2014. gada 20. janvārī aptaujas rīkotāji izsludinājuši rezultātus — sabiedrībai kļuvis zināms 2013. gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens. Aptauju aizsāka RLB latviešu valodas attīstības kopa 2003. gadā.
Vai nebūtu jauki … ja ierastos kāds burvis un ar vienu rokas mājienu padzītu no latviešu valodas visus nevārdus un saulītē ieceltu derīgos un skanīgos vārdus, skaidru sintaksi, labu stila izjūtu, tā atbrīvodams mūs no visām lingvistiskajām nelaimēm?
«Cilvēciska saruna» — bet ja to piesārņo nevārdu smacenis? ☹ Foto: V•F•_
Mūsdienās visu gribam ļoti ātri un droši. Piemēram — datoros ar vienu pašu peles klikšķi var tikt iedarbināti „pretļaunprogrammatūras risinājumi“ „pretsurogātpasta, pretpikšķerēšanas, pretļaunprogrammatūras skenēšanai un atveseļošanai“ (citāti no tīmekļa!). Izrādās — ar divdesmit divus burtus gaŗu jaunvārdu var izteikties patiešām techniski precīzi! Jācer, ka pietiks arī spēka tādu terminu izklabināt uz taustiņiem vienā elpas vilcienā. Morfoloģiskiem, terminoloģiskiem un varbūt vēl citiem formāliem kritērijiem šie darinājumi ar „pret-“ visnotaļ atbilst.
Bet kā lai sabiedrība kopumā noskaidro, kuŗus vārdus skaust kā nevēlamus, bet kuŗus vērts daudzināt, leģitimēt, ierakstīt literārās valodas vārdnīcās? Tas noteikti nav vienas dienas, mēneša, pat gada darbs! Un nepietiek ar speciālistu, pētnieku un valodas centra un komisiju darbu. Tāpēc latviešu valodas lietotāju vēlmes, šaubas, jaunatklājumus, vispārējas valodas tendences un attīstību (vai varbūt tās trūkumu) pacietīgi turpināja pētīt un dokumentēt jau vienpadsmitā gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena sabiedriskā aptauja, un 20.01.2014. — izsludināti tās rezultāti.
2013. gada vārds — „pašbilde“,
2013. gada nevārds — „dīlot, dīlošana, dīls“,
2013. gada spārnotais teiciens — „Nākotne ir nākotnes cilvēku rokās!“ (Valsts prezidents Andris Bērziņš).
Žūrijā šoreiz darbojās:
Aldis Lauzis (filologs, terminologs, tulkotājs, redaktors),
Andrejs Veisbergs (leksikografs, LU profesors, LZA akadēmiķis),
Dace Strelēvica-Ošiņa (sociolingviste, MPhil (Cantab), Dr. philol.),
Dzintra Paegle (filoloģijas doktore, mācību grāmatu autore),
Eduards Cauna (terminologs),
Ieva Kolmane (literātūrkritiķe, tulkotāja),
Ilmārs Šlāpins (izdevējs, publicists, nesen publ. grāmata «Jauno latviešu valoda»),
Maija Sinka (LVAK koordinātore).
„Pašbildes“ iecelšanu par gada vārdu viens žūrijas loceklis pamatojis ar to, ka „selfie“ esot žargona vārds angļu valodā, tāpēc tam noteikti esot vajadzīgs (vai tiešām?) žargonisks tulkojums arī latviešu valodā. Tomēr pašlaik, gada aptaujas rezultātu izsludināšanas dienā, tīmeklī plašāk izplatīts ir cits kandidāts – „tīksmiņš“, kas ir emōcionālāks. Savukārt „pašbilde“ darināta no neliterārā ģermānisma „bilde“ (attēls); daudzskaitļa ģenitīvā tā būs īpaši neskanīga, pat šļupstīga: „pašbilžu“.
Jau ievērojamais valodnieks Jānis Endzelīns ieteicis ģermānismu „bilde“ (das Bild; das Bildnis) nelietot ‘attēla’ nozīmē. RLB valodniecības nodaļas 1938. gada 8. decembŗa 482. sēdes protokolā, lasām: „Krievu vārdu иконa var latviski tulkot ar salikteni svēttēls (der labāk kā svētglezna vai svētbilde).“ (No grāmatas „Profesora J. Endzelīna atbildes. Rīgas Latviešu biedrības valodniecības nodaļas sēžu protokoli 1933-1942.“, izd. Losandželosā, ASV: Ramave, 2001.) To ir viegli saprast, jo cita, respektīvi, literārā un pareizā latviskā „-bilde“ jau ir sastopama tādos vārdos kā „atbilde“, „piebilde“ — atvasinājumos no vārda „bilst“ (=teikt, sacīt)! Arī vārdos „bildinājums“, „aizbildnis“, „atbildīgs“ un „atbilsme“, kas atvasināti no „bildināt“, „aizbilst“, „atbildēt“ un „atbilst“. Pēc Mīlenbacha latviešu valodas vārdnīcas, «bildiens» ir ‘uzruna, uzrunājums’; «iebildēties» ir ‘iesākt runāt, iebilst’. Turpat minēts, ka, pēc A. Kronvalda ieteikuma, lietvārds «aizbildeknis» būtu lietojams tādā pašā nozīmē kā «aizbilstamais [cilvēks]».
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2014. gada 8. janvārī lēmusi, ka lietojams „pašfoto“ (sarunvalodā) un „fotopašportrets“ (oficiālā saziņā). Tādējādi var izvairīties gan no anglisma „selfijs“, gan ģermānisma „bilde“. https://vvc.gov.lv/index.php?route=product/category&path=195
2013. gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena aptaujas žūrijas izskatīto vārdu vidū bija šādi pieteikumi.
GADA VĀRDA katēgorijā:
· īpaši saudzējama lieta — „glabātnis“.
· tīksmīgs fotopašportrets — „paštīksmeklis“, „patiņš“, „pašiņš“, „paškadriņš“, „sevītis“, „tīksmiņš“ u. c.
· padarīt saldāku (konteksts: salinātā rupjmaize) — „salināt“.
· atsauces birka; atsauce — „īsmarka“, „mirkļbirka“, „čivpieliktnis“ un „temturis“ (atvasināts no vārdiem „tema“, „tematiska norāde/zīme“ un aizstāj angliciskus nevārdus „haštags“, „heštegs“).
· publiskas telpas plānošana, projektēšana un uzturēšana — „vietveide“, „vietrade“.
· uzņēmējsabiedrība vai organizācija, kas rada vai attīsta zīmolus — „zīmolu ligzda“.
· padomju armijas invāzijas zīme Uzvaras laukumā — „padomeklis“.
· ļaunprātīgiem nolūkiem radīta datoru programma vai vīruss — „ļaunatūra“.
· interese — „labads“ (lietvārds).
· kōpija; dubultnieks — „otreklis“.
· kājminams transportlīdzeklis mobilai alus baudīšanai — „alusipeds“.
GADA NEVĀRDA katēgorijā:
· „šarmēt“.
· „izdemokratizēt“.
· „nomigrēt“.
· „aizgājināt“.
· „amizēt“.
· „ievērtēt“.
· „nekonkurētspējīgs“ (pareizā forma: konkurētnespējīgs).
· „nepolītkorrekts“ (pareizā forma: polītnekorrekts).
· „selfijs“.
· „cūkgaļas maltā gaļa“.
· „ietekmes uz vidi novērtējuma vides pārskats“.
· „dīlot“ … „dīloties“ … „dīlošana“.
· „eiro“ (neērtā nelokāmā forma) — jālieto apstiprinātā latviskā lokāmā forma „eira“!
· „euro“ (forma, kuŗu 2013. gadā tika vispār aizliegts tulkot) — latviski „eira“!
· „drastisks“ (kur patiesībā domāts ‘drakonisks, skarbs’).
· „spēles noteikumi“ (ar sportu un spēlēm nesaistītā kontekstā).
· „kapacitāte“ (pareizi: spēja).
· „nerīdzinieks“ (sakarā ar plašām debatēm par pasažieŗu diskrimināciju).
· „laineris“ (ne transporta līdzeklis, bet kosmētikā — ‘acu zīmulis’).
· „nosēsties“ (lidmašīna patiesībā nolaižas!).
· „laikot“ (pareizi: tīkšķot; tīkšķis).
· „aizlikts deguns“ … „deguna aizlikums“ (stipras iesnas).
GADA SPĀRNOTĀ TEICIENA katēgorijā:
· „Zolitūdes lielveikals sabrucis nelikumīgi“ (no kommentāra tīmeklī)
· „stingrās uzskaites medikamenti, tai skaitā skābeklis“ (no kommentāra tīmeklī)
· „lai izaugtu dižkoki, ir vajadzīgs pamežs – arī zinātnē“ (Jānis Stradiņš)
· „atkāpjas tie, kuŗi jūtas vainīgi“ (Gintars Jasinsks)
· „teōrētiski nav iespējams, bet praktiski gadās“ (Ritvars Eglājs)
· „cilvēciska saruna“ (Valdis Dombrovskis)
· „nākotne ir nākotnes cilvēku rokās!“ (Andris Bērziņš)
· „Vienotības akmenī iemeta dārziņu“ (Augusts Brigmanis 24.09.13. „Krustpunktos“)
Aktīvākā gada vārda iesūtīšanas kampaņa risinājās no 27.12.2013. līdz 13.01.2014., bet LVAK atgādina, ka spilgtākos valodnieciskos un sociāllingvistiskos katra gada pamanījumus ikvienam no mums vajadzētu pierakstīt visu gadu — lai neaizmirstos. (Aptaujas adrese: gadavards@inbox.lv).
Svarīgi ir tas, ka šī akcija ir vienīgais notikums mūsu tautā, kas reizi gadā ļauj sastapties visu latviešu valodas lietotāju grupu viedokļiem un salīdzina dažādos valodas stilos un kontekstos pašlaik aktuālos vārdus, kā arī populārākos, krāšņākos vai skandalozākos vārdu salikumus jeb spārnotos teicienus.
Tādējādi gada vārda aptauja būtībā ir ikgadējs dažas nedēļas ilgs forums un ierosme visiem valodas lietotājiem, kuŗi vēlas spriest, salīdzināt, paust savu gaumi un izpratni valodas lietās — kaut vai tikai neklātienē: elektroniskās diskusijās par terminoloģiju, etimoloģiju (vārdu izcelsmi), jaunvārdiem u. c.
LVAK kontaktinformācija.