Izziņots 2018. gada vārds, nevārds, spārnotais teiciens un savārstījums!

2019. gada aptaujā: gada vārds — «notumse», nevārds — «episki».

Šeit arī pārējie 2019. gadā pieteiktie vārdi (izlase).

---

Katrā gadumijā interesenti ieinteresējas par gada vārdu, nevārdu un spārnoto teicienu.

Tā nu sanācis, ka 2018. gadā vienā no šīm nōminācijām pašā virsotnē ir ieinfluencējies no angļu valodas pārņemtais «influenceris». Jeb «influencers». Labi, ka ne «influencionētājs»… jo par gada nevārdu kļūt bija izredzes arī darbības vārdam «izporcionēt». Ievērojiet – ne «izproporcionēt»!

Darbības vārdus vispār vajagot cienīt. Tie teikumā esot galvenie. Citādi sanāk, ka ir tikai «darbības», kuŗas, ja paveicas, veic, un vēl «aktīvitātes», kuŗas reālizē. Vai tad nav dzirdēts par «veikšanas darbiem», «norišu virzīšanu», «apspriešanas uzsākšanas procedūras implementēšanu»? Neviena paša verba, skumji. Tikmēr viens no visvajadzīgākajiem darbības vārdiem atgrūsts līdz tāda kā piedēkļa statusam – «vaig», «vajg»? Pavisam statiska būšana. Nevārds.

Gada vārda žūrija, domādama par spilgtāko teicienu, it kā mēģinājusi izvērst savu uzmanību. Raudzījusies uz Rīgu – «Kr. Remonta iela», uz Latvijas polītiku (un kādu vecu terminoloģijas īpatnību) – «Deputāta kratīšana», uz kaunu – «Čekas maisiņš vajag?», bet beigās laikam taču izšķīrusies par labu godam. Pirms dažiem gadiem bija tāds kandidāts – «planšetvecāki». Šķiet, joprojām kādā sakarā ar viņiem… pamanīts it kā izsauciens, it kā mantra: «Izkāp no telefōna!» – laba apņemšanās arī turpmākam laikam un 2018. gada spārnotais teiciens.

Ja atceras, ka «darbība» nav darbības vārds, tad jau skaidrs, kāpēc «Marijas Kirī vārdā nosauktās darbības tiks pārdēvētas par Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktajām darbībām» gada vārda žūriju nevis spārnoja uz sajūsmu, bet lika to iedalīt pie gada savārstījumu kandidātiem. Turpat nokļuva «valdības veidošanās vainagojās bez panākumiem», «paskatos pa logu, neredzu nevienu pudeli, ne kas», «eksperta palīga sertificēšanas institūcijā prakses vieta» un vēl «spilvens, kas uzlabos gulēšanas pieredzi». Taču galarezultāti 2018. gadā ir šādi…

●  zibmaksājumi — gada vārds.

●  influenceris — gada nevārds;
tā vietā var lietot jaunvārdu  «sliecinātājs»  (skaidrojums vārdnīcā).

●  Izkāp no telefōna! — gada spārnotais teiciens.

●  Darīsim visu, lai radītu valsti, kuŗā cilvēki gribētu piedzimt — gada savārstījums.

Katrs kaut ko grib, bet gribēt, pirms piedzimis, un tieši piedzimt gribēt (nevis ko citu padarīt) droši vien ir spēcīgākais arguments tās sapņu valsts (vēl kādas citas?) radīšanai – tikai tur neviens nedrīkstēšot vis darīt to, cik var vai ko vien spēj, bet vajadzēšot darīt tieši un pilnīgi visu. Absolūtisms, filosofiskas lamatas.

2018. gada vārds gan itin praktisks. «Zibmaksājums» diez vai jāskaidro. Taču lielākais valodnieciskais labums tāds, ka tas ļaus rasties vēl citiem noderīgiem – «zibpārdošana» (nevis „melnā piektdiena“, metaforas metafora), «zibsanāksme» (kuŗš gan grib sēēēēēdēt iiiiiilgi?). Protams, arī «zibgalerija» (nevis pop-up galerija), «zibkafejnīca» (nevis pop-up kafejnīca). «Mirkļizstāde» vai «zibistāde»? – Savu popapu taču neizstādīsi? Bet pirmsākumos bija «zibakcija».

Pieteikumos bija vēl daudz labu vārdu! Tagad varēsim «pietīkot», norādīt savu patiku internetā – jo laikot var tikai kurpes, apģērbu. Kopš 2019. gada šajā nozīmē lietojam arī vārdus «tīkšķināt», «tīkšķis», «tīkšķojamā poga» (like button). «Likumvide» varētu palīdzēt atvairīt seno, bet aizvien biežo kļūdu – likumdošanu, kur jābūt likumiem. «Jaunbārdis» ir hipsterīgāks hipsteris. Tas, ko veicam, ir «veikas», un šis vārds aizstāj aktīvitātes nevēlamā nozīmē. Tāpat kā «beigas» (kad beidzam) ir taču vieglāk nekā terminācija.

Viens no labākajiem – «lakstīgs» (no verba lakstīties, lakstoties). Atrasts senās vārdnīcās, bet skan daudz #latviskāk nekā koķets, seksīgs, foršs, kruts un kūls.

Labākie jaunvārdi un atradumi 2018. gadā.

•  radošu projektu vietā – «radīgsne».
•  otkata vietā – «atriekša».
•  bezgaršīgs, negaršīgs: papildu sinonims – «lēsans».
•  konservēt vietā – «aizglabāt».
•  tvītapa vietā – «čivsaiets».
•  čatbota vietā – «tērzis».
•  atbalsta mēchanisma vietā – «atbalstīklis».
•  līdzzinātāja vietā – «piestarpnieks».
•  kolektīvisma vietā – «kopniecība».
•  pašmācības ceļa paveids – «paškļūdības ceļš».
•  scēnārija vietā – «izrise» («plūdu izrise», «pandēmijas izrise» u. tml.;
nepareizi, piemēram: «plūdu un zemestrīces scēnārijs», «vispesimistiskākais pandēmijas scēnārijs»).
•  blendeŗa vietā – «traikšķis» (blendēt – «traikšķīt»).
•  dižpārdokļa antonims (pretējas nozīmes vārds) – «vājpārdoklis».
•  … «ausbāznis» – trīsgadnieka izdomāts vārds.
•  fōnendoskopa (ārsta rīka) vietā – «paklausītis».
•  saundčeka vietā – «skaņbaude».
•  izņemt [bērnus no ģimenes] vietā – «aizpaņemt».
•  burvīgi un brīnišķīgi savienojums – «burvišķīgi».

Nevajadzīgākās dīvainības (nevārdi).

•  slepkavība pret sievieti.
•  bārbers, bārberšops.
•  eksportspējīgs gumijas segums.
•  sabalansēts process (saskaņota norise / līdzsvarots ritējums).
•  soctīklu admins.
•  teips, teipošana.
•  drāma (kā mācību priekšmeta nosaukums).
•  propadomju – (sovjetisks; PSRS atbalstītājiem raksturīgs).
•  tas brīdis, kad (klišeja, liekvārdība, angļu valodas kalks).
•  komforta temperātūra (arī auksta, nepatīkama).
•  tolerēt.
•  trigerēt (provocēt; izraisīt).
•  akselerātors (= daļiņu paātrinātājs; piedēvē jaunu nozīmi).
Dažādi citi sen apnikuši nevārdi; nelatviski un neloģiski savienojumi:
•  („pasākums“; „gribošs“; „konstruktīvs“; „kovers“; „posts“ [datorikā, tīmeklī]; „uzlabot gulēšanas pieredzi“; „mēru tīkls“).

Skatīt arī:  Latviski vārdi. Ko lietot nevārdu vietā?

Valters Feists

Gada vārds un nevārds – kopš 2003. gada

08.05.2017.: Dr. philol. Ievas Zuicenas stāstījums par «Latviešu literārās valodas leksikas kartotēku»

2017. gada 8. maijā pulksten 18:00 Rīgas Latviešu biedrības (RLB) nama Kluba zālē notiks priekšlasījums «Latviešu literārās valodas leksikas kartotēka – tās pagātne, tagadne un nākotne». Referente – filoloģijas zinātņu doktore Ieva Zuicena stāstīs par latviešu valodas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas problēmu un iepazīstinās ar ūnikālās Latviešu literārās valodas leksikas kartotēkas saturu (tajā pavisam ir 3 miljoni vienumu), tapšanas vēsturi un nākotnes iespējām.

Ieeja brīva visiem interesentiem.
Priekšlasījumu rīko RLB Latviešu valodas attīstības kopa.

Gada vārds, nevārds, spārnotais teiciens — 2016. gada rezultāti.

2016. gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens tika izziņoti 2017. gada 23. janvāŗa preses konferencē, kas notika Rīgas Latviešu biedrības namā. Žūrijā brīvprātīgi darbojās RLB latviešu valodas attīstības kopas, Latvijas Rakstnieku savienības un LZA Terminoloģijas komisijas pārstāvji.

Gada vārda katēgorijā –

par spilgtiem pretendentiem atzīstami:
— “tuļķība” (tulkojumā radusies muļķība, neveiklība, valodas kropļojums);
— “saviskot” (svešvārda “apropriēt” vietā);
— “jaunuzņēmums“;
— “domvedis” (persona, kam uzticēta vai kas uzņēmusies izglītot sabiedrību kādos vispārīgos jautājumos); derīgs vārds, jo arī angļiem ir dažādi — “spin doctor“, “opinion leader“, “world leader“, “luminary” , bet “domvedis” ļautu pilnīgi izvairīties no svešvārdiem;
— “grāmatnieciskums” (sal.: angliski “bookishness” + “literacy rate” – cik daudz un cik labu lasāmvielu lasa cilvēks vai vispār sabiedrība, kāda tās grupa; senāk, kopš 1924. gada šīs vārds varētu būt lietots rakstītāja stila raksturošanai jeb kā sinonims vārdam “literārisms”);
— “īsstāvvieta” (īss un precīzs stāvvietas paveida apzīmējums [angļu valodā — “kiss-and-ride”]);
— “klientūrvedis” (uzņēmējdarbībā nebūtu viegli atrast ko citu priekš “account manager“, kas burtiski tulkojams nav, nav runa par kontu, bet klientu vai klientu kopu);
— “kustīte” (kustīga rotaļlieta; bērnībā tīri labi var iztikt bez svešvārda “kinētiskā [rotaļlieta]”);
— “mācīknis” (latvisks pretspars nevārdam “izglītojamais”, kas ieviests ar likuma spēku);
— “stambulētāji” (viena no 2016. gada polītiskām aktuālitātēm — grupējums, kas ilgojas dejot pēc svešas stabules, nedomājot piekrist augstāku spēku pavēlēm);
— “planšetvecāki” (vecāki, kas pārmērīgi paļaujas uz planšetdatoriem);
— “varnesis, varneši” (varētu aizstāt svešvārdu, anglicismu “establišments”/”isteblišments”);
— “gājcilvēks” (migrants, imigrants, pārceļotājs);
— “lūkpakaļa” (automobiļa paveids, aizstāj anglicismu “hečbeks”);
— “spilgtenis” (dzirdēts TV24 sporta raidījumā).

Galīgais lēmums — 2016. gada vārds ir “JAUNUZŅĒMUMS”.
Žūrijas loceklis Aldis Lauzis norāda: “jaunuzņēmums” ir ‘jaunizveidots strauji augošs uzņēmums, kas izstrādā vai jau piedāvā innovātīvu ražojumu, procesu vai pakalpojumu, ar to cenzdamies tirgū ieņemt kādu jaunu nišu’ (angliski: startup). 2016. gada pavasarī šo vārdu tādā nozīmē apstiprināja arī LZA Terminoloģijas komisija. Kā jaunuzņēmumi atšķiŗas no jauniem uzņēmumiem vispār — skatiet: https://en.wikipedia.org/wiki/Startup_company un https://lv.wikipedia.org/wiki/Jaunuz%C5%86%C4%93mums.

Gada spārnotā teiciena katēgorijā –

pamanīti dažādi izteikumi un apzīmējumi, kam sakars ar aktuālām norisēm tautā, sabiedrībā, pilsētnieku dzīvē:

— “kapu tramvajs” — kritika pret satiksmes līnijas izbūves ieceri, kuŗā nav ievērota cieņa pret Rīgas Lielo kapu apbedījumiem; turklāt šim jēgumam meklēti arī citi sinonimi, piemēram — “melu tramvajs”, “miljonāru tramvajs”;
— “Meliem īsas sliedes” — plakāts piketā pret Rīgas vadības kapu tramvaja ieceri (I. Zandere);
— “Ar lodēm šauj cilvēka ķermenī; ar vārdiem — apdraudēta valstiskuma ķermenī.” (Liāna Langa);
— “Barona ielas Sīzifa akmeņi” (Gints Knoks);
— “Barona ielas rekomendējošā peldjosla un alpīnistu pāreja.” (Viesturs Krūmiņliepa);
— “Savickis šovakar jūtas izdukurēts” (pamanījis Uldis Lavrinovičs);
— “Kompetence ar ierobežotu atbildību.” (Ivars Svilāns)
— “Mūsdienu bērni pat nenojauš, ka vēl ilgi pirms skārienjutīgiem telefōniem bija sitienjutīgie televīzori un spērienjutīgie ledusskapji.” (čivinājis Artūrs Žogla)
— “Ne tikai eksprezidenti tas uztrauc.” (Aivars Eipurs; par VDK archīvu likteni)
— “Par nejušanos gana laimīgiem … ir tendence justies vainīgiem.” (Ieva Dzelme-Romanovska savā maģistra darbā “Laid mums tur laimē diet…”)
— “Starptautiskā sociālā konstrukta diena” = 8. marts (Raivis Zeltīts).

Par 2016. gada spārnoto teicienu atzīts “MANS DOPINGS IR MANA TAUTA”
(Mairis Briedis, 22. februārī, youtube.com/watch?v=O9Sk2n8ptEc&t=266).

Gada nevārda katēgorijā –

1) Lietvārdi

Katram vārdam ir savs … … …

— “mārketnīca”;
— “dārznīca”;
— “meistarnīca”;
— “ekspektācijas”;
— “kepka” (pagaidām gan lietots irōniskās pēdiņās);
— “vraps”;
— “zakladka”;
— “bīčvolejbolists” (plūdmales volejbolists);
— “bilžu banka” (attēlu krātuve);
— “brančotēka”;
— “braunags”;
— “gurmāns”;
— “hakatons”;
— “kampuss”;
— “kompetences” (ar nozīmi ‘prasmes, mākas’);
— “konservācija” (kaŗa lidmašīnu…);
— “radošums” (domāts: jaunradīgums, kreātīvitāte; arī — jaunrade);
— “ratatū”;
— “rebrendings”;
— “scēnārijs” (par neplānotiem, nevēlamiem notikumiem!), bet 2018. gadā atrasts vārds, ar ko to var aizstāt: «izrise»;
— “sekcija” (nodaļa);
— “senjors” (ja domāts seniors, vecāka persona);
— “soctīklotājs”;
— “Subsahāra”;
—  “trends”;
— “tricikls”;
— “vaimanoloģija”.

2) Noriseņi (darbības vārdi)

— “adoptēt” (par lolojumdzīvniekiem; šos nevārdus labāk aizstāt ← var lietot “iemājināt” un “iesaimēt”!);
— “čempionēt”;
— “iepoustot”;
— “sapoustot”;
— “izrunāt” (ja domāts – pārrunāt, apspriest kādu lietu);
— “runa iet”;
— “turēt rūpi”;
— “atgriezt” (ar nozīmi ‘atdot atpakaļ’).

3) Kādeņi un apstākleņi (adjektīvi un adverbi)

— “antropozofais”;
— “hospitālais”;
— “individuāli manuāli” (domāts — ar roku, rokām);
— “izzinošākais”;
— “smēķējošākais”;
— “strādājošākais [referāts]”;
— “domāt liekošs”;
— “neskatītākā [filma]”;
— “visatalgotākais”;
— “nepopulārs [lēmums]” (“Šādu teicienu var dzirdēt un izlasīt gandrīz katru dienu visos masu medijos. Tas ir dzirdams tik bieži, ka nav saprotams, kādēļ lēmums tiek saukts par nepopulāru, ja patiesībā tas ir populārs, jo tiek pieminēts ļoti, ļoti bieži.” — iesniedzēja skaidrojums);
— “multivārāmais [katls]”;
— “elastīgo aukļu pakalpojumi” (“Latvijas Avīzē”);
— “kopistiski”;
— “šitur”.

4) Vārdu savienojumi

— “pārrakstīt vēsturi” (divos kontekstos — polītiskā propagandā, iespējams, tīši manipulātīvi, un sporta sasniegumu kommentāros — ačgārnā nozīmē);
— “aizlikts deguns” (rusicisms; domātas stipras iesnas);
— “aktīvā novecošana” (domāta aktīva, darbīga, moža vecumdienu pavadīšana);
— “argona metināšana” (metināšana ar argonu kā līdzekli, pareizi: “argonmetināšana”);
— “atpakaļ gaita” (jāraksta saliktenī kā citi līdzīgi vārdi);
— “pakaļ darinājums” (jāraksta saliktenī kā citi līdzīgi vārdi);
— “atslēgas lēmēji” (kalkojums no angļu, varbūt krievu valodas?);
— “juridiskā technika” (metodes; ieradumi; prakse?);
— “Klimata pārmaiņu finanču instruments”;
— “Eiromelanomas akcija”;
— “galamērķi uz kūrortiem”;
— “Helovīnu aplikācijas”;
— “krizes financēšana” (“92% iedzīvotāju neatbalsta degvielas nodokli bēgļu krizes financēšanai”, TVnet 09.02.2016.);
— “kustība stāv” (tramvaji apstājušies);
— “lokāciju menedžere”;
— “lielākā bilde, lielā bilde” (kopaina);
— “ķermeņa dubultniece” (līdziniece);
— “melnās jāņogas” (upenes);
— “zefīra kebabs”;
— “nonestablišmenta līdeŗi”;
— “pašmāju puiši”;
— “sākotnējās ledus formas”;
— “dīdžeju sets”;
— “Sibirijas mēris” (latviskāk un kompetentās vārdnīcās: liesas sērga!);
— “startapu ekosistēma”;
— “startup šarms”;
— “hendleri strādā suņu centros”;
— “lokāli tiešām apokaliptiskas technologas katastrofas” (IR.lv);
— “Vozduchoflotskais prospekts” (“Delfi”);

5) Izsauksmes vārdi un emōcijfrazes

— “vau!”;
— “labs punkts!”
— “mani tas neuzrunā!”
— “nēnu”

Žūrija atzinusi, ka 2016. gada nevārds ir “EKSELENCE” (ja lietots ar nozīmi ‘izcilība’, tādos savienojumos kā “ekselences balva”, “ekselences centrs”, “ekselences skola”, “ekselences tīkls”, “ekselences grupa”, “ekselences stipendijas”. “Ekselence”, kā redzams vārdnīcās, jālieto tikai vienā nozīmē, proti, ar šo titulu uzrunājot augstas amatpersonas — polītikā un reliģiskā dzīvē.

Gada savārstījums . . .

ir ceturtā ilggadējās aptaujas katēgorijā. Tajā šogad par vienu no spilgtākajiem (bet diemžēl arī visai tipisku pēdējos gados) atzīts kāds lauzītā valodā, dīvainā teikuma daļu sastatījumā veidots oficiāls nosaukums:

— “Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā, kas tiek financēti no valsts budžeta līdzekļiem, sniegšanas noteikumi”.

Iesūtīti vēl dažādi īsāki, bet tomēr jocīgi izteikumi
— “kā monitorēt caureju” (pa radio);
— “izglītojamo vērtību izglītības audzināšana”,
— “virzīt darbam”,
— “Babītes ezerā noķerts maluzvejnieks”,
— “desu īpašums”,
— “iebiezināta piena produkta izstrādājums”,
— “Kaimiņi ar ķermeņa atdzišanu atrod ārā guļam vīrieti pēc strīda ar draudzeni” (Leta, Apollo);
— “Mantojuma komplektēšana atmiņas institūcijās”.

Šai rakstā varējāt iepazīt tikai nepilnus 10 procentus visa 2016. gada vākuma. Iespēja to apspriest sīkāk ir RLB latviešu valodas attīstības kopas (LVAK) ikmēneša sanāksmēs, kā arī rakstot vēstuli uz adresi: Latviešu valodas attīstības kopai / RLB nams / Merķeļa ielā 13 / Rīga, LV 1050.

Turpmāk gaidām no ikviena valodas lietotāja jau 2017. gadā pamanītu vārdu, nevārdu un teicienu pieteikumus. Aptaujas e-pasta adrese — gadavards@inbox.lv. Lūdzam pievienot arī skaidrojumus un kontekstu.

---

Gada vārda meklēšanas akcija — kopš 2003. gada  |  Gada nevārdi (skaidrojumi, piemēri)

---

Piedalieties 2016. gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena aptaujā!

Līdz 2017. gada 10. janvārim varēja iesūtīt pamatotus pieteikumus trijās katēgorijās:
      • 2016. gada vārds,         • 2016. gada nevārds,        • 2016. gada spārnotais teiciens.

23. janvārī publicēti 2016. gada aptaujas rezultāti («jaunuzņēmums», «ekselence», «Mans dopings ir mana tauta»).

Gada vārds – spilgtākais un trāpīgākais no tiem pēc latviešu valodas likumībām veidotajiem vārdiem, kas attiecīgajā gadā* izskanējuši pirmo reizi, iemantojuši vai atguvuši populāritāti vai arī lietoti ar šim gadam raksturīgu jaunu vai īpašu nozīmi.

„Donuts rozā“…?

Gada nevārds – spilgtākais no nejēdzīgi darinātiem vai nevajadzīgi aizgūtiem vārdiem, kas attiecīgajā gadā* parādījušies vai manāmi izplatījušies, vai arī jau pazīstamiem vārdiem, kas šajā gadā plaši lietoti neiederīgā vai nevajadzīgi sagrozītā nozīmē (piemēram, pēc citu valodu parauga).

Gada spārnotais teiciens – spilgtākais vai dīvainākais no teicieniem, kas attiecīgajā gadā* īpaši bieži lietoti vai tikuši sabiedrībā sevišķi pamanīti.

Gada vārda akcija notiek kopš 2003. gada, tai seko savēstes līdzekļi un visa sabiedrība. Šis ikgadējais notikums palīdz kopt valodu, izvairīties no svešvārdiem, neloģiskiem vārdu virknējumiem (gada savārstījumiem), vērtēt jaunvārdus.

Akcijas dibinātāja un rīkotāja — RLB latviešu valodas attīstības kopa (LVAK) uzsveŗ valodas kopšanas svarīgumu. Kopīgās pārdomās, lingvistiskā analizē un akcijas galarezultātos, ko žūrija publicēs 23. janvārī, uzzināsim, kā 2016. gadā ir veicies ar latviskumu valodā.

---

Atskats uz 2015. gada aptaujas gaitu

Ja neesat vēl iepazinis šo valodniecisko aptauju, aicinām atskatīties un papētīt pāris iepriekšējo gadu iesniegumus, spilgtāko vārdu piemērus, lai būtu vieglāk ieteikt savus kandidātus.

• Iesniegtie vārdi un nevārdi, valodas kļūdas, dīvaini nosaukumi – galīgie rezultāti (28.01.2016.):
RLB.LV/sakums?b=1&lbu=63568

• Starprezultāti, piemēri (11.01.2016.):
RLB.LV/sakums/gada-vards-nevards-un-sparnotais-teiciens-2015

2015. gada aptaujas rezultāti (25.01.2016.):

• gada vārds — «atkraste»,
• gada nevārds — «uzstādījumi»,
• gada spārnotais teiciens —«Salauztā slotaskāta krimināllieta»,
• gada savārstījums —«Instrukcija bērna lietošanai skolā»,
• gada latviskākais teiciens (RLB īpašā balva) — «Ikviens, kas ēd no rokas, vismaz pāris reizes gribējis tajā iekost».

Atskats uz 2014. gada aptaujas gaitu

• Raksts par nevārdiem portālā «Satori» (28.02.2015.) :
«2014. gada nevārdu mudžeklis gaida spārnotu atrisinājumu»
satori.lv/raksts/8604/2014_gada_nevardu_mudzeklis_gaida_sparnotu_atrisinajumu

• Akcijas pirmo dienu iesūtījumi (14.01.2015.):
RLB.LV/sakums/2014-gada-vards-nevards-sparnotais-teiciens–aptauja-ir-sakusies
• Akcijas starprezultāti (21.01.2015.) :
RLB.LV/sakums/gada-varda-nevarda-un-sparnota-teiciena-iesutisana–vel-lidz-26-janvarim-

• Rezultāti (02.02.2015.):
2014. gada vārds «ausīši», nevārds «aplikācija», spārnotais teiciens «Nē, tā es neesmu. – Tu zini, kas es esmu!?»

2014. gada vārds — «ausīši», nevārds — «aplikācija», spārnotais teiciens «Nē, tā es neesmu. – Tu zini, kas es esmu?»

2. februārī pulksten 11:00 preses konferencē Rīgas Latviešu biedrības namā gada vārda akcijas rīkotāji – RLB latviešu valodas attīstības kopa, Latvijas Rakstnieku savienība un LZA Terminoloģijas komisija – paziņojuši 2014. gada rezultātus.

Par gada vārdu kļuvis bērna izteikts īsāks apzīmējums ausu sildītājiem — «ausīši».

Par gada nevārdu kļuvis apzīmējums «aplikācija», ko pārmērīgi bieži lieto latviskā termina «lietotne» jeb «lietojumprogramma» vietā. «Aplikācija» turklāt ir divdomīga, jo pazīstama jau senāk – kā darinājums no papīra vai auduma, tagad arī kā angļu vārda «app» jeb «application» tulkojums. Savukārt «lietotne» ir ērtāka, jo nozīmē tikai programmu, ko lieto viedtālrunī vai datorā – nav iespējams sajaukt.

Šogad piešķirta arī īpaša RLB balva par latviskāko vārdu vai teicienu. RLB vērtējumā par uzvarētāju kļuvis paudums jeb doma, kas 2014. gadā bijusi ļoti populāra un vēsturiski zīmīga «Cik tas ir latos?».

Par 2014. gada spārnoto teicienu žūrija izvēlējusies kombināciju no diviem akcijas respondentu pamanītiem pazīstamu cilvēku sacījumiem. «Nē, tā es neesmu. – Tu zini, kas es esmu?» – Tā kautrīgi apgalvojusi Inguna Sudraba un visnotaļ braši ievaicājies Artuss Kaimiņš (pirms vārda mainīšanas – Arturs Kaimiņš). Ekonomiste un aktieris tagad abi darbojas polītikā.

Vārdu un teicienu vērtēšanas žūrijā bija astoņi cilvēki – tostarp augstskolu mācībspēki, literāti, tulkotāji, redaktori, terminologi, kā arī vairāki sabiedriski aktīva darba veicēji.

Gada vārda jeb trāpīgākā, latviskākā un īpaši bieži pamanītā vārda katēgorijā žūrijas uzmanību izpelnījās iesūtījumi, kas nosauc gan pozitīvas lietas («ausīši», «sirdsprojekts», «derīgot»), gan negātīvas («kremlini», «lamu pirksts»). Un vēl citi vērā ņemami jaunvārdi – «maiteklis» (anglicisma «spoileris» vietā, filmu un grāmatu kontekstā), «pīļlūpas» (tīksmiņu jeb pašiņu kontekstā), «lablikumība» (eunomija), «aprisinājums» (pagaidu apkārtceļš, kamēr nav īsta, stabila risinājuma), «segburts» (literātūrzinātnē; līdzība ar segvārdu), «kolorado lenteņi» un «apnakšņot».

Zīmējumi: briiC.lv / twitter.com/briiC

Gada nevārdi (nevēlami vārdi) ir atsevišķa katēgorija, un tajā par finālistiem tika izraudzīti: jau minētā «aplikācija», «Riga» (gaŗumzīmi noņēmusi Rīgas Dome!), «sieviešu aukstā gaļa» (veikalos pamanīts produkts), «stāvizrāde» (nepareizi darināts vārds – no verba tagadnes; bet kā turpmāk sauksim estrādes komēdiju, estrādes kōmiķus?), «veiksmes stāsts» (zaudējis savu tiešo, sākotnēji domāto nozīmi, tagad par to joko), «kā rezultātā» (nevajadzīga klišeja, kalks), «pigmeju punduŗezis» (piedāvāts zooveikalos – vai divkārt samazināts ezis?).

Gada spārnoto teicienu jomā iesūtīti, piemēram: «Artura Kaimiņa sivēnmāja» (raksts portālā TVnet), «atentāts pret lieldienu zaķi», «īsti vīrieši atkal valdīs», «jaunas sejas kluba vaibstos», «Lēti polītiķi maksā dārgi!» – gan saprātīgi domugraudi, gan tāpat kā citus gadus arī dažādas pārteikšanās, paradoksi un mulsuma brīžos izstostīti vārdu virknējumi. Daži atzīti par piesārņotas un lecīgas valodas piemēriem («Pilnīgs outlets! Nāc un baudi!»), bet citi – par valodas savārstījumiem («padarīt iespējamu …spēlfilmu pieejamību»).

---

Latviešu valodas attīstības kopa katra mēneša pirmajā pirmdienā pulksten 18:00 (izņemot jūliju, augustu) aicina noklausīties stāstījumus jeb referātus un piedalīties sarunās par valodu. Ieeja LVAK rīkotajās tematiskajās sanāksmēs RLB namā ir bez maksas visiem interesentiem.

● Vietne – LVAK.wordpress.com.
● Vēsture – gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens — kopš 2003. gada.
● Latviešu valodas nevārdu katalogs.
● 10 vispārīgas pazīmes, pēc kuŗām var pazīt nevārdus.

Latviešu valodas attīstības kopa lieto, pēta un populārizē klasisko latviešu pareizrakstību (morfoloģiju – vārdu uzbūvi, svešvārdu atveides principus, vajadzīgajās vietās ch, ō un ŗ, gaŗumzīmes, arī izrunu), kas izkopta pirmajā Latvijas Republikas neatkarības periodā un ko plaši lieto trimdas latviešu izdevumi, kā arī vairāki apgādi un vietnes Latvijā.

03.03.2014. – Juŗa Baldunčika stāstījums «Kalki un puskalki latviešu valodā – pelēkais plankums latviešu leksikoloģijā»

2014. gada 3. martā plkst. 18:00 Rīgas Latviešu biedrības namā LVAK rīkoja ikmēneša tematisko sanāksmi. Šoreiz piedāvājām Juŗa Baldunčika stāstījumu «Kalki un puskalki latviešu valodā — pelēkais plankums latviešu leksikoloģijā». Fotografijas no šā vakara — «Feisbukā». Juris Baldunčiks (1950—2022) — filoloģijas doktors, Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes profesors un 2013. gadā kļuva par Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas priekšsēdi.

LVAK vietnē ir raksts par šo tematiku:

Citu valodu atdarinājumi: «veiksmes stāsts», «karstvieta», «galvas telefōns», «pielietot», «patērnieciska attieksme», «skrūvspārnis». — Vai KALKI iederas latviešu valodā?
(Valters Feists, 21.02.2014.)

---

---

2013. gada vārds – „pašbilde“, nevārds – „dīlot, dīlošana, dīls“ , spārnotais teiciens – „Nākotne ir nākotnes cilvēku rokās!“.

2014. gada 20. janvārī aptaujas rīkotāji izsludinājuši rezultātus — sabiedrībai kļuvis zināms 2013. gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens. Aptauju aizsāka RLB latviešu valodas attīstības kopa 2003. gadā.

Vai nebūtu jauki … ja ierastos kāds burvis un ar vienu rokas mājienu padzītu no latviešu valodas visus nevārdus un saulītē ieceltu derīgos un skanīgos vārdus, skaidru sintaksi, labu stila izjūtu, tā atbrīvodams mūs no visām lingvistiskajām nelaimēm?

«Cilvēciska saruna» — bet ja to piesārņo nevārdu smacenis? ☹                                     Foto: V•F•_

Mūsdienās visu gribam ļoti ātri un droši. Piemēram — datoros ar vienu pašu peles klikšķi var tikt iedarbināti „pretļaunprogrammatūras risinājumi“ „pretsurogātpasta, pretpikšķerēšanas, pretļaunprogrammatūras skenēšanai un atveseļošanai“ (citāti no tīmekļa!). Izrādās — ar divdesmit divus burtus gaŗu jaunvārdu var izteikties patiešām techniski precīzi! Jācer, ka pietiks arī spēka tādu terminu izklabināt uz taustiņiem vienā elpas vilcienā. Morfoloģiskiem, terminoloģiskiem un varbūt vēl citiem formāliem kritērijiem šie darinājumi ar „pret-“ visnotaļ atbilst.

Bet kā lai sabiedrība kopumā noskaidro, kuŗus vārdus skaust kā nevēlamus, bet kuŗus vērts daudzināt, leģitimēt, ierakstīt literārās valodas vārdnīcās? Tas noteikti nav vienas dienas, mēneša, pat gada darbs! Un nepietiek ar speciālistu, pētnieku un valodas centra un komisiju darbu. Tāpēc latviešu valodas lietotāju vēlmes, šaubas, jaunatklājumus, vispārējas valodas tendences un attīstību (vai varbūt tās trūkumu) pacietīgi turpināja pētīt un dokumentēt jau vienpadsmitā gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena sabiedriskā aptauja, un 20.01.2014. — izsludināti tās rezultāti.

2013. gada vārds — „pašbilde“,
2013. gada nevārds — „dīlot, dīlošana, dīls“,
2013. gada spārnotais teiciens — „Nākotne ir nākotnes cilvēku rokās!“ (Valsts prezidents Andris Bērziņš).

Žūrijā šoreiz darbojās:
Aldis Lauzis (filologs, terminologs, tulkotājs, redaktors),
Andrejs Veisbergs (leksikografs, LU profesors, LZA akadēmiķis),
Dace Strelēvica-Ošiņa (sociolingviste, MPhil (Cantab), Dr. philol.),
Dzintra Paegle (filoloģijas doktore, mācību grāmatu autore),
Eduards Cauna (terminologs),
Ieva Kolmane (literātūrkritiķe, tulkotāja),
Ilmārs Šlāpins (izdevējs, publicists, nesen publ. grāmata «Jauno latviešu valoda»),
Maija Sinka (LVAK koordinātore).

„Pašbildes“ iecelšanu par gada vārdu viens žūrijas loceklis pamatojis ar to, ka „selfie“ esot žargona vārds angļu valodā, tāpēc tam noteikti esot vajadzīgs (vai tiešām?) žargonisks tulkojums arī latviešu valodā. Tomēr pašlaik, gada aptaujas rezultātu izsludināšanas dienā, tīmeklī plašāk izplatīts ir cits kandidāts – „tīksmiņš“, kas ir emōcionālāks. Savukārt „pašbilde“ darināta no neliterārā ģermānisma „bilde“ (attēls); daudzskaitļa ģenitīvā tā būs īpaši neskanīga, pat šļupstīga: „pašbilžu“.

Jau ievērojamais valodnieks Jānis Endzelīns ieteicis ģermānismu „bilde“ (das Bild; das Bildnis) nelietot ‘attēla’ nozīmē. RLB valodniecības nodaļas 1938. gada 8. decembŗa 482. sēdes protokolā, lasām:  „Krievu vārdu иконa var latviski tulkot ar salikteni svēttēls (der labāk kā svētglezna vai svētbilde).“ (No grāmatas „Profesora J. Endzelīna atbildes. Rīgas Latviešu biedrības valodniecības nodaļas sēžu protokoli 1933-1942.“, izd. Losandželosā, ASV: Ramave, 2001.) To ir viegli saprast, jo cita, respektīvi, literārā un pareizā latviskā „-bilde“ jau ir sastopama tādos vārdos kā „atbilde“, „piebilde“ — atvasinājumos no vārda „bilst“ (=teikt, sacīt)! Arī vārdos „bildinājums“, „aizbildnis“, „atbildīgs“ un „atbilsme“, kas atvasināti no „bildināt“, „aizbilst“, „atbildēt“ un „atbilst“. Pēc Mīlenbacha latviešu valodas vārdnīcas, «bildiens» ir ‘uzruna, uzrunājums’; «iebildēties» ir ‘iesākt runāt, iebilst’. Turpat minēts, ka, pēc A. Kronvalda ieteikuma, lietvārds «aizbildeknis» būtu lietojams tādā pašā nozīmē kā «aizbilstamais [cilvēks]».

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2014. gada 8. janvārī lēmusi, ka lietojams „pašfoto“ (sarunvalodā) un „fotopašportrets“ (oficiālā saziņā). Tādējādi var izvairīties gan no anglisma „selfijs“, gan ģermānisma „bilde“. https://vvc.gov.lv/index.php?route=product/category&path=195

2013. gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena aptaujas žūrijas izskatīto vārdu vidū bija šādi pieteikumi.

GADA VĀRDA katēgorijā:
· īpaši saudzējama lieta — „glabātnis“.
· tīksmīgs fotopašportrets — „paštīksmeklis“, „patiņš“, „pašiņš“, „paškadriņš“, „sevītis“, „tīksmiņš“ u. c.
· padarīt saldāku (konteksts: salinātā rupjmaize) — „salināt“.
· atsauces birka; atsauce — „īsmarka“, „mirkļbirka“, „čivpieliktnis“ un „temturis“ (atvasināts no vārdiem „tema“, „tematiska norāde/zīme“ un aizstāj angliciskus nevārdus „haštags“, „heštegs“).
· publiskas telpas plānošana, projektēšana un uzturēšana — „vietveide“, „vietrade“.
· uzņēmējsabiedrība vai organizācija, kas rada vai attīsta zīmolus — „zīmolu ligzda“.
· padomju armijas invāzijas zīme Uzvaras laukumā — „padomeklis“.
· ļaunprātīgiem nolūkiem radīta datoru programma vai vīruss — „ļaunatūra“.
· interese — „labads“ (lietvārds).
· kōpija; dubultnieks — „otreklis“.
· kājminams transportlīdzeklis mobilai alus baudīšanai — „alusipeds“.

GADA NEVĀRDA katēgorijā:
· „šarmēt“.
· „izdemokratizēt“.
· „nomigrēt“.
· „aizgājināt“.
· „amizēt“.
· „ievērtēt“.
· „nekonkurētspējīgs“ (pareizā forma: konkurētnespējīgs).
· „nepolītkorrekts“ (pareizā forma: polītnekorrekts).
· „selfijs“.
· „cūkgaļas maltā gaļa“.
· „ietekmes uz vidi novērtējuma vides pārskats“.
· „dīlot“ … „dīloties“ … „dīlošana“.
· „eiro“ (neērtā nelokāmā forma) — jālieto apstiprinātā latviskā lokāmā forma „eira“!
· „euro“ (forma, kuŗu 2013. gadā tika vispār aizliegts tulkot) — latviski „eira“!
· „drastisks“ (kur patiesībā domāts ‘drakonisks, skarbs’).
· „spēles noteikumi“ (ar sportu un spēlēm nesaistītā kontekstā).
· „kapacitāte“ (pareizi: spēja).
· „nerīdzinieks“ (sakarā ar plašām debatēm par pasažieŗu diskrimināciju).
· „laineris“ (ne transporta līdzeklis, bet kosmētikā — ‘acu zīmulis’).
· „nosēsties“ (lidmašīna patiesībā nolaižas!).
· „laikot“ (pareizi: tīkšķot; tīkšķis).
· „aizlikts deguns“ … „deguna aizlikums“ (stipras iesnas).

GADA SPĀRNOTĀ TEICIENA katēgorijā:
· „Zolitūdes lielveikals sabrucis nelikumīgi“ (no kommentāra tīmeklī)
· „stingrās uzskaites medikamenti, tai skaitā skābeklis“ (no kommentāra tīmeklī)
· „lai izaugtu dižkoki, ir vajadzīgs pamežs – arī zinātnē“ (Jānis Stradiņš)
· „atkāpjas tie, kuŗi jūtas vainīgi“ (Gintars Jasinsks)
· „teōrētiski nav iespējams, bet praktiski gadās“ (Ritvars Eglājs)
· „cilvēciska saruna“ (Valdis Dombrovskis)
· „nākotne ir nākotnes cilvēku rokās!“ (Andris Bērziņš)
· „Vienotības akmenī iemeta dārziņu“ (Augusts Brigmanis 24.09.13. „Krustpunktos“)

Aktīvākā gada vārda iesūtīšanas kampaņa risinājās no 27.12.2013. līdz 13.01.2014., bet LVAK atgādina, ka spilgtākos valodnieciskos un sociāllingvistiskos katra gada pamanījumus ikvienam no mums vajadzētu pierakstīt visu gadu — lai neaizmirstos. (Aptaujas adrese: gadavards@inbox.lv).

Svarīgi ir tas, ka šī akcija ir vienīgais notikums mūsu tautā, kas reizi gadā ļauj sastapties visu latviešu valodas lietotāju grupu viedokļiem un salīdzina dažādos valodas stilos un kontekstos pašlaik aktuālos vārdus, kā arī populārākos, krāšņākos vai skandalozākos vārdu salikumus jeb spārnotos teicienus.

Tādējādi gada vārda aptauja būtībā ir ikgadējs dažas nedēļas ilgs forums un ierosme visiem valodas lietotājiem, kuŗi vēlas spriest, salīdzināt, paust savu gaumi un izpratni valodas lietās — kaut vai tikai neklātienē: elektroniskās diskusijās par terminoloģiju, etimoloģiju (vārdu izcelsmi), jaunvārdiem u. c.

LVAK kontaktinformācija.

Kā atšķiŗas «citādi» un «savādāki» no «savādāk», «citādāk»?

Saskaņā ar literārās valodas normu noteikto lietojumu un kā jau saprotam pēc pavisam vienkāršas loģikas — apstākļa vārds «citādi» izsaka, ka kaut kas notiek vai pastāv citā veidā (atšķirīgi) («cits» + adverba izskaņa «-ādi»). Piemēram: «A izskatās citādi nekā B». Tāda sēmantika ir arī īpašības vārdam «citāds» — piemēram: «X ir šāds, bet Y ir citāds».

Diemžēl tā vietā itin bieži lieto «savādāk, savādāks». Pat šads vārds, kura uzbūve taču ir pareiza un kurš nav pat nelatvisks, var izrādīties nevārds, kas piesārņo mūsdienu latviešu valodu — tad, ja to lieto nepareizā nozīmē. Līdzīgi jau ir noticis ar vārdiem «ekselence», «saīsināt [darbiniekus]», «uzrunājošs», «pa lielam», «uzstādījumi», «centrs».

Sarunvalodā (vai dažkārt arī oficiālā saziņā, steigas dēļ) literārās valodas normas tiek pārkāptas, un gadās dzirdēt un lasīt izteikumus, kuŗos pieredzējuši valodas lietotāji, redaktori un rakstītāji itin viegli saskatīs loģikas trūkumu: «M ir citādāks nekā N». Loģiski ir sacīt «citādi». Turpretim vārda «citādāk» salīdzināmās pakāpes galotne «-āk» nozīmē, ka kaut kas ir «vēl vairāk citāds».

Vēl viena variācija — pareizo «citādi» mēdz aizstāt ar vārdu «savādāk» (piemēram: «C notiek savādāk nekā D»), kaut gan «savāds» pat īsti nemaz nenozīmē to pašu, ko «citāds».

«Savāds» nozīmē ‘neparasts; dīvains’ (t. i., atšķirīgs no normālā, pierastā, nevis atšķirīgs no kādas turpat nosauktas lietas).

Neliterārais izteiksmes veids ar «savādāk» un «citādāk» pavīd tik bieži, ka tam sāk meklēt attaisnojumu. Čivinātavā ir redzama 2013. g. 8. septembŗa saruna, kuŗā Vents Zvaigzne pauž:

• «@AldisLauzis @edgarspo / Tagad ‘savāds’ uztveŗam kā sinonimu vārdam ‘dīvains’, bet ‘savādāk’ mēdz lietot agrākajā nozīmē. Jā, nav konsekventi.»
• «@AldisLauzis @edgarspo / Un vai ‘savādāk’ var lietot kā sinonimu apstākļa vārdam ‘citādi’, vai jāsamierinās ar vienu iespēju?»
• «@AldisLauzis @edgarspo / Vai nav tā, ka šis nošķīrums ir visai nesens? Vēl Mīlenbacha-Endzelīna vārdnīcā ‘savāds’ un ‘citāds’ var būt sinonimi.»

Lai precīzētu, ir jāatveŗ Mīlenbacha vārdnīca un jāielūkojas arī kādos XIX gs. beigu un XX gs. sākuma materiālos. Izrādās, tāda vārda «savādāk» vārdnīcā tomēr nav! Mīlenbacha vārdnīcas šķirklī «savāds» ir ietverta tolaik zināma un lietota adverba forma «savādi» ar iekavās minētu variantu «savādāki» (bet ne «savādāk»!):

• Adv. savādi, eigentümlich, sonderbar, merkwürdig*; (auch: savādāki) anders**.

* = īpaši, dīvaini, neparasti, savdabīgi; ** = citādi.
Turpat ME vārdnīcā ir arī šķirklis «savādība» = 1) ‘sevišķums, dīvainība/dīvainums’; 2) ‘atšķirība/atšķirīgums’; kā arī šķirklis «savādīgs» = ‘sevišķs, īpašs…’. Zīmīgi, ka pirmās, būtiskākās nozīmes pozicijā vienmēr minēta ‘neparastuma’ sēmantika, nevis ‘citāduma’ sēmantika.

Formu «savādāki» (adverbu) un lietvārdu «savādība» var pētīt arī plašsaziņas līdzekļu valodā, paskatoties vietnē periodika.lv, kā tas lietots senāk. Divi piemēri.

• 1884. gada 7. marta «Balsī», rakstā «Latviešu rakstība» («Latweeschu rakstiba») {1} — «Ka mūsu agrākaja ortografija, salīdzinājot ar tagadēju, bija daudz trūcīgāka un nepilnīgāka, pār to nebija ko brīnēties. Pirmie latviešu rakstnieki nebija cēlušies no pašas tautas, bet bija svešnieki, kas cik necik bija iemācījušies pa latviski. Tiem nemaz nebija iespējams, valodu zinībai vispārīgi stāvot uz ļoti zema, neattīstīta stāvokļa un pat pirmiem gramatikas darbiem latviešu valodas laukā trūkstot, cik necik iepazīties ar latviešu valodas pamata likumiem, nojēgt viņas garu un
  savādību, apcerēt viņas pilnību un smalkumus.»

— Šeit var tikai minēt, vai domāts latviešu valodas sevišķums, dīvainība … vai varbūt atšķirība (no kā?).

• 1890. g. 1. jūlija «Austrumā», rakstā «Par krāsotu ziedu un insektu vajadzību augu valstī» (t. i., ‘krāsainu’)  {2} — «Pie dažiem ziediem stāv auglenīcas daudz augstāki par putekļu trauciņiem, pie dažiem atkal putekļu trauciņi no auglenīcas nost atliekušies un tā pie katra zieda gandrīz savādāki.»

— Šeit acīmredzot domāts ‘citādi‘.

KOPSAVILKUMĀ —

1. skaidras izteiksmes labad būtu jāiesaka lietot literāro formu «citādi»;
2. senāka perioda izteiksmes atveidošanai varētu lietot «savādāki» (ja gribat izklausīties savādāki, bet, tā kā to var uztvert gan citādības (atšķirīguma no kaut kā), gan neparastuma nozīmē, rodas iespēja tikt pārprastam!);
3. «savādāk», «citādāk», «savādāks», «citādāks» ir salīdzināmās pakāpes formas, kas nav gluži nelikumīgas, tomēr būtu jālieto tikai attiecīgos (retākos) gadījumos, piemēram, «Jancis ir savāds, bet Brencis ir vēl savādāks»; «Brencis uzvedas citādi nekā Jancis, bet Pēcis vēl daudz citādāk [resp., vēl vairāk atšķiŗas no Janča, ir vēl atšķirīgāks]».
   Nevajag lietot «citādāk» un «savādāk», kur pilnīgi pietiek ar «citādi» (jeb atšķirīgi) un «savādi» (jeb dīvaini).

P. S.: 1. un 2. formu var uzskatīt par sinonimiskām, tomēr pirmo, iespējams, jau gandrīz simts gadus atzīst par ērtāku un vēlamu (tāpēc ka tā ir viennozīmīga!), savukārt otrā varētu būt no XIX gs. palicis mantojums, kam pašlaik parasti tiek arī atņemta galotne «-i».

Valters Feists

Skatīt arī: «Latviski vārdi. Ko lietot nevārdu vietā?» — Valodas kļūdas un to labojumi.

07.11.2011. – Juris Baldunčiks par aizguvumiem

[ Skatīt arī: 03.03.2014. – Juris Baldunčiks: «Kalki un puskalki latviešu valodā – pelēkais plankums latviešu leksikoloģijā» ]

Aicinām visus interesentus, it sevišķi terminoloģijas izstrādes un speciālizētu technisku nozaŗu darbiniekus noklausīties filoloģijas doktora, Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes profesora Juŗa Baldunčika stāstījumu par aizguvumiem.

Laiks – 2011. gada 7. novembris, plkst. 18:00.
Vieta – Rīgas Latviešu biedrības nams,  Rīgā, Merķeļa ielā 13, otrā stāva 301. telpa.
Rīkotājs – RLB latviešu valodas attīstības kopa (LVAK).

Vārdu aizgūšana notiek visu laiku, jo attīstās un paplašinās valodā izteicamo lietu daudzums un sarežģītība. Gandrīz katru aizgūstamo vārdu valodas lietotāji apzināti vai neapzināti rūpīgi izvērtē. Vajadzīgi ir tie aizguvumi, kuŗu nozīmi nav iespējams izteikt ar saņēmējvalodas līdzšinējo leksiku, darināt pašcilmes jaunvārdu. Dažkārt aizguvumi papildina valodu kā sinonimi, piemēram, “ieteikumu” sinonims ir “rekomendācijas”. Bet ir gadījumi, kad nepārdomāts aizguvums mulsina, piemēram, vai “pasta” – latviešu valodā jau lietots vārds var vienlaikus izteikt arī jēdzienu ‘makaroni’?

RLB latviešu valodas attīstības kopas priekšlasījumi notiek katru mēnesi, izņemot jūliju un augustu. Sekojiet mūsu informācijai pirms katra mēneša pirmās pirmdienas!

05.09.2011. – Valoda Latvijas presē: sociolingvistisks raksturojums – stāsta Dite Liepa

Pirmdien, 2011. gada 5. septembrī plkst. 18:00 Rīgas Latviešu biedrības namā par temu “Valoda Latvijas presē” runās sociolingviste Dr. philol. Dite Liepa.

Referentes darba pieredze ir saistīta ar Latviešu valodas aģentūru. D. Liepa strādā aģentūras Valodas attīstības daļā, kas sniedz sabiedrībai vajadzīgas praktiskas konsultācijas par valodas lietojuma jautājumiem. Aicinām izlasīt arī šā gada augusta interviju ar Diti Liepu – “Juristiem nedrīkst būt pašiem sava latviešu valoda”!

Priekšlasījumu organizē RLB namā latviešu valodas attīstības kopa (LVAK.wordpress.com). Adrese – Merķeļa ielā 13, 301. telpā. Nākamie priekšlasījumi notiks katra mēneša pirmajā pirmdienā. Ieeja brīva – aicināti visi valodas draugi!