2014. gada vārds — «ausīši», nevārds — «aplikācija», spārnotais teiciens «Nē, tā es neesmu. – Tu zini, kas es esmu?»

Posted: 02.02.2015. in 2014, datorika (IT), frazeoloģija, gada vārdi, jaunvārdi, konstrukcijas, latviešu termini, latviešu valoda, leksikoloģija, nevārdi, piesārņošana, prese, sarunvaloda, sinonimi, sociolingvistika, spārnotie teicieni, valodas kļūdas, valodas prakse, valodnieki

2. februārī pulksten 11:00 preses konferencē Rīgas Latviešu biedrības namā gada vārda akcijas rīkotāji – RLB latviešu valodas attīstības kopa, Latvijas Rakstnieku savienība un LZA Terminoloģijas komisija – paziņojuši 2014. gada rezultātus.

Par gada vārdu kļuvis bērna izteikts īsāks apzīmējums ausu sildītājiem — «ausīši».

Par gada nevārdu kļuvis apzīmējums «aplikācija», ko pārmērīgi bieži lieto latviskā termina «lietotne» jeb «lietojumprogramma» vietā. «Aplikācija» turklāt ir divdomīga, jo pazīstama jau senāk – kā darinājums no papīra vai auduma, tagad arī kā angļu vārda «app» jeb «application» tulkojums. Savukārt «lietotne» ir ērtāka, jo nozīmē tikai programmu, ko lieto viedtālrunī vai datorā – nav iespējams sajaukt.

Šogad piešķirta arī īpaša RLB balva par latviskāko vārdu vai teicienu. RLB vērtējumā par uzvarētāju kļuvis paudums jeb doma, kas 2014. gadā bijusi ļoti populāra un vēsturiski zīmīga «Cik tas ir latos?».

Par 2014. gada spārnoto teicienu žūrija izvēlējusies kombināciju no diviem akcijas respondentu pamanītiem pazīstamu cilvēku sacījumiem. «Nē, tā es neesmu. – Tu zini, kas es esmu?» – Tā kautrīgi apgalvojusi Inguna Sudraba un visnotaļ braši ievaicājies Artuss Kaimiņš (pirms vārda mainīšanas – Arturs Kaimiņš). Ekonomiste un aktieris tagad abi darbojas polītikā.

Vārdu un teicienu vērtēšanas žūrijā bija astoņi cilvēki – tostarp augstskolu mācībspēki, literāti, tulkotāji, redaktori, terminologi, kā arī vairāki sabiedriski aktīva darba veicēji.

sirdsprojekts - gada vārds 2014 - kandidāti - gada nevārds, spārnotais teiciensGada vārda jeb trāpīgākā, latviskākā un īpaši bieži pamanītā vārda katēgorijā žūrijas uzmanību izpelnījās iesūtījumi, kas nosauc gan pozitīvas lietas («ausīši», «sirdsprojekts», «derīgot»), gan negātīvas («kremlini», «lamu pirksts»). Un vēl citi vērā ņemami jaunvārdi – «maiteklis» (anglicisma «spoileris» vietā, filmu un grāmatu kontekstā), «pīļlūpas» (tīksmiņu jeb pašiņu kontekstā), «lablikumība» (eunomija), «aprisinājums» (pagaidu apkārtceļš, kamēr nav īsta, stabila risinājuma), «segburts» (literātūrzinātnē; līdzība ar segvārdu), «kolorado lenteņi» un «apnakšņot».

Zīmējumi: briiC.lv / twitter.com/briiC

Gada nevārdu jeb nevēlamu vārdu katēgorijā par finālistiem tika izraudzīti: jau minētā «aplikācija», «Riga» (gaŗumzīmi noņēmusi Rīgas Dome!), «sieviešu aukstā gaļa» (veikalos pamanīts produkts), «stāvizrāde» (nepareizi darināts vārds – no verba tagadnes; bet kā turpmāk sauksim estrādes komēdiju, estrādes kōmiķus?), «veiksmes stāsts» (zaudējis savu tiešo, sākotnēji domāto nozīmi, tagad par to joko), «kā rezultātā» (nevajadzīga klišeja, kalks), «pigmeju punduŗezis» (piedāvāts zooveikalos – vai divkārt samazināts ezis?).

Gada spārnoto teicienu jomā iesūtīti, piemēram: «Artura Kaimiņa sivēnmāja» (raksts portālā TVnet), «atentāts pret lieldienu zaķi», «īsti vīrieši atkal valdīs», «jaunas sejas kluba vaibstos», «Lēti polītiķi maksā dārgi!» – gan saprātīgi domugraudi, gan tāpat kā citus gadus arī dažādas pārteikšanās, paradoksi un mulsuma brīžos izstostīti vārdu virknējumi. Daži atzīti par piesārņotas un lecīgas valodas piemēriem («Pilnīgs outlets! Nāc un baudi!»), bet citi – par valodas savārstījumiem («padarīt iespējamu …spēlfilmu pieejamību»).


Latviešu valodas attīstības kopa katra mēneša pirmajā pirmdienā pulksten 18:00 (izņemot jūliju, augustu) aicina noklausīties stāstījumus jeb referātus un piedalīties sarunās par valodu. Ieeja LVAK rīkotajās tematiskajās sanāksmēs RLB namā ir bez maksas visiem interesentiem. Tuvākais – 2. martā pulksten 18:00 «Par ģenitīveņiem latviešu valodā», referents – filologs Aldis Lauzis.

Vietne – LVAK.wordpress.com.
Tviterī – twitter.com/LVAK_valoda.
Vēsture – gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens: 2003–2014.

Latviešu valodas attīstības kopa lieto, pēta un populārizē klasisko latviešu pareizrakstību (morfoloģiju – vārdu uzbūvi, svešvārdu atveides principus, vajadzīgajās vietās ch, ō un ŗ, gaŗumzīmes, arī izrunu), kas izkopta pirmajā Latvijas Republikas neatkarības periodā un ko plaši lieto trimdas latviešu izdevumi, kā arī vairāki apgādi un vietnes Latvijā.

www.sif.lv -- www.eeagrants.lv -- www.eeagrants.org

Comments
  1. PĒRKONS says:

    Vai jūs vienreiz izbeigsiet bremzēt valodas attīstību?! Pilnīgi viss, kas ir ienāk valodā organiski un SKAN NORMĀLI tiek sajāts izmantojot Pastaliņu domāšana!

    Pašiņš? – SELFIJS! Lietotne? – Protams, ka APLIKĀCIJA! Stendaps! Fails! Folderis!

    Izbeidziet bāzties iekšā datotu terminos, neko nejēdzot, mēģinot tos pa visām varēm pievilkt kaut kādiem veciem vārdiem. Jo latviešu valoda būs līdzīgāka angļu, jo vieglāt mēs to varēsim iemācīt citiem.

    Turklāt par prioritāti ir jāizvirza nevis vēsturiski-etniskais pareizumiņš, bet LABSKANĪBA. Pašiņš pa durvīm ārā un uz neredzēšanos! Garumzīmes un mīkstinājuma zīmes vispār vajadzētu likvidēt.

    • Juris Borzovs, vecākais says:

      Ja kungs PĒRKONS būtu konsekvents, tad viņam nāktos pieprasīt Latvijas Republikas Saeimai
      a) par valsts valodu noteikt angļu valodu (tad “latviešu valoda” būs maksimāli līdzīga angļu valodai),
      b) likvidēt latviešu valodas mācīšanu skolās (lai katrs pats organiski attīsta valodu).

      Ir valstis, kurās valodas jautājums ir atstāts privāto tiesību sfērā (un tad valodas lietošanu valsts nekādi neregulē), bet ir tādas, kurās jautājums ir publisko tiesību sfērā. Latvijas Saeima ar Valsts valodas likumu ir nolikusi valodas jautājumu publisko tiesību sfērā.

      Valsts valodas likums nosteicis, ka publiskā saziņā jālieto literārā latviešu valoda (bet literārā valoda ir koptā valoda, tā nevar rasties un attīstīties savvaļā, kā to vēlas PĒRKONS), tostarp arī Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas apstiprinātie termini.

      Tādējādi Latvijas valsts Saeimas personā nepiekrīt PĒRKONA viedoklim.

      Gremzties uz valodas kopējiem kungam PĒRKONAM ir gluži velta laika šķiešana. Viņi tikai pēc labākās sirdsapziņa pilda likumu. Ja PĒRKONS grib valodas politikā kaut ko grozīt (un viņš taču grib!), tad viņam jāpanāk tādu politisku partiju, jau esošu vai jaunveidojamu, ievēlēšana Saeimā, kuras ar balsu vairākumu grozītu vai pat pilnībā atceltu Valsts valodas likumu.

      Juris Borzovs, vecākais

Kommentāru lodziņš:

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s