03.03.2014. – Juŗa Baldunčika stāstījums «Kalki un puskalki latviešu valodā – pelēkais plankums latviešu leksikoloģijā»

Posted: 21.02.2014. in «jaunumi», etimoloģija, Inta Freimane, jaunvārdi, Juris Baldunčiks, laikraksti, latviešu termini, latviešu valoda, nevārdi, nozaŗu terminoloģija, piesārņošana, pirms 1918. gada, prese, pētniecība, raksti, salikteņi, valodas kļūdas, valodas prakse, valodas vēsture, valodniecība, valodnieki

2014. gada 3. martā plkst. 18:00 Rīgas Latviešu biedrības namā LVAK rīkoja ikmēneša tematisko sanāksmi. Šoreiz piedāvājām Juŗa Baldunčika stāstījumu
«Kalki un puskalki latviešu valodā – pelēkais plankums latviešu leksikoloģijā».

Juris Baldunčiks ir filoloģijas doktors, Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes profesors un kopš 2013. gada Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas priekšsēdis.

Fotografijas no stāstījuma par kalkiem ir publicētas vietnē «Facebook».


 

Jēdzienu “kalks” definē šādi: vārds vai vārdu savienojums, kuŗa morfoloģiskā vai sēmantiskā struktūra veidota pēc konkrēta citas valodas parauga; šādā atveidojumā bieži parādās burtisks (tiešs) citvalodas vārda vai teiciena tulkojums.

kalks - definīcija; aviācijas termini, bezpilota lidaparāti, radiovadāmi modeļi, kalkošanas kvalitāte terminradē.

Helikoptera nosaukšanai derēs latviskāks vārds – kalks “skrūvspārnis“.
Tas radies jau pirms kaŗa un ir pieminēts LVAK diskusijās par jaunvārdiem un terminiem.

Tāpat kā vienkārši aizguvumi, arī kalki gan tiek labprāt lietoti un bagātina valodu, gan arī citkārt tiek kritizēti kā sārņi. Kalku derīgumu cenšas izvērtēt valodas kultūras, stilistikas un terminoloģijas speciālisti.

Valodniece Inta Freimane norādījusi: “Nevēlami kalki parasti valodā ienāk neintelliģences, zināšanu trūkuma vai paviršības dēļ. Nevēlamu kalku lietojums savukārt var radīt nervōzitāti un neiecietību sabiedrībā un negātīvi ietekmēt daudzus sociālus procesus ražošanā, zinātnes un kultūras attīstībā un sadzīvē.

I. Freimane par kalkiem nosauc arī anglismus “ofiss“, imidžs“,menedžments“, “dīlers“, “kičs” – tomēr tiem nav kalka būtiskās pazīmes: tieša citas valodas struktūrālās formas pārcēluma, tāpēc tie varētu iederēties varbūt tikai valodnieces aprakstītajā “vārdu kalku” katēgorijā. Stila aspektā tie gan uzskatāmi par nozaŗu žargona elementiem, modesvārdiem. To literārie ekvivalenti – “birojs“, “tēls“, “pārvaldība“/”vadība“, “tirgonis“, “tīši amizanti banālais (vai aistētiski seklais) stils“.

Daudz ir īsto (pilnīgo) derivātīvo kalku – atvasinājumu un salikteņu, kas samērā bieži nostabilizējas valodā un vairs neizraisa īpašu vārdnīcu veidotāju un valodas kopēju uzmanību. Tomēr interesanti ir atcerēties šādu vārdu etimoloģiju: “sadarboties” (kalkots no latīnisma “kooperēties”); “kopdarbs“, “kopdarbība” (no vācu “Zusammenarbeit“); “apstrādāt” (no krievu “обрабатывать“). Kalkoti arī specifiskāki nozaŗu termini: “pilnsabiedrība” (no vācu “Vollgesellschaft“); “skudrulācis“/”skudrlācis” (no vācu “Ameisenbär“); “lietusmežs” (no angļu “rainforest“); “smagais metalls” (gan ķīmijā, gan arī pārnestā nozīmē mūzikā; no vācu “Schwermetall” un angļu “heavy metal“).

Protams, nereti šādi tieši tulkojumi netiek pieņemti vai pat nemaz netiek piedāvāti. Ir “austiņas“, kuŗā nav izmantots kalks ne no vācu, ne angļu, ne krievu valodas – kaut gan terminoloģijas archīvos var atrast “galvas telefōnu” (datēts ar XX gs. 60., 70. gadiem; sal.: “головной телефон“, “headphones“, “Kopfhörer“). Ir “krāmu tirgus” (nevis kā angļiem – “flea market” – ‘blusu tirgus’). Bet “utenis“? – Par to 1886. gada 13. jūlija laikrakstā “Rota” vēstīts: “… Un kur tad nu wehl uz “utenes“, kā ļaudis scho tirgu parastā walodā eesaukuschi, kas gan tur wiss naw dabujams.” – raksta nosaukums: Uz krahmu vulgo “utu” tirgus..

Viens un tas pats vārds var gan būt, gan nebūt piemērots kalkošanai – tas atkarīgs no konteksta un no tā, vai tiek atrasts cits, labi piemērots nekalkots variants. Ir vesela virkne dažādu nozaŗu terminu – gan vienvārda, gan kombinētu, kuŗos angļu valodā izmantots vārds “hotspot“. Taču ‘karstuma’ metaforas pārcelšana mūsu valodā (aktīvuma apzīmēšanai):

1) dažos gadījumos ir derējusi – šie termini radušies kalkojot:
·
hotspot” = “karstvieta” (a: ‘precīzā vieta, datora ekrāna punkts, kas tiek aktīvēts peles klikšķa brīdī’; b: ‘kāda objekta daļa, kas satur hipersaiti’ [abi termini – informācijas technoloģijās, ir ietverti “Microsoft” glosārijos]);
·biodiversity hotspot” = “biodaudzveidības karstais punkts“;
· ģeopolītiskie “karstie punkti” parādījās pēc 2. pasaules kaŗa – Latvijā kalkoja no krievu “горячая точка“, trimdā – no citām valodām;

2) citos gadījumos nav derējusi – šie termini radušies nekalkojot:
·[Wi-Fi] hotspot = tīklājs” (‘sakaru zona ap bezvadu datortīkla piekļuves ierīci’);
·
accident hotspot = melnais punkts” (‘bīstams autoceļa posms vai krustojums’).
Ģenētikas terminam “recombination hotspot” latvisko atveidojumu terminoloģijas datubazes pagaidām nepiedāvā.

tūrisms, ceļojumi, reklāmas frazes, valoda, kalkošana, kalkēšana, kalkoti teicieni, angļu kalki, LVAK, latviešu valoda, RLB

Tūrisma jēdziens “last minute travel deals” šeit kalkots itin saprotami, bet vēl labāk būtu izmantot
arī mīkstos un gaŗos burtus, reģistrējot latvisko domēna vārdu (sk. NIC.lv)!

Plaši zināmu, bēdīgi slavenu kalku vidū minami:
pielietošana” (literāri: “lietošana”, “izmantošana”),
runa iet par…” (lit.: “runā par…”; “runa ir par…”, “ir runa par…” vai pat īsāk “ir par…”),
forma” (uniforma; amata tērps; darba apģērbs) – ieviesies padomju okupācijas laikā (“форменная одежда“), bet literārās valodas vārdnīcā vēl tagad palikuši lietojuma piemēri “kaŗavīra forma”, “zila formas kleita”.

Savukārt XXI gadsimta sākumā ieviešas parazītisks frazeoloģisks kalks no angļu valodas: “veiksmes stāsts” (“success story“), kaut gan gribēto domu taču var izteikt vienkāršāk un īsāk – “veiksme“! Nekāda lasītāju apvārdošana ar “stāstiem” nav vajadzīga, ja veiksme ir patiesa. “Stāsts par veiksmi” ir iespējams, ja runa tiešām ir par stāstu (piem.: “publicēts stāsts par VEF veiksmi”, “izlasīju VEF veiksmes stāstu”), bet latviska domāšana ir pazaudēta tādos salikumos kā “Latvijas izlase ir veiksmes stāsts”, “Latvija būs veiksmes stāsts”.

Ne katrs nevēlams aizguvums ir kalks, un ne katrs kalks ir nevēlams un nepieņemams. Kalki, kas valodā ienāk gan spontāni, gan ar valodnieku un terminologu ieteikumiem, ir labs materiāls diskusijām. Šķiet, galīgi atrisināta vēl nav, piemēram, šāda dilemma:
1) vai labāk piekrist I. Freimanei*, ka adjektīva “patērniecisks” vietā labāk der “patērētāja –” (ģenitīvs) – tikai tāpēc, ka tam ir kalkveidīga līdzība ar krievu vārdu “потребительский“?
2) vai jāņem vērā jaunāka terminoloģijas atziņa**, ka “patērnieciska attieksme” nav tas pats, kas “patērētāju attieksme” vai “patērētāja attieksme”, tātad sava vieta jēdzienu sistēmā ir arī vārdam “patērniecisks“!
* Inta Freimane, “Valodas kultūra teōrētiskā skatījumā”, 1993.
** “patērnieciskums” – “Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini”, 1995.

Valters Feists


 

Iesakām izlasīt arī materiālu, kas publicēts sakarā ar citu – 2013. gada priekšlasījumu:
Juris Baldunčiks: «Vēsturisks pārskats par citvalodu īpašvārdu atveidi latviešu valodā».


www.sif.lv -- www.eeagrants.lv -- www.eeagrants.org

Kommentāru lodziņš:

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s