoto teicienu.

Tā nu sanācis, ka 2018. gadā vienā no šīm nōminācijām pašā virsotnē ir ieinfluencējies no angļu valodas pārņemtais «influenceris». Jeb «influencers». Labi, ka ne «influencionētājs»… jo par gada nevārdu kļūt bija izredzes arī darbības vārdam «izporcionēt». Ievērojiet – ne «izproporcionēt»!

Darbības vārdus vispār vajagot cienīt. Tie teikumā esot galvenie. Citādi sanāk, ka ir tikai «darbības», kuŗas, ja paveicas, veic, un vēl «aktīvitātes», kuŗas reālizē. Vai tad nav dzirdēts par «veikšanas darbiem», «norišu virzīšanu», «apspriešanas uzsākšanas procedūras implementēšanu»? Neviena paša verba, skumji. Tikmēr viens no visvajadzīgākajiem darbības vārdiem atgrūsts līdz tāda kā piedēkļa statusam – «vaig», «vajg»? Pavisam statiska būšana. Nevārds.

Gada vārda žūrija, domādama par spilgtāko teicienu, it kā mēģinājusi izvērst savu uzmanību. Raudzījusies uz Rīgu – «Kr. Remonta iela», uz Latvijas polītiku (un kādu vecu terminoloģijas īpatnību) – «Deputāta kratīšana», uz kaunu – «Čekas maisiņš vajag?», bet beigās laikam taču izšķīrusies par labu godam. Pirms dažiem gadiem bija tāds kandidāts – «planšetvecāki». Šķiet, joprojām kādā sakarā ar viņiem… pamanīts it kā izsauciens, it kā mantra: «Izkāp no telefōna!» – laba apņemšanās arī turpmākam laikam un 2018. gada spārnotais teiciens.

Ja atceras, ka «darbība» nav darbības vārds, tad jau skaidrs, kāpēc «Marijas Kirī vārdā nosauktās darbības tiks pārdēvētas par Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktajām darbībām» gada vārda žūriju nevis spārnoja uz sajūsmu, bet lika to iedalīt pie gada savārstījumu kandidātiem. Turpat nokļuva «valdības veidošanās vainagojās bez panākumiem», «paskatos pa logu, neredzu nevienu pudeli, ne kas», «eksperta palīga sertificēšanas institūcijā prakses vieta» un vēl «spilvens, kas uzlabos gulēšanas pieredzi». Taču galarezultāti 2018. gadā ir šādi…

[2018. gada nevārds (influenceris), 2018 g. vārds, spārnotais teiciens («Izkāp no telefona!»); jaunvārdi.]

●  zibmaksājumi — gada vārds.

●  influenceris — gada nevārds;
    tā vietā var lietot jaunvārdu  «sliecinātājs»  (skaidrojums vārdnīcā).

●  Izkāp no telefōna! — gada spārnotais teiciens.

●  Darīsim visu, lai radītu valsti, kuŗā cilvēki gribētu piedzimt — gada savārstījums.

Katrs kaut ko grib, bet gribēt, pirms piedzimis, un tieši piedzimt gribēt (nevis ko citu padarīt) droši vien ir spēcīgākais arguments tās sapņu valsts (vēl kādas citas?) radīšanai – tikai tur neviens nedrīkstēšot vis darīt to, cik var vai ko vien spēj, bet vajadzēšot darīt tieši un pilnīgi visu. Absolūtisms, filosofiskas lamatas.

2018. gada vārds gan itin praktisks. «Zibmaksājums» diez vai jāskaidro. Taču lielākais valodnieciskais labums tāds, ka tas ļaus rasties vēl citiem noderīgiem – «zibpārdošana» (nevis „melnā piektdiena“, metaforas metafora), «zibsanāksme» (kuŗš gan grib sēēēēēdēt iiiiiilgi?). Protams, arī «zibgalerija» (nevis pop-up galerija), «zibkafejnīca» (nevis pop-up kafejnīca). «Mirkļizstāde» vai «zibistāde»? – Savu popapu taču neizstādīsi? Bet pirmsākumos bija «zibakcija».

Pieteikumos bija vēl daudz labu vārdu! Tagad varēsim «pietīkot», norādīt savu patiku internetā – jo laikot var tikai kurpes, apģērbu. Kopš 2019. gada šajā nozīmē lietojam arī vārdus «tīkšķināt», «tīkšķis», «tīkšķojamā poga» (like button). «Likumvide» varētu palīdzēt atvairīt seno, bet aizvien biežo kļūdu – likumdošanu, kur jābūt likumiem. «Jaunbārdis» ir hipsterīgāks hipsteris. Tas, ko veicam, ir «veikas», un šis vārds aizstāj aktīvitātes nevēlamā nozīmē. Tāpat kā «beigas» (kad beidzam) ir taču vieglāk nekā terminācija.

Viens no labākajiem – «lakstīgs» (no verba lakstīties, lakstoties). Atrasts senās vārdnīcās, bet skan daudz #latviskāk nekā koķets, seksīgs, foršs, kruts un kūls.

Labākie jaunvārdi un atradumi 2018. gadā.

•  radošu projektu vietā – «radīgsne».
•  otkata vietā – «atriekša».
•  bezgaršīgs, negaršīgs: papildu sinonims – «lēsans».
•  konservēt vietā – «aizglabāt».
•  tvītapa vietā – «čivsaiets».
•  čatbota vietā – «tērzis».
•  atbalsta mēchanisma vietā – «atbalstīklis».
•  līdzzinātāja vietā – «piestarpnieks».
•  kolektīvisma vietā – «kopniecība».
•  pašmācības ceļa paveids – «paškļūdības ceļš».
•  scēnārija vietā – «izrise» («plūdu izrise», «pandēmijas izrise» u. tml.;
nepareizi, piemēram: «plūdu un zemestrīces scēnārijs», «vispesimistiskākais pandēmijas scēnārijs»).
•  blendeŗa vietā – «traikšķis» (blendēt – «traikšķīt»).
•  dižpārdokļa antonims (pretējas nozīmes vārds) – «vājpārdoklis».
•  … «ausbāznis» – trīsgadnieka izdomāts vārds.
•  fōnendoskopa (ārsta rīka) vietā – «paklausītis».
•  saundčeka vietā – «skaņbaude».
•  izņemt [bērnus no ģimenes] vietā – «aizpaņemt».
•  burvīgi un brīnišķīgi savienojums – «burvišķīgi».

Nevajadzīgākās dīvainības (nevārdi).

•  slepkavība pret sievieti.
•  
bārbers, bārberšops.
•  
eksportspējīgs gumijas segums.
•  sabalansēts process (saskaņota norise / līdzsvarots ritējums).
•  soctīklu admins.
•  teips, teipošana.
•  
drāma (kā mācību priekšmeta nosaukums).
•  propadomju – (sovjetisks; PSRS atbalstītājiem raksturīgs).
•  tas brīdis, kad (klišeja, liekvārdība, angļu valodas kalks).
•  komforta temperātūra (arī auksta, nepatīkama).
•  tolerēt.
•  
trigerēt (provocēt; izraisīt).
•  akselerātors (= daļiņu paātrinātājs; piedēvē jaunu nozīmi).
Dažādi citi sen apnikuši nevārdi un savienojumi:
•  (pasākums; gribošs; konstruktīvs; kovers; posts [datorikā, tīmeklī]; uzlabos gulēšanas pieredzi; mēru tīkls).

Valters Feists

Gada vārds un nevārds – kopš 2003. gada

 

Valodas lietas ir viens no Alberta Prikuļa vaļaspriekiem – piedalīšanās RLB LVAK darbā, kā arī aktīva līdzdalība tviteŗa diskusijās gar valodas kultūras jautājumiem (https://twitter.com/alpaqa/). A. Prikulim ir divdesmit gadus ilga docētāja pieredze LU Ķīmijas fakultātē; divdesmit gadu pieredze valsts pārvaldē (starptautiska sadarbība izglītības nozarē); iesaistījies arī kvalitātes izvērtēšanā un uzlabošanā augstskolu darbā (Latvijā un Lietuvā); pētījumi un publikācijas – organiskajā un bioorganiskajā ķīmijā, ķīmijas didaktikā, ķīmijas vēsturē, izglītības polītikā.

2017. gada 6. martā pulksten 18:00 Dr. chem. Alberts Prikulis pastāstīs, kādas kļūdas un dīvainības visbiežāk sastopamas mūsdienu elektroniskajā saziņā – plašsaziņas līdzekļu un draugošanās vietnēs, kā arī citos tā sauktajos „interneta portālos“.
Norises vieta: Rīgas Latviešu biedrības nams, Rīgā, Merķeļa ielā 13, 301. telpā. Ieeja brīva visiem interesentiem.

Šoreiz gan runa nebūs par parastām nejaušībām – sajauktiem kommatiem un aizmirstām gaŗumzīmēm, bet gan par uzmācīgiem svešvārdiem, dīvainu sintaksi, „modernu“ izteiksmes veidu, ko diemžēl pat vairs negribas saukt par latvisku!

Savās vēstulēs un čivinājumos A. Prikulis jau paudis šādas domas par to, kā valoda un loģika, ko sastopam publikācijās, kļūst arvien miglaināka, steidzīgāka, paviršāka.

«Organisks» man kā ķīmiķim saistās ar savienojumiem, kas satur oglekli un ūdeņradi. Arī tā pirmatnējā nozīme – ‘tas, kas iegūts no dzīviem organismiem’ – neatbilst jēgai, ko ieliek vārdkopā «organiska pārtika». Kamēr nebija plaši pazīstams angļu «organic food», mēs gluži labi iztikām ar vārdkopu «ekoloģiskā pārtika».

Jaunvārds „vaimanoloģija“ ir labs kandidāts uz nevārda statusu. Autori taču nedomā vaimanu mācību, bet gaušanos.

Pūlos, bet nevaru izdomāt, kam tas būtu nepieciešams…: „Terrorisma draudu līmeni Latvijā paaugstināt šobrīd nav nepieciešams“ (Leta, Apollo, 16.06.2016.) [#valoda]

ziedo-zirgu-psichologijas-centra-izveidei-valoda-gada-teiciens-savarstijumi-2017-priekslasijumi-referati-bez-maksas

Būs, par ko galvu palauzīt …
… „zirgu psīcholoģijas“ centrs.

Līdz 2017. gada 10. janvārim varēja iesūtīt pamatotus pieteikumus trijās katēgorijās:
      • 2016. gada vārds,         • 2016. gada nevārds,        • 2016. gada spārnotais teiciens.

23. janvārī publicēti 2016. gada aptaujas rezultāti («jaunuzņēmums», «ekselence», «Mans dopings ir mana tauta»).

Gada vārds – spilgtākais un trāpīgākais no tiem pēc latviešu valodas likumībām veidotajiem vārdiem, kas attiecīgajā gadā* izskanējuši pirmo reizi, iemantojuši vai atguvuši populāritāti vai arī lietoti ar šim gadam raksturīgu jaunu vai īpašu nozīmi.

donuts-roza-virtulis-termins-nevards-kapkeiki-mafini-latviesu-valoda-nosaukumi-gada-vards-nevards-sparnotais-teiciens-2016

„Donuts rozā“…?

Gada nevārds – spilgtākais no nejēdzīgi darinātiem vai nevajadzīgi aizgūtiem vārdiem, kas attiecīgajā gadā* parādījušies vai manāmi izplatījušies, vai arī jau pazīstamiem vārdiem, kas šajā gadā plaši lietoti neiederīgā vai nevajadzīgi sagrozītā nozīmē (piemēram, pēc citu valodu parauga).

Gada spārnotais teiciens – spilgtākais vai dīvainākais no teicieniem, kas attiecīgajā gadā* īpaši bieži lietoti vai tikuši sabiedrībā sevišķi pamanīti.

Gada vārda akcija notiek kopš 2003. gada, tai seko savēstes līdzekļi un visa sabiedrība. Šis ikgadējais notikums palīdz kopt valodu, izvairīties no svešvārdiem, neloģiskiem vārdu virknējumiem (gada savārstījumiem), vērtēt jaunvārdus.

Akcijas dibinātāja un rīkotāja — RLB latviešu valodas attīstības kopa (LVAK) uzsveŗ valodas kopšanas svarīgumu. Kopīgās pārdomās, lingvistiskā analizē un akcijas galarezultātos, ko žūrija publicēs 23. janvārī, uzzināsim, kā 2016. gadā ir veicies ar latviskumu valodā.


Atskats uz 2015. gada aptaujas gaitu

Ja neesat vēl iepazinis šo valodniecisko aptauju, aicinām atskatīties un papētīt pāris iepriekšējo gadu iesniegumus, spilgtāko vārdu piemērus, lai būtu vieglāk ieteikt savus kandidātus.

Iesniegtie vārdi un nevārdi, valodas kļūdas, dīvaini nosaukumi – galīgie rezultāti (28.01.2016.):
RLB.LV/sakums?b=1&lbu=63568

Starprezultāti, piemēri (11.01.2016.):
RLB.LV/sakums/gada-vards-nevards-un-sparnotais-teiciens-2015

2015. gada aptaujas rezultāti (25.01.2016.):

gada vārds — «atkraste»,
gada nevārds — «uzstādījumi»,
gada spārnotais teiciens —«Salauztā slotaskāta krimināllieta»,
gada savārstījums —«Instrukcija bērna lietošanai skolā»,
gada latviskākais teiciens (RLB īpašā balva) — «Ikviens, kas ēd no rokas, vismaz pāris reizes gribējis tajā iekost».

Atskats uz 2014. gada aptaujas gaitu

Raksts par nevārdiem portālā «Satori» (28.02.2015.) :
«2014. gada nevārdu mudžeklis gaida spārnotu atrisinājumu»
satori.lv/raksts/8604/2014_gada_nevardu_mudzeklis_gaida_sparnotu_atrisinajumu

Akcijas pirmo dienu iesūtījumi (14.01.2015.):
RLB.LV/sakums/2014-gada-vards-nevards-sparnotais-teiciens–aptauja-ir-sakusies
Akcijas starprezultāti (21.01.2015.) :
RLB.LV/sakums/gada-varda-nevarda-un-sparnota-teiciena-iesutisana–vel-lidz-26-janvarim-

Rezultāti (02.02.2015.):
2014. gada vārds «ausīši», nevārds «aplikācija», spārnotais teiciens «Nē, tā es neesmu. – Tu zini, kas es esmu!?»

Rīgas Latviešu biedrības namā 2016. gada 5. decembrī pulksten 18:00 sāksies LVAK tematiskais vakars, kuŗā runās Ritvars Eglājs. Stāstījuma tema:

«Valoda, dēmografija un vēlēšanas — paša un Latvijas pieredze».

Šajā sanāksmē varēsit uzzināt par latviešu valodas stāvokli kopsakarībā ar tautību procesiem un vēlēšanu iznākumu skaitļiem. Ritvars Eglājs pastāstīs arī par paša personīgām attiecībām ar valodas lietošanu, pieredzējumiem un gūtām atziņām.

latviesu-tautas-domvezi-domvedis-viedoklu-lideris-termini-latviskak-ritvars-eglajs-rlb-lvak-valoda-etnodemografija-velesanas-statistika-likums5. decembŗa referents Ritvars Eglājs kopš 2003. gada strādā karšu apgādā «Jāņa sēta» par redaktoru. Ir bijis balsu skaitītājs Pilsoņu kongresa vēlēšanās 1990. gadā, vēlāk Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijas loceklis, bet kopš 2011. gada — Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas loceklis. Studējis Latvijas Ūniversitātes (LU) ģeografijas un zemes zinātņu fakultātē, Prāgas Kārļa Ūniversitātes Starptautiskajā dēmografijas vasaras skolā, absolvējis Rīgas 1. ģimnaziju.

R. Eglājs darbojies arī žurnālistikā un publicistikā. Personīgas domas izpauž vēstīs, ko publicē emuāru vietnē ritvars.wordpress.com, agrāk arī klab.lv/~ritvars/. Neciezdams padomju okupācijas laikā (1944–1991) ieviestos lingvistiski bezjēdzīgos, «komūnisma celtniecības azartā» tapinātos latviešu valodas pārgrozījumus, Ritvars vienmēr raksta klasiskajā latviešu pareizrakstībā, kas tika izkopta priekškaŗa neatkarīgajā Latvijā.

Ritvara emuāros sakrājies daudz rakstu; par piemēru, pirms pieciem gadiem publicēta precīza statistiska analize — par visu 10. Saeimas deputātu un frakciju balsojumiem: cik pretlatviski, vienaldzīgi vai latviski tie bijuši (skatīt grafiku).

Latviešu valodas attīstības kopa (LVAK) rīko brīvi apmeklējumus priekšlasījumus par valodu, valodnieciskām, kultūrālām un tautiskām latviešu lietām, kas notiek RLB namā katra mēneša pirmās pirmdienas vakarā. Sekojiet turpmākajiem jaunumiem tīmekļa vietnē LVAK.wordpress.com.


Decembŗa un janvāŗa aktuālitāte — piedalīšanās aptaujā par 2016. gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena izvēli. Aptaujas noteikumi un iepriekšējo gadu rezultāti:
LVAK.wordpress.com/gada-vards-nevards-teiciens/. Aptaujas rīkotāji pēta sarunvalodu, valodas kvalitāti savēstes līdzekļos, oficiālās un techniskās publikācijās, spēju veidot loģiski pareizus teikumus, bērnu valodisko jaunradi. Katrs latviešu valodas lietotājs var iesūtīt dažādus priekšlikumus un šāgada vērojumus par valodu, izmantojot adresi gadavards@inbox.lv!

Tiekamies 2016. gada 5. decembrī pulksten 18:00 RLB namā, Rīgā, Merķeļa ielā 13!

Valoda un okupācija; etnolingvodemografija; latvietība, latviešu tautas interešu aizstāvība; Endzelīna pareizrakstība (klasiskā latviešu pareizrakstība).Teksta un fotografiju autors: Valters Feists.


 

2016. gada 25. janvāŗa preses konferencē Latviešu valodas attīstības kopa izsludināja 2015. gada rezultātus — jau trīspadsmito reizi sabiedrība uzzināja gada spārnoto teicienu.

Zemāk publicējam plašāku aptaujai iesniegto teicienu klāstu.

salocita-salauzta-slotaskata-kriminallieta-kriminalprocess-lieta-2015-gada-teiciens-slotas-kats-dainis-rutenbergs-tiesa-tiesasana-spriedums-twitter-lvak-rlb-aptauja-gada-vārds-spārnotais-teiciens-nevārds-savārstījums-valoda-latviešu-valodas-attīstības-kopa

Slotaskāts ar sūdzību vērsies jau trešajā instancē…

Par 2015. gada spilgtāko teicienu kronēts presē un tautā izplatījies apzīmējums
«salauztā slotaskāta krimināllieta».

Aptaujas rīkotāju izvēstī presei sacīts, ka šis teiciens: «raksturo absurdo kriminālprocesu pret cilvēku, kuŗš, aizstāvot Latvijas Satversmes vērtības, kādā pretvalstiskā mītiņā salieca slotaskātu.»

Šī lieta jau itin gaŗi un skandalōzi iztiesāta divās tiesu instancēs, kaut gan Dainis Rūtenbergs sabojājis tikai slotaskātu; pateicoties aizstāvības pūlēm un sabiedrības atbalstam Rūtenberga kungs divās tiesu instancēs attaisnots. Turklāt slotaskātu kāda cita persona tai brīdī lietojusi, publiskā vietā skaļā balsī aģitēdama par labu nelikumīgajai un vardarbīgajai Krimas anneksijai. Iebrukums Ukrainas territorijā līdzinās citām gan Krievijas, gan PSRS veiktām okupācijām un starptautisko tiesību normu pārkāpumiem.

 

 

 

Teicienu dažādība

Jau 2014. gadā titulēto spārnoto teicienu varēja sastiķēt tikai no diviem dziļdomīgiem polītiķu izteikumiem: «Nē, tā es neesmu. – Tu zini, kas es esmu?».

2015. gadā latvieši nākuši klajā ar krietnu klāstu spārnotu domu. Tāpat kā citus gadus ir vērojama tendence – daļa spārnoto teicieni ir trāpīgi un prasmīgi veidoti, bet citi gluži pretēji – izrādījušies abpusgriezīgi, jo pateikti tādā kontekstā un veidā, ka irōniskā kārtā «iezāģējuši» pašam sacītājam vai rakstītājam.

Tāpēc piemērus no 2015. g. aptaujas vākuma sniedzam divās atšķirīgās grupās.

Veŗoties visu aptaujai iesūtīto teicienu, neteicienu, pateicienu, viedību un pašattaisnojumu klāstā, var iedomāties, kāda būtu saruna, ja intelliģences ļaudis sarunātos, izmantodami frazes, kas cita par citu daiļrunīgākas:

– «Man ir augstākā izglītība un tā tālāk.»
– «Par šādiem tekstiem jau pa seju jāsit!»
– «Ūūū! Ūūū! Ūūū!»

(skat. čivinātavā)

1. — Atklāsmes. Aicinājumi. Asprātības. Domugraudi.

☺ «Aisberga redzamo daļu latvieši sauc par klupšanas akmeni.» (prātojums)
☺ «Ar kājām — ielas sālītas, brauciens sabiedriskajā transportā — arī sālīts.» (prātojums)
☺ «Aug bārda, zeļ bizness.» (virsraksts «Dienas Biznesā»)
☺ «Dainis Rūtenbergs rīkojās satversmīgi.» (zvērināta advokāta Alža Allika aizstāvības runā tiesā)
☺ «Ērtāk kājām!» (apavu reklāma laikā, kad sabiedriskā transporta biļetes kļuva dārgākas)
☺ «Ikviens, kas ēd no rokas, vismaz pāris reizes gribējis tajā iekost.» (atziņa)
☺ «Kaķu tantes dārgais sapnis.» (čivinātavā par Latvijas Bankas nodarbēm ar krāšņu monētiņu izlaišanu)
☺ «Kas ātrāk maļ, tas tālāk tiek.» (prātula)
☺ «Laikam no sākuma jāierauj!» (jāspēcinās pirms stāšanās valsts prezidenta amatā)
☺ «Multikultūrālisma Trojas zirgs.» (Raivis Zeltīts – par mononacionālu valstu «atšķaidīšanu» ar iebraucējiem)
☺ «Nopelniem bagātā Žagara kultūras un atpūtas nams.» (par mainīto Latvijas Nacionālās operas nosaukumu)
☺ «pelēcīša trejdeviņas nokrāsas» (asprātība – kā labāk latviskojamas «Greja piecdesmit nokrāsas»?)
☺ «sods par braukšanu sabiedriskajā transportā» (paradokss)
☺ «Šveiciešiem vienīgais pluss bija uz vēdera.» (par sportistiem)
☺ «Tautai jāzina savas varoņmašīnas!» (par šķietami vissociāldemokratiskākās partijas dārgajiem spēkratiem)
☺ «Vāveres ir lecīgas.» (bērna valodā – jauns, pareizs vārda «lecīgs» lietojums)

2. — Pārteikšanās. Paradoksi. Atrunas. Jēlības . . .

☹ «burvīgais staļinisma dialogs ar pēckaŗa mākslu» (Zaiga Gaile: kas viņasprāt vērtīgs Rīgas architektūrā, Rātslaukumā)
☹ «Es jums sekoju!…— tviterī!» (pēkšņa izskaidrošanās)
☹ «Es justos komfortablāk, ja šis pieaugums nebūtu tik liels.» (Laimdota Staujuma par ministru algu paaugstināšanu)
☹ «Man ir augstākā izglītība un tā tālāk.» (Einārs Graudiņš)
☹ «Par šādiem tekstiem jau pa seju jāsit!» (Didzis Melbiksis savā „kritikā“ pret profesoru Taivānu)
☹ «Iestādes bezdarbība kā faktiskās rīcības forma» (LU 73. konferencē nolasīts referāts)
☹ «Oficiālais twitter konts (nav paredzēts sarakstei ar domi)» (Pļaviņu novada dome)
☹ «Paukojam, š*maukojam» (bērniem domātas izrādes afišā – grafiska īpatnība )
☹ «Ražots Tālajos Austrumos (ĶTR)» (pusmelīga norāde pie preces)
☹ «Tajā laikā biju Ķīnā.» (Laimdota Straujuma)
☹ «Ūūūūūū! Ūūūūūū! Ūūūūūū!» (Solvita Āboltiņa – atbilde pensionāriem pavisam brīvā stilā)

Veicināšanas balva no RLB

Ikviens, kas ēd no rokas, vismaz pāris reizes gribējis tajā iekost. @vladis_spare, Vladis Spāre, 2015, latviskākais spārnotais teiciens, RLB veicināšanas balva

Mareka Ruskula (@briiC) illustrācija.

Vienam no iesūtītajiem teicieniem atkal tikusi RLB īpašā veicināšanas balva par latviskāko gada teicienu vai vārdu (atsevišķi no žūrijas vērtētajām 4 galvenajām katēgroijām). Šai papildu katēgorijā apbalvots literāts Vladis Spāre par prātulu
«Ikviens, kas ēd no rokas, vismaz pāris reizes gribējis tajā iekost.».

Starp citu, teiciens sākotnēji pamanīts Vlaža Spāres čivinājumā 2015. gada 11. decembrī: https://twitter.com/vladis_spare/status/675410883166736384.

 

Aicinām arī 2016. gadā pamanīt spārnotus teicienus, gada vārda, nevārda un savārstījuma kandidātus un sūtīt tos uz e-pasta adresi gadavards@inbox.lv! Vērtēšana notiek katrā gadumijā. LVAK žūrijā iesaista arī Rakstnieku savienības un LZA Terminoloģijas komisijas pārstāvjus. LVAK arī uzkrāj datus par vārdu un teicienu autoriem un vietu jeb kontekstu, kur tie pamanīti.

Valters Feists

2014. gada vārdu, nevārdu un spārnoto teicienu 02.02.2015. Rīgas Latviešu biedrības namā paziņojuši žūrijas pārstāvji Lita Silova, Ieva Kolmane, Vineta Poriņa un Juris Borzovs. Žūrijā šogad bija astoņi latviešu valodnieki un valodas praktiķi.
Sīkāk šeit: «ausīši» (vārds), «aplikācija» (nevārds), «Nē, tā es neesmu. – Tu zini, kas es esmu!?» (teiciens).

Lita Silova, Ieva Kolmane, Vineta Poriņa, Juris Borzovs - gada vārds nevārds teiciens 2014 (Foto: Krista Cērmane, Rīgas Latviešu biedrība).Foto: Krista Cērmane, Rīgas Latviešu biedrība. © 2015.

2. februārī pulksten 11:00 preses konferencē Rīgas Latviešu biedrības namā gada vārda akcijas rīkotāji – RLB latviešu valodas attīstības kopa, Latvijas Rakstnieku savienība un LZA Terminoloģijas komisija – paziņojuši 2014. gada rezultātus.

Par gada vārdu kļuvis bērna izteikts īsāks apzīmējums ausu sildītājiem — «ausīši».

Par gada nevārdu kļuvis apzīmējums «aplikācija», ko pārmērīgi bieži lieto latviskā termina «lietotne» jeb «lietojumprogramma» vietā. «Aplikācija» turklāt ir divdomīga, jo pazīstama jau senāk – kā darinājums no papīra vai auduma, tagad arī kā angļu vārda «app» jeb «application» tulkojums. Savukārt «lietotne» ir ērtāka, jo nozīmē tikai programmu, ko lieto viedtālrunī vai datorā – nav iespējams sajaukt.

Šogad piešķirta arī īpaša RLB balva par latviskāko vārdu vai teicienu. RLB vērtējumā par uzvarētāju kļuvis paudums jeb doma, kas 2014. gadā bijusi ļoti populāra un vēsturiski zīmīga «Cik tas ir latos?».

Par 2014. gada spārnoto teicienu žūrija izvēlējusies kombināciju no diviem akcijas respondentu pamanītiem pazīstamu cilvēku sacījumiem. «Nē, tā es neesmu. – Tu zini, kas es esmu?» – Tā kautrīgi apgalvojusi Inguna Sudraba un visnotaļ braši ievaicājies Artuss Kaimiņš (pirms vārda mainīšanas – Arturs Kaimiņš). Ekonomiste un aktieris tagad abi darbojas polītikā.

Vārdu un teicienu vērtēšanas žūrijā bija astoņi cilvēki – tostarp augstskolu mācībspēki, literāti, tulkotāji, redaktori, terminologi, kā arī vairāki sabiedriski aktīva darba veicēji.

sirdsprojekts - gada vārds 2014 - kandidāti - gada nevārds, spārnotais teiciensGada vārda jeb trāpīgākā, latviskākā un īpaši bieži pamanītā vārda katēgorijā žūrijas uzmanību izpelnījās iesūtījumi, kas nosauc gan pozitīvas lietas («ausīši», «sirdsprojekts», «derīgot»), gan negātīvas («kremlini», «lamu pirksts»). Un vēl citi vērā ņemami jaunvārdi – «maiteklis» (anglicisma «spoileris» vietā, filmu un grāmatu kontekstā), «pīļlūpas» (tīksmiņu jeb pašiņu kontekstā), «lablikumība» (eunomija), «aprisinājums» (pagaidu apkārtceļš, kamēr nav īsta, stabila risinājuma), «segburts» (literātūrzinātnē; līdzība ar segvārdu), «kolorado lenteņi» un «apnakšņot».

Zīmējumi: briiC.lv / twitter.com/briiC

Gada nevārdu jeb nevēlamu vārdu katēgorijā par finālistiem tika izraudzīti: jau minētā «aplikācija», «Riga» (gaŗumzīmi noņēmusi Rīgas Dome!), «sieviešu aukstā gaļa» (veikalos pamanīts produkts), «stāvizrāde» (nepareizi darināts vārds – no verba tagadnes; bet kā turpmāk sauksim estrādes komēdiju, estrādes kōmiķus?), «veiksmes stāsts» (zaudējis savu tiešo, sākotnēji domāto nozīmi, tagad par to joko), «kā rezultātā» (nevajadzīga klišeja, kalks), «pigmeju punduŗezis» (piedāvāts zooveikalos – vai divkārt samazināts ezis?).

Gada spārnoto teicienu jomā iesūtīti, piemēram: «Artura Kaimiņa sivēnmāja» (raksts portālā TVnet), «atentāts pret lieldienu zaķi», «īsti vīrieši atkal valdīs», «jaunas sejas kluba vaibstos», «Lēti polītiķi maksā dārgi!» – gan saprātīgi domugraudi, gan tāpat kā citus gadus arī dažādas pārteikšanās, paradoksi un mulsuma brīžos izstostīti vārdu virknējumi. Daži atzīti par piesārņotas un lecīgas valodas piemēriem («Pilnīgs outlets! Nāc un baudi!»), bet citi – par valodas savārstījumiem («padarīt iespējamu …spēlfilmu pieejamību»).


Latviešu valodas attīstības kopa katra mēneša pirmajā pirmdienā pulksten 18:00 (izņemot jūliju, augustu) aicina noklausīties stāstījumus jeb referātus un piedalīties sarunās par valodu. Ieeja LVAK rīkotajās tematiskajās sanāksmēs RLB namā ir bez maksas visiem interesentiem. Tuvākais – 2. martā pulksten 18:00 «Par ģenitīveņiem latviešu valodā», referents – filologs Aldis Lauzis.

Vietne – LVAK.wordpress.com.
Tviterī – twitter.com/LVAK_valoda.
Vēsture – gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens: 2003–2018.

Latviešu valodas attīstības kopa lieto, pēta un populārizē klasisko latviešu pareizrakstību (morfoloģiju – vārdu uzbūvi, svešvārdu atveides principus, vajadzīgajās vietās ch, ō un ŗ, gaŗumzīmes, arī izrunu), kas izkopta pirmajā Latvijas Republikas neatkarības periodā un ko plaši lieto trimdas latviešu izdevumi, kā arī vairāki apgādi un vietnes Latvijā.

www.sif.lv -- www.eeagrants.lv -- www.eeagrants.org

2014. gada 3. martā plkst. 18:00 Rīgas Latviešu biedrības namā LVAK rīkoja ikmēneša tematisko sanāksmi. Šoreiz piedāvājām Juŗa Baldunčika stāstījumu «Kalki un puskalki latviešu valodā — pelēkais plankums latviešu leksikoloģijā». Fotografijas no šā vakara — «Feisbukā». Juris Baldunčiks ir filoloģijas doktors, Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes profesors un 2013. gadā kļuva par Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas priekšsēdi.

LVAK vietnē ir raksts par šo tematiku:

Citu valodu atdarinājumi: «veiksmes stāsts», «karstvieta», «galvas telefōns», «pielietot», «patērnieciska attieksme», «skrūvspārnis». — Vai KALKI iederas latviešu valodā?
(Valters Feists, 21.02.2014.)

 


 

www.sif.lv -- www.eeagrants.lv -- www.eeagrants.org

 


 

2014. gada 20. janvārī aptaujas rīkotāji izsludinājuši rezultātus — sabiedrībai kļuvis zināms 2013. gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens. Aptauju aizsāka RLB latviešu valodas attīstības kopa 2003. gadā.

Vai nebūtu jauki … ja ierastos kāds burvis un ar vienu rokas mājienu padzītu no latviešu valodas visus nevārdus un saulītē ieceltu derīgos un skanīgos vārdus, skaidru sintaksi, labu stila izjūtu, tā atbrīvodams mūs no visām lingvistiskajām nelaimēm?

gada vārds 2013, nevārds, spārnotais teiciens, vārdi, nevārdi, latviešu valodā, tīksmiņš, patiņš, paštīksmeklis, pašfoto, fotopašportrets, selfijs latviski, padomeklis, temturis, tīksmiņi, zīmols, nākotne ir nākotnes cilvēku rokās

«Cilvēciska saruna» — bet ja to piesārņo nevārdu smacenis? ☹                                     Foto: V•F•_

Mūsdienās visu gribam ļoti ātri un droši. Piemēram — datoros ar vienu pašu peles klikšķi var tikt iedarbināti „pretļaunprogrammatūras risinājumi“ „pretsurogātpasta, pretpikšķerēšanas, pretļaunprogrammatūras skenēšanai un atveseļošanai“ (citāti no tīmekļa!). Izrādās — ar divdesmit divus burtus gaŗu jaunvārdu var izteikties patiešām techniski precīzi! Jācer, ka pietiks arī spēka tādu terminu izklabināt uz taustiņiem vienā elpas vilcienā. Morfoloģiskiem, terminoloģiskiem un varbūt vēl citiem formāliem kritērijiem šie darinājumi ar „pret-“ visnotaļ atbilst.

Bet kā lai sabiedrība kopumā noskaidro, kuŗus vārdus skaust kā nevēlamus, bet kuŗus vērts daudzināt, leģitimēt, ierakstīt literārās valodas vārdnīcās? Tas noteikti nav vienas dienas, mēneša, pat gada darbs! Un nepietiek ar speciālistu, pētnieku un valodas centra un komisiju darbu. Tāpēc latviešu valodas lietotāju vēlmes, šaubas, jaunatklājumus, vispārējas valodas tendences un attīstību (vai varbūt tās trūkumu) pacietīgi turpināja pētīt un dokumentēt jau vienpadsmitā gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena sabiedriskā aptauja, un 20.01.2014. — izsludināti tās rezultāti.

2013. gada vārds — „pašbilde“,
2013. gada nevārds — „dīlot, dīlošana, dīls“,
2013. gada spārnotais teiciens — „Nākotne ir nākotnes cilvēku rokās!“ (Valsts prezidents Andris Bērziņš).

Žūrijā šoreiz darbojās:
Aldis Lauzis (filologs, terminologs, tulkotājs, redaktors),
Andrejs Veisbergs (leksikografs, LU profesors, LZA akadēmiķis),
Dace Strelēvica-Ošiņa (sociolingviste, MPhil (Cantab), Dr. philol.),
Dzintra Paegle (filoloģijas doktore, mācību grāmatu autore),
Eduards Cauna (terminologs),
Ieva Kolmane (literātūrkritiķe, tulkotāja),
Ilmārs Šlāpins (izdevējs, publicists, nesen publ. grāmata «Jauno latviešu valoda»),
Maija Sinka (LVAK koordinātore)
.

Pašbildes“ iecelšanu par gada vārdu viens žūrijas loceklis pamatojis ar to, ka „selfie“ esot žargona vārds angļu valodā, tāpēc tam noteikti esot vajadzīgs (vai tiešām?) žargonisks tulkojums arī latviešu valodā. Tomēr pašlaik, gada aptaujas rezultātu izsludināšanas dienā, tīmeklī plašāk izplatīts ir cits kandidāts – „tīksmiņš“, kas ir emōcionālāks. Savukārt „pašbilde“ darināta no neliterārā ģermānisma „bilde“ (attēls); daudzskaitļa ģenitīvā tā būs īpaši neskanīga, pat šļupstīga: „pašbilžu“.

Jau ievērojamais valodnieks Jānis Endzelīns ieteicis ģermānismu „bilde“ (das Bild; das Bildnis) nelietot ‘attēla’ nozīmē. RLB valodniecības nodaļas 1938. gada 8. decembŗa 482. sēdes protokolā, lasām:  „Krievu vārdu иконa var latviski tulkot ar salikteni svēttēls (der labāk kā svētglezna vai svētbilde).“ (No grāmatas „Profesora J. Endzelīna atbildes. Rīgas Latviešu biedrības valodniecības nodaļas sēžu protokoli 1933-1942.“, izd. Losandželosā, ASV: Ramave, 2001.) To ir viegli saprast, jo cita, respektīvi, literārā latviskā „-bilde“ jau ir sastopama tādos vārdos kā „atbilde“, „piebilde“ – atvasinājumos no vārda „bilst“ (=teikt, sacīt); arī vārdā „bildinājums“.

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2014. gada 8. janvārī lēmusi, ka lietojams pašfoto (sarunvalodā) un fotopašportrets (oficiālā saziņā). Tādējādi var izvairīties gan no anglisma „selfijs“, gan ģermānisma „bilde“. http://www.vvc.gov.lv/advantagecms/LV/komisijas/lemumi.html

2013. gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena aptaujas žūrijas izskatīto vārdu vidū bija šādi pieteikumi.

GADA VĀRDA katēgorijā:
· īpaši saudzējama lieta – „glabātnis
· tīksmīgs fotopašportrets – „paštīksmeklis“, „patiņš“, „pašiņš“, „paškadriņš“, „sevītis“, „tīksmiņš“ u. c.
· padarīt saldāku (konteksts: salinātā rupjmaize) – salināt
· atsauces birka; atsauce – „īsmarka“, „mirkļbirka“, „čivpieliktnis“, „temturis“ (atvasināts no vārda „tema“)
· publiskas telpas plānošana, projektēšana un uzturēšana – vietveide“, „vietrade
· uzņēmējsabiedrība vai organizācija, kas rada vai attīsta zīmolus –
zīmolu ligzda
· padomju armijas invāzijas zīme Uzvaras laukumā – padomeklis
· ļaunprātīgiem nolūkiem radīta datoru programma vai vīruss – ļaunatūra
· interese – labads“ (lietvārds)
· kōpija; dubultnieks – otreklis
· kājminams transportlīdzeklis mobilai alus baudīšanai – alusipeds

GADA NEVĀRDA katēgorijā:
·šarmēt
·izdemokratizēt
·nomigrēt
·aizgājināt
·amizēt
·ievērtēt
·nekonkurētspējīgs“ (pareizā forma: konkurētnespējīgs)
·nepolītkorrekts“ (pareizā forma: polītnekorrekts)
·selfijs
·cūkgaļas maltā gaļa
·ietekmes uz vidi novērtējuma vides pārskats
·dīlot“ … „dīloties“ … „dīlošana
·eiro“ (neērtā nelokāmā forma) – jālieto apstiprinātā latviskā lokāmā forma „eira“!
·euro“ (forma, kuŗu 2013. gadā tika vispār aizliegts tulkot) – latviski „eira“!
·drastisks“ (kur patiesībā domāts ‘drakonisks, skarbs’)
·spēles noteikumi“ (ar sportu un spēlēm nesaistītā kontekstā)
·kapacitāte“ (spēja)
·nerīdzinieks“ (sakarā ar plašām debatēm par pasažieŗu diskrimināciju)
·laineris“ (ne transporta līdzeklis, bet kosmētikā – ‘acu zīmulis’)
·nosēsties“ (lidmašīna patiesībā nolaižas!)
·laikot“ (ne uzlaikot, bet izteikt patiku tīmeklī ar pogu „Like“)
·aizlikts deguns“ … „deguna aizlikums“ (stipras iesnas)

GADA SPĀRNOTĀ TEICIENA katēgorijā:
· „Zolitūdes lielveikals sabrucis nelikumīgi“ (no kommentāra tīmeklī)
· „stingrās uzskaites medikamenti, tai skaitā skābeklis“ (no kommentāra tīmeklī)
· „lai izaugtu dižkoki, ir vajadzīgs pamežs – arī zinātnē“ (Jānis Stradiņš)
· „atkāpjas tie, kuŗi jūtas vainīgi“ (Gintars Jasinsks)
· „teōrētiski nav iespējams, bet praktiski gadās“ (Ritvars Eglājs)
· „cilvēciska saruna“ (Valdis Dombrovskis)
· „nākotne ir nākotnes cilvēku rokās!“ (Andris Bērziņš)
· „Vienotības akmenī iemeta dārziņu“ (Augusts Brigmanis 24.09.13. „Krustpunktos“)

Aktīvākā gada vārda iesūtīšanas kampaņa risinājās no 27.12.2013. līdz 13.01.2014., bet LVAK atgādina, ka spilgtākos valodnieciskos un sociāllingvistiskos katra gada pamanījumus ikvienam no mums vajadzētu pierakstīt visu gadu — lai neaizmirstos. (Aptaujas adrese: gadavards@inbox.lv).

Svarīgi ir tas, ka šī akcija ir vienīgais notikums mūsu tautā, kas reizi gadā ļauj sastapties visu latviešu valodas lietotāju grupu viedokļiem un salīdzina dažādos valodas stilos un kontekstos pašlaik aktuālos vārdus, kā arī populārākos, krāšņākos vai skandalozākos vārdu salikumus jeb spārnotos teicienus.

Tādējādi gada vārda aptauja būtībā ir ikgadējs dažas nedēļas ilgs forums un ierosme visiem valodas lietotājiem, kuŗi vēlas spriest, salīdzināt, paust savu gaumi un izpratni valodas lietās — kaut vai tikai neklātienē: elektroniskās diskusijās par terminoloģiju, etimoloģiju (vārdu izcelsmi), jaunvārdiem u. c.

LVAK kontaktinformācija.

www.sif.lv -- www.eeagrants.lv -- www.eeagrants.org