Alža Lauža stāstījums 03.06.2019. — kā uzlabosim latviešu valodas mācīšanu?

---

2019. gada 3. jūnijā RLB namā notika priekšlasījums «Kas būtu uzlabojams latviešu valodas mācīšanā skolā?». To varat noklausīties arī ierakstā.

Stāstīja filologs, tulkotājs un terminologs Aldis Lauzis (1939–2022).

---

• Citi Alža Lauža raksti, priekšlasījumi un līdzdalība LVAK veicienos.

---

Aldis Lauzis un Dace Kokareviča „Latvijas Avīzē“ par latviešu valodas aktuālitātēm

Gads iesācies labi, jo līdztekus populārajai 2018. gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena meklēšanas akcijai (sk. rezultātus!) lielā laikrakstā publicēta gaŗa intervija ar Aldi Lauzi (1939–2022), biežu LVAK tematisko vakaru referentu, arī akcijas žūrijas dalībnieku, jaunu terminu meklētāju un skaidrotāju.

Sintakse

Angļu valodas ietekme uz tagadējo latviešu valodas lietotāju sintaktiskajiem ieradumiem kļūst tik kaitīga, ka var jau runāt par veselu anomaliju epidēmiju. Rakstītāji neviļus un pavisam aplami (!) atdarina angļu valodā obligāto teikuma locekļu secību (izteicējs [ko dara?] uzreiz seko teikuma priekšmetam [kas?]; papildinātājs [ko?] ir liekams tikai un vienīgi pēc izteicēja). Tāda angliska domāšana neļauj izteikt to, ko latviskā teksta rakstītājs īstenībā ir gribējis vēstīt, bet lasītājs nevar viegli un skaidri saprast, kāds ir konteksts un kuŗa ir jaunā paustā informācija.

Leksika, terminoloģija

Labi veidot, ar interesi uztvert un pareizi lietot jaunus terminus varēs tikai tie, kas būs iemācījušies latviešu valodas likumības un iespējas un ievingrinājušies tikt galā ar tām praksē. Jauni jēdzieni gluži vai nemitīgā straumē parādās gan eksaktās, gan humānitārās nozarēs.

Dažkārt tomēr izdodas vienoties par tādu terminu lietošanu, kas ir gan latviski, gan arī pareizi parāda jauno parādību būtību. Piemēram, „jaunuzņēmums“ (saliktenis) ir īpašs un pašlaik aktuāls jaunu uzņēmumu (divos vārdos) paveids — pēc tā darbības ievirzēm un iecerēm, tiesiskā statusa, innovāciju nozīmīguma jaunuzņēmuma pastāvēšanā un izaugsmē. Gluži tāpat arī „jaunsaimniecības“ (saliktenis) bija tieši tādas īpašas jaunas saimniecības (divos vārdos), kas radās noteiktā vēsturiskā periodā pēc muižu sadalīšanas.

Anglicismi un to atspulgs gada vārda titulēšanā

Nav nekādas vajadzības lietot veselu anglicismu gūzmu — „ekselences centrs“, „stārtaps“, „hendlings“, „māsterplāns“, „ekspektācijas“.

Lai iztiktu bez „ekspektācijām“ (kas var būt gan pozitīvas, gan negātīvas), varētu lietot „gaidījumus“ (bet ne „gaidas, cerības, ilgas“ — tikai pozitīvas). Tomēr pagaidām „gaidījumi“ tekstos izmantoti ne visai bieži, novērojis Aldis Lauzis. Intervijā runāts vēl par dažiem anglismiem, par dažādu valodu mijiedarbību, par valodiskām izpausmēm čivinātavā.

• „Virsnullis“, „stārtaps“ un citi modes vārdi — saruna ar tulkotāju Aldi Lauzi
  (13.01.2018. „Latvijas Avīze“).

04.06.2018. – Mūsdienu latviešu valodas teikuma tēls, Alža Lauža stāstījums RLB LVAK sanāksmē

Pirms vasaras pārtraukuma vēl iespējams noklausīties RLB latviešu valodas attīstības kopas rīkotu stāstījumu.

Pirmdien, 4. jūnijā pulksten 18:00 tulkotājs un terminologs Aldis Lauzis runās par temu

“Mūsdienu latviešu valodas teikuma tēls“.

Ieeja brīva visiem interesentiem.

RLB adrese – Rīgā, Merķeļa ielā 13.

Aldis Lauzis referējis jau iepriekš. Aicinām iepazīties ar dažām publikācijām tepat LVAK vietnē.

LVAK ikmēneša sanāksmes atsāksies septembŗa pirmās pirmdienas vakarā.

06.03.2017.: «Valodas nedienas publiskajā telpā» – Alberta Prikuļa stāstījums

Valodas lietas ir viens no Alberta Prikuļa vaļaspriekiem – piedalīšanās RLB LVAK darbā, kā arī aktīva līdzdalība tviteŗa diskusijās gar valodas kultūras jautājumiem (https://twitter.com/alpaqa/). A. Prikulim ir divdesmit gadus ilga docētāja pieredze LU Ķīmijas fakultātē; divdesmit gadu pieredze valsts pārvaldē (starptautiska sadarbība izglītības nozarē); iesaistījies arī kvalitātes izvērtēšanā un uzlabošanā augstskolu darbā (Latvijā un Lietuvā); pētījumi un publikācijas – organiskajā un bioorganiskajā ķīmijā, ķīmijas didaktikā, ķīmijas vēsturē, izglītības polītikā.

2017. gada 6. martā pulksten 18:00 Dr. chem. Alberts Prikulis pastāstīs, kādas kļūdas un dīvainības visbiežāk sastopamas mūsdienu elektroniskajā saziņā – plašsaziņas līdzekļu un draugošanās vietnēs, kā arī citos tā sauktajos „interneta portālos“.
Norises vieta: Rīgas Latviešu biedrības nams, Rīgā, Merķeļa ielā 13, 301. telpā. Ieeja brīva visiem interesentiem.

Šoreiz gan runa nebūs par parastām nejaušībām – sajauktiem kommatiem un aizmirstām gaŗumzīmēm, bet gan par uzmācīgiem svešvārdiem, dīvainu sintaksi, „modernu“ izteiksmes veidu, ko diemžēl pat vairs negribas saukt par latvisku!

Savās vēstulēs un čivinājumos A. Prikulis jau paudis šādas domas par to, kā valoda un loģika, ko sastopam publikācijās, kļūst arvien miglaināka, steidzīgāka, paviršāka.

«Organisks» man kā ķīmiķim saistās ar savienojumiem, kas satur oglekli un ūdeņradi. Arī tā pirmatnējā nozīme – ‘tas, kas iegūts no dzīviem organismiem’ – neatbilst jēgai, ko ieliek vārdkopā «organiska pārtika». Kamēr nebija plaši pazīstams angļu «organic food», mēs gluži labi iztikām ar vārdkopu «ekoloģiskā pārtika».

Jaunvārds „vaimanoloģija“ ir labs kandidāts uz nevārda statusu. Autori taču nedomā vaimanu mācību, bet gaušanos.

Pūlos, bet nevaru izdomāt, kam tas būtu nepieciešams…: „Terrorisma draudu līmeni Latvijā paaugstināt šobrīd nav nepieciešams“ (Leta, Apollo, 16.06.2016.) [#valoda]

Būs, par ko galvu palauzīt …
… „zirgu psīcholoģijas“ centrs.

Gada vārds, nevārds, spārnotais teiciens — 2016. gada rezultāti.

2016. gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens tika izziņoti 2017. gada 23. janvāŗa preses konferencē, kas notika Rīgas Latviešu biedrības namā. Žūrijā brīvprātīgi darbojās RLB latviešu valodas attīstības kopas, Latvijas Rakstnieku savienības un LZA Terminoloģijas komisijas pārstāvji.

Gada vārda katēgorijā –

par spilgtiem pretendentiem atzīstami:
— “tuļķība” (tulkojumā radusies muļķība, neveiklība, valodas kropļojums);
— “saviskot” (svešvārda “apropriēt” vietā);
— “jaunuzņēmums“;
— “domvedis” (persona, kam uzticēta vai kas uzņēmusies izglītot sabiedrību kādos vispārīgos jautājumos); derīgs vārds, jo arī angļiem ir dažādi — “spin doctor“, “opinion leader“, “world leader“, “luminary” , bet “domvedis” ļautu pilnīgi izvairīties no svešvārdiem;
— “grāmatnieciskums” (sal.: angliski “bookishness” + “literacy rate” – cik daudz un cik labu lasāmvielu lasa cilvēks vai vispār sabiedrība, kāda tās grupa; senāk, kopš 1924. gada šīs vārds varētu būt lietots rakstītāja stila raksturošanai jeb kā sinonims vārdam “literārisms”);
— “īsstāvvieta” (īss un precīzs stāvvietas paveida apzīmējums [angļu valodā — “kiss-and-ride”]);
— “klientūrvedis” (uzņēmējdarbībā nebūtu viegli atrast ko citu priekš “account manager“, kas burtiski tulkojams nav, nav runa par kontu, bet klientu vai klientu kopu);
— “kustīte” (kustīga rotaļlieta; bērnībā tīri labi var iztikt bez svešvārda “kinētiskā [rotaļlieta]”);
— “mācīknis” (latvisks pretspars nevārdam “izglītojamais”, kas ieviests ar likuma spēku);
— “stambulētāji” (viena no 2016. gada polītiskām aktuālitātēm — grupējums, kas ilgojas dejot pēc svešas stabules, nedomājot piekrist augstāku spēku pavēlēm);
— “planšetvecāki” (vecāki, kas pārmērīgi paļaujas uz planšetdatoriem);
— “varnesis, varneši” (varētu aizstāt svešvārdu, anglicismu “establišments”/”isteblišments”);
— “gājcilvēks” (migrants, imigrants, pārceļotājs);
— “lūkpakaļa” (automobiļa paveids, aizstāj anglicismu “hečbeks”);
— “spilgtenis” (dzirdēts TV24 sporta raidījumā).

Galīgais lēmums — 2016. gada vārds ir “JAUNUZŅĒMUMS”.
Žūrijas loceklis Aldis Lauzis norāda: “jaunuzņēmums” ir ‘jaunizveidots strauji augošs uzņēmums, kas izstrādā vai jau piedāvā innovātīvu ražojumu, procesu vai pakalpojumu, ar to cenzdamies tirgū ieņemt kādu jaunu nišu’ (angliski: startup). 2016. gada pavasarī šo vārdu tādā nozīmē apstiprināja arī LZA Terminoloģijas komisija. Kā jaunuzņēmumi atšķiŗas no jauniem uzņēmumiem vispār — skatiet: https://en.wikipedia.org/wiki/Startup_company un https://lv.wikipedia.org/wiki/Jaunuz%C5%86%C4%93mums.

Gada spārnotā teiciena katēgorijā –

pamanīti dažādi izteikumi un apzīmējumi, kam sakars ar aktuālām norisēm tautā, sabiedrībā, pilsētnieku dzīvē:

— “kapu tramvajs” — kritika pret satiksmes līnijas izbūves ieceri, kuŗā nav ievērota cieņa pret Rīgas Lielo kapu apbedījumiem; turklāt šim jēgumam meklēti arī citi sinonimi, piemēram — “melu tramvajs”, “miljonāru tramvajs”;
— “Meliem īsas sliedes” — plakāts piketā pret Rīgas vadības kapu tramvaja ieceri (I. Zandere);
— “Ar lodēm šauj cilvēka ķermenī; ar vārdiem — apdraudēta valstiskuma ķermenī.” (Liāna Langa);
— “Barona ielas Sīzifa akmeņi” (Gints Knoks);
— “Barona ielas rekomendējošā peldjosla un alpīnistu pāreja.” (Viesturs Krūmiņliepa);
— “Savickis šovakar jūtas izdukurēts” (pamanījis Uldis Lavrinovičs);
— “Kompetence ar ierobežotu atbildību.” (Ivars Svilāns)
— “Mūsdienu bērni pat nenojauš, ka vēl ilgi pirms skārienjutīgiem telefōniem bija sitienjutīgie televīzori un spērienjutīgie ledusskapji.” (čivinājis Artūrs Žogla)
— “Ne tikai eksprezidenti tas uztrauc.” (Aivars Eipurs; par VDK archīvu likteni)
— “Par nejušanos gana laimīgiem … ir tendence justies vainīgiem.” (Ieva Dzelme-Romanovska savā maģistra darbā “Laid mums tur laimē diet…”)
— “Starptautiskā sociālā konstrukta diena” = 8. marts (Raivis Zeltīts).

Par 2016. gada spārnoto teicienu atzīts “MANS DOPINGS IR MANA TAUTA”
(Mairis Briedis, 22. februārī, youtube.com/watch?v=O9Sk2n8ptEc&t=266).

Gada nevārda katēgorijā –

1) Lietvārdi

Katram vārdam ir savs … … …

— “mārketnīca”;
— “dārznīca”;
— “meistarnīca”;
— “ekspektācijas”;
— “kepka” (pagaidām gan lietots irōniskās pēdiņās);
— “vraps”;
— “zakladka”;
— “bīčvolejbolists” (plūdmales volejbolists);
— “bilžu banka” (attēlu krātuve);
— “brančotēka”;
— “braunags”;
— “gurmāns”;
— “hakatons”;
— “kampuss”;
— “kompetences” (ar nozīmi ‘prasmes, mākas’);
— “konservācija” (kaŗa lidmašīnu…);
— “radošums” (domāts: jaunradīgums, kreātīvitāte; arī — jaunrade);
— “ratatū”;
— “rebrendings”;
— “scēnārijs” (par neplānotiem, nevēlamiem notikumiem!), bet 2018. gadā atrasts vārds, ar ko to var aizstāt: «izrise»;
— “sekcija” (nodaļa);
— “senjors” (ja domāts seniors, vecāka persona);
— “soctīklotājs”;
— “Subsahāra”;
—  “trends”;
— “tricikls”;
— “vaimanoloģija”.

2) Noriseņi (darbības vārdi)

— “adoptēt” (par lolojumdzīvniekiem; šos nevārdus labāk aizstāt ← var lietot “iemājināt” un “iesaimēt”!);
— “čempionēt”;
— “iepoustot”;
— “sapoustot”;
— “izrunāt” (ja domāts – pārrunāt, apspriest kādu lietu);
— “runa iet”;
— “turēt rūpi”;
— “atgriezt” (ar nozīmi ‘atdot atpakaļ’).

3) Kādeņi un apstākleņi (adjektīvi un adverbi)

— “antropozofais”;
— “hospitālais”;
— “individuāli manuāli” (domāts — ar roku, rokām);
— “izzinošākais”;
— “smēķējošākais”;
— “strādājošākais [referāts]”;
— “domāt liekošs”;
— “neskatītākā [filma]”;
— “visatalgotākais”;
— “nepopulārs [lēmums]” (“Šādu teicienu var dzirdēt un izlasīt gandrīz katru dienu visos masu medijos. Tas ir dzirdams tik bieži, ka nav saprotams, kādēļ lēmums tiek saukts par nepopulāru, ja patiesībā tas ir populārs, jo tiek pieminēts ļoti, ļoti bieži.” — iesniedzēja skaidrojums);
— “multivārāmais [katls]”;
— “elastīgo aukļu pakalpojumi” (“Latvijas Avīzē”);
— “kopistiski”;
— “šitur”.

4) Vārdu savienojumi

— “pārrakstīt vēsturi” (divos kontekstos — polītiskā propagandā, iespējams, tīši manipulātīvi, un sporta sasniegumu kommentāros — ačgārnā nozīmē);
— “aizlikts deguns” (rusicisms; domātas stipras iesnas);
— “aktīvā novecošana” (domāta aktīva, darbīga, moža vecumdienu pavadīšana);
— “argona metināšana” (metināšana ar argonu kā līdzekli, pareizi: “argonmetināšana”);
— “atpakaļ gaita” (jāraksta saliktenī kā citi līdzīgi vārdi);
— “pakaļ darinājums” (jāraksta saliktenī kā citi līdzīgi vārdi);
— “atslēgas lēmēji” (kalkojums no angļu, varbūt krievu valodas?);
— “juridiskā technika” (metodes; ieradumi; prakse?);
— “Klimata pārmaiņu finanču instruments”;
— “Eiromelanomas akcija”;
— “galamērķi uz kūrortiem”;
— “Helovīnu aplikācijas”;
— “krizes financēšana” (“92% iedzīvotāju neatbalsta degvielas nodokli bēgļu krizes financēšanai”, TVnet 09.02.2016.);
— “kustība stāv” (tramvaji apstājušies);
— “lokāciju menedžere”;
— “lielākā bilde, lielā bilde” (kopaina);
— “ķermeņa dubultniece” (līdziniece);
— “melnās jāņogas” (upenes);
— “zefīra kebabs”;
— “nonestablišmenta līdeŗi”;
— “pašmāju puiši”;
— “sākotnējās ledus formas”;
— “dīdžeju sets”;
— “Sibirijas mēris” (latviskāk un kompetentās vārdnīcās: liesas sērga!);
— “startapu ekosistēma”;
— “startup šarms”;
— “hendleri strādā suņu centros”;
— “lokāli tiešām apokaliptiskas technologas katastrofas” (IR.lv);
— “Vozduchoflotskais prospekts” (“Delfi”);

5) Izsauksmes vārdi un emōcijfrazes

— “vau!”;
— “labs punkts!”
— “mani tas neuzrunā!”
— “nēnu”

Žūrija atzinusi, ka 2016. gada nevārds ir “EKSELENCE” (ja lietots ar nozīmi ‘izcilība’, tādos savienojumos kā “ekselences balva”, “ekselences centrs”, “ekselences skola”, “ekselences tīkls”, “ekselences grupa”, “ekselences stipendijas”. “Ekselence”, kā redzams vārdnīcās, jālieto tikai vienā nozīmē, proti, ar šo titulu uzrunājot augstas amatpersonas — polītikā un reliģiskā dzīvē.

Gada savārstījums . . .

ir ceturtā ilggadējās aptaujas katēgorijā. Tajā šogad par vienu no spilgtākajiem (bet diemžēl arī visai tipisku pēdējos gados) atzīts kāds lauzītā valodā, dīvainā teikuma daļu sastatījumā veidots oficiāls nosaukums:

— “Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā, kas tiek financēti no valsts budžeta līdzekļiem, sniegšanas noteikumi”.

Iesūtīti vēl dažādi īsāki, bet tomēr jocīgi izteikumi
— “kā monitorēt caureju” (pa radio);
— “izglītojamo vērtību izglītības audzināšana”,
— “virzīt darbam”,
— “Babītes ezerā noķerts maluzvejnieks”,
— “desu īpašums”,
— “iebiezināta piena produkta izstrādājums”,
— “Kaimiņi ar ķermeņa atdzišanu atrod ārā guļam vīrieti pēc strīda ar draudzeni” (Leta, Apollo);
— “Mantojuma komplektēšana atmiņas institūcijās”.

Šai rakstā varējāt iepazīt tikai nepilnus 10 procentus visa 2016. gada vākuma. Iespēja to apspriest sīkāk ir RLB latviešu valodas attīstības kopas (LVAK) ikmēneša sanāksmēs, kā arī rakstot vēstuli uz adresi: Latviešu valodas attīstības kopai / RLB nams / Merķeļa ielā 13 / Rīga, LV 1050.

Turpmāk gaidām no ikviena valodas lietotāja jau 2017. gadā pamanītu vārdu, nevārdu un teicienu pieteikumus. Aptaujas e-pasta adrese — gadavards@inbox.lv. Lūdzam pievienot arī skaidrojumus un kontekstu.

---

Gada vārda meklēšanas akcija — kopš 2003. gada  |  Gada nevārdi (skaidrojumi, piemēri)

---

04.04.2016.: «Sprīdis valodai skolas solā» — stāsta mag. paed. Kaspars Špūle

Valodas mācība agrā bērnībā sākas ar pareizrakstību, pieturzīmēm un piemērotu vārdu izvēli visvienkāršākajā līmenī. Viss sākas ar alfabētu. Starp citu, vārds «ābece» ir aizgūts un tiek lepni lietots arī citās nozarēs — dārzkopības ābece, modes un stila ābece, plašsaziņpratības ābece.

Ļoti drīz pēc valodas pamatlietām latviešu bērni sāk iegūt ko vairāk — prasmi, attieksmi un spējas, kas viņus pavadīs visu dzīvi. Katra cilvēka personīgā valoda vai «nevaloda» ietekmēs viņa panākumus karjerā, ļaus izvēlēties to vai citu amatu, paust savas jūtas priecīgos un grūtos brīžos, izvēlēties draugus, cīnīties, mīlēt, filosofēt.

Valodas prasme ir daļa personības.

2016. gada 4. aprīlī LVAK tematiskajā vakarā viesosies Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts izglītības satura centra darbinieks Kaspars Špūle — speciālists valsts pārbaudes darbu jautājumos.
Priekšlasījums sāksies pulksten 18:00 Rīgas Latviešu biedrības nama 301. telpā. Gaidīsim visus interesentus.

Šā vakara tema — latviešu valodas apguves problēmas Latvijas skolās. IZM VISC speciālists Kaspars Špūle ir sagatavojis stāstījumu par saviem vērojumiem šādās jomās.

Lasām, runājam, brīnāmies…

• Aizvien biežāk uzmanību veltām lasītprasmei. Ko lasām, cik lasām?
• Ikdienā lietotā valoda – [čēesmit] grāmatas, [nēesmu] „ņēmis dalību“, [ananāss], „mēdijos kūltivēts“, „nobeigumā ludzu pa latviski“. — Vai kāds ko nesaprata? Bet vai vajag?

Izteiksmes bagātība — bet kļūdiņas?

• Kāda ir pareiza latviešu valoda? «Dabisks» vai/jeb «dabīgs», «nākošais tramvajs», «stādīt priekšā»…

Eksāmeni un to kārtotāji

• Angļu valodas eksāmenā skolēniem augstāki rezultāti par latviešu valodas eksāmenā iegūtajiem. Valsts pārbaudes darbos latviešu valodā skolēnu vidējie sasniegumi jau vairākus gadus nedaudz pazeminās? Kāpēc?
• Latviešu valodas apguvēji latviešu mācībvalodas skolās — latvieši (vietējie, repatriējušies), krievi, ķīnieši u. c.

Valoda kā vērtība

• Valodas apguves motīvācija: prast savu valodu, pabeigt skolu, iestāties augstskolā, iegūt labi apmaksātu darbu?
• Kas notiek? Vai tiešām latviešu valodu protam sliktāk nekā mūsu vecāki? Vai kāds ir pētījis pašreizējo latviešu valodas lietojuma kvalitāti?

Kaspars Špūle ir beidzis Liepupes vidusskolu un Latvijas Universitātes Paidagoģijas fakultāti. Jau studiju gados strādājis par latviešu valodas un literātūras skolotāju tagadējā Āgenskalna valstsģimnazijā. 1995. gadā sācis strādāt Izglītības satura un eksāminācijas centrā (tagad — Valsts izglītības satura centrs) par vecāko speciālistu vispārējās izglītības valsts pārbaudes darbu jautājumos. K. Špūle piedalās latviešu valodas atestācijas komisijā. Kopā ar latviešu valodas skolotājiem izstrādājis vairākus metodiskos materiālus par latviešu valodas valsts pārbaudes darbu rezultātiem. Ir tapuši arī metodiski ieteikumi, kā pilnveidot valodas prasmes. K. Špūle vada nodarbības latviešu valodas skolotājiem, kuŗās aplūko vērtēšanas aspektus.

---

RLB Latviešu valodas attīstības kopas priekšlasījumi notiek katra mēneša pirmajā pirmdienā pulksten 18:00
(izņemot jūliju un augustu).

LVAK ziņas — vietnē LVAK.wordpress.com un čivinātavas kanālī twitter.com/LVAK_valoda.

 

«Salauztā slotaskāta krimināllieta» … … … … … un citi 2015. gada spārnotie teicieni

2016. gada 25. janvāŗa preses konferencē Latviešu valodas attīstības kopa izsludināja 2015. gada rezultātus — jau trīspadsmito reizi sabiedrība uzzināja gada spārnoto teicienu.

Zemāk publicējam plašāku aptaujai iesniegto teicienu klāstu.

Slotaskāts ar sūdzību vērsies jau trešajā instancē…

Par 2015. gada spilgtāko teicienu kronēts presē un tautā izplatījies apzīmējums
«salauztā slotaskāta krimināllieta».

Aptaujas rīkotāju izvēstī presei sacīts, ka šis teiciens: «raksturo absurdo kriminālprocesu pret cilvēku, kuŗš, aizstāvot Latvijas Satversmes vērtības, kādā pretvalstiskā mītiņā salieca slotaskātu.»

Šī lieta jau itin gaŗi un skandalōzi iztiesāta divās tiesu instancēs, kaut gan Dainis Rūtenbergs sabojājis tikai slotaskātu; pateicoties aizstāvības pūlēm un sabiedrības atbalstam Rūtenberga kungs divās tiesu instancēs attaisnots. Turklāt slotaskātu kāda cita persona tai brīdī lietojusi, publiskā vietā skaļā balsī aģitēdama par labu nelikumīgajai un vardarbīgajai Krimas anneksijai. Iebrukums Ukrainas territorijā līdzinās citām gan Krievijas, gan PSRS veiktām okupācijām un starptautisko tiesību normu pārkāpumiem.

Teicienu dažādība

Jau 2014. gadā titulēto spārnoto teicienu varēja sastiķēt tikai no diviem dziļdomīgiem polītiķu izteikumiem: «Nē, tā es neesmu. – Tu zini, kas es esmu?».

2015. gadā latvieši nākuši klajā ar krietnu klāstu spārnotu domu. Tāpat kā citus gadus ir vērojama tendence – daļa spārnoto teicieni ir trāpīgi un prasmīgi veidoti, bet citi gluži pretēji – izrādījušies abpusgriezīgi, jo pateikti tādā kontekstā un veidā, ka irōniskā kārtā «iezāģējuši» pašam sacītājam vai rakstītājam.

Tāpēc piemērus no 2015. g. aptaujas vākuma sniedzam divās atšķirīgās grupās.

Veŗoties visu aptaujai iesūtīto teicienu, neteicienu, pateicienu, viedību un pašattaisnojumu klāstā, var iedomāties, kāda būtu saruna, ja intelliģences ļaudis sarunātos, izmantodami frazes, kas cita par citu daiļrunīgākas:

– «Man ir augstākā izglītība un tā tālāk.»
– «Par šādiem tekstiem jau pa seju jāsit!»
– «Ūūū! Ūūū! Ūūū!»

(skat. čivinātavā)

1. — Atklāsmes. Aicinājumi. Asprātības. Domugraudi.

☺ «Aisberga redzamo daļu latvieši sauc par klupšanas akmeni.» (prātojums)
☺ «Ar kājām — ielas sālītas, brauciens sabiedriskajā transportā — arī sālīts.» (prātojums)
☺ «Aug bārda, zeļ bizness.» (virsraksts «Dienas Biznesā»)
☺ «Dainis Rūtenbergs rīkojās satversmīgi.» (zvērināta advokāta Alža Allika aizstāvības runā tiesā)
☺ «Ērtāk kājām!» (apavu reklāma laikā, kad sabiedriskā transporta biļetes kļuva dārgākas)
☺ «Ikviens, kas ēd no rokas, vismaz pāris reizes gribējis tajā iekost.» (atziņa)
☺ «Kaķu tantes dārgais sapnis.» (čivinātavā par Latvijas Bankas nodarbēm ar krāšņu monētiņu izlaišanu)
☺ «Kas ātrāk maļ, tas tālāk tiek.» (prātula)
☺ «Laikam no sākuma jāierauj!» (jāspēcinās pirms stāšanās valsts prezidenta amatā)
☺ «Multikultūrālisma Trojas zirgs.» (Raivis Zeltīts – par mononacionālu valstu «atšķaidīšanu» ar iebraucējiem)
☺ «Nopelniem bagātā Žagara kultūras un atpūtas nams.» (par mainīto Latvijas Nacionālās operas nosaukumu)
☺ «pelēcīša trejdeviņas nokrāsas» (asprātība – kā labāk latviskojamas «Greja piecdesmit nokrāsas»?)
☺ «sods par braukšanu sabiedriskajā transportā» (paradokss)
☺ «Šveiciešiem vienīgais pluss bija uz vēdera.» (par sportistiem)
☺ «Tautai jāzina savas varoņmašīnas!» (par šķietami vissociāldemokratiskākās partijas dārgajiem spēkratiem)
☺ «Vāveres ir lecīgas.» (bērna valodā – jauns, pareizs vārda «lecīgs» lietojums)

2. — Pārteikšanās. Paradoksi. Atrunas. Jēlības . . .

☹ «burvīgais staļinisma dialogs ar pēckaŗa mākslu» (Zaiga Gaile: kas viņasprāt vērtīgs Rīgas architektūrā, Rātslaukumā)
☹ «Es jums sekoju!…— tviterī!» (pēkšņa izskaidrošanās)
☹ «Es justos komfortablāk, ja šis pieaugums nebūtu tik liels.» (Laimdota Staujuma par ministru algu paaugstināšanu)
☹ «Man ir augstākā izglītība un tā tālāk.» (Einārs Graudiņš)
☹ «Par šādiem tekstiem jau pa seju jāsit!» (Didzis Melbiksis savā „kritikā“ pret profesoru Taivānu)
☹ «Iestādes bezdarbība kā faktiskās rīcības forma» (LU 73. konferencē nolasīts referāts)
☹ «Oficiālais twitter konts (nav paredzēts sarakstei ar domi)» (Pļaviņu novada dome)
☹ «Paukojam, š*maukojam» (bērniem domātas izrādes afišā – grafiska īpatnība )
☹ «Ražots Tālajos Austrumos (ĶTR)» (pusmelīga norāde pie preces)
☹ «Tajā laikā biju Ķīnā.» (Laimdota Straujuma)
☹ «Ūūūūūū! Ūūūūūū! Ūūūūūū!» (Solvita Āboltiņa – atbilde pensionāriem pavisam brīvā stilā)

Veicināšanas balva no RLB

Mareka Ruskula (@briiC) illustrācija.

Vienam no iesūtītajiem teicieniem atkal tikusi RLB īpašā veicināšanas balva par latviskāko gada teicienu vai vārdu (atsevišķi no žūrijas vērtētajām 4 galvenajām katēgroijām). Šai papildu katēgorijā apbalvots literāts Vladis Spāre par prātulu
«Ikviens, kas ēd no rokas, vismaz pāris reizes gribējis tajā iekost.».

Starp citu, teiciens sākotnēji pamanīts Vlaža Spāres čivinājumā 2015. gada 11. decembrī: https://twitter.com/vladis_spare/status/675410883166736384.

Aicinām arī 2016. gadā pamanīt spārnotus teicienus, gada vārda, kā arī nevārda un savārstījuma kandidātus un palīdzēt, nosūtot tos uz e-pasta adresi gadavards@inbox.lv! Vērtēšana notiek katrā gadumijā. LVAK žūrijā iesaista arī Rakstnieku savienības un LZA Terminoloģijas komisijas pārstāvjus. LVAK arī uzkrāj datus par vārdu un teicienu autoriem un vietu jeb kontekstu, kur tie pamanīti.

Valters Feists

07.12.2015. – Daces Markus stāstījums «Sistēmiskums bērnu valodā»

Latviešu valodas attīstības kopa aicina noklausīties Dr. habil. philol. Daces Markus stāstījumu «Sistēmiskums bērnu valodā», kas notiks 7. decembrī pulksten 18:00 Rīgas Latviešu biedrības namā.

«Valodniecības pamatterminu skaidrojošajā vārdnīcā» teikts, ka valoda ir «zīmju sistēma kā cilvēku sazināšanās un domu formulēšanas un izteikšanas līdzeklis runas un rakstu formā informācijas fiksēšanai, saglabāšanai un tālāknodošanai».

Zīmju sistēma. — Vai vienmēr sistēmiska?

Šajā tikšanās reizē ielūkosimies bērnu jaundarinājumos. Tie atbilst dziļajam valodas līmenim — t. s. valodas sistēmai, bet bieži ir pretrunā ar normu, t. i., vispārpieņemtu lietojumu, tradiciju.

Bērna attiecības un sadarbība ar citiem cilvēkiem ir stimuls valodas attīstībai. Bērns dzīvo sabiedrībā, viņš grib runāt un saprast, ko runā pārējie. Viņš gribētu uzzināt, ko domā arī sunītis, kaķītis, puķes un koki, bet vismaz — ko runā cilvēki. Latviski runājošo bērnu valodas piemēri liecina par loģisku, mērķtiecīgu un ļoti radošu darbošanos ar valodas līdzekļiem, kuŗā var saskatīt sistēmiskumu un attiecīgi to pētīt. Dziļā valodas sistēma nav tas pats, kas normas un tradicijas, un tieši šī atšķirība paveŗ ceļu jaunradei.

Bērna valodas iespējamās atkāpes no normas ir prognōzējamas tajos gadījumos, kad valodas sistēmā ir radušās kādas nerēgulāras konstrukcijas. Tomēr bērna runā paliek arī neparedzamības faktors, kuŗa radītās variācijas nav iespējams uzskaitīt.

(Dace Markus – 08.11.2015.)

Rakstu krājumā «Bērnu valoda Latvijā XXI gadsimtā» pētnieces Rasma Purmale un Vladislava Uršuļska 131.–148. lappusē apraksta bērnu jaunradi. Pamanīta tādu noriseņu jeb darbības vārdu darināšana, kas atšķiŗas no zināmiem, vārdnīcās iekļautiem vārdiem gan morfoloģiski (pēc uzbūves), gan sēmantiski (pēc nozīmes). Daži tādi vārdi, kamēr bērns nav iemācījies pareizo vārdu vai formu, varētu radīt pārpratumus. Bet citi varētu bagātināt mūsu valodu, parādīt arī pieaugušiem valodas lietotājiem, ka latviešu valodā ir iekšējas, dabiskas attīstības iespējas – to ļauj gan mūsu domāšana, gan pati valodas struktūra. Daudzas svešvalodas ir mazāk lokanas!

Divus līdz četrus gadus veci bērni jau prot vārdus, kas izsaka pamatvajadzības un kustības, un pamazām sāk valodā izteikt arī redzēto, dzirdēto un savas izjūtas (jeb kognitīvos un komūnikātīvos pieredzējumus) – tā novērojušas R. Purmale un V. Uršuļska.

Daži 3–4 g. vecu bērnu darinājumi:
«saģērbījos» (=saģērbos),
«iesitīju» (=iesitu),
«centījos» (=centos),
«samirkstināju» (=samērcēju),
«zīmējas» (=zīmē),
«ej» (=iet [tagadnē]),
«ļoti nokājojos» (=daudz staigāju),
«sakapojām» (=aiznesām puķes uz kapiem),
«galviņa domājas» (=domāju),
«pistolēt»,
«uzpurnot»,
«kokoties» (par vāverīti),

Izmantodama skaņu atdarinājumu modeli un spēlēdama leļļu teātri, trīsgadīga meitene runājusi: ruksītis — ruk, ruk, gulbītis — gulb, gulb! (D. Markus 2006. gada raksts «Valoda ievada bērnu kultūrā» — «Latvijas Avīzē».)

Pīļu balsis dažādu tautu bērni atdarina atšķirīgi, secināts aptaujā. Lietuviski – «ut, ut», latviski – «pēk, pēk»,
ukrainiski – «tak, tak», italiski – «kva, kva», krieviski – «kŗa, kŗa», bet kanadiešu bērni – «kvak, kvak».

«Bērni visai plaši ar dažādiem paņēmieniem darina antonimus, vadoties pēc savas intuitīvās opozicijas izjūtas.» – pauž Mg. philol. Egīls Skudra (tajā pašā rakstu krājumā «Bērnu valoda Latvijā XXI gadsimtā»).

Piemēri:
«burka pilnojas» (kad bļoda tukšojas),
«bārda noaug» (kad skujas),
«izbijās» (=beidza pastāvēt, beidzās),
«atķerināt» (=atkabināt; kad kāds kaut kur pieķēries).

Mazi bērni darina arī kauzātīvus noriseņus (tie nozīmē ‘likt veikt vai notikt attiecīgajai darbībai’), kas atšķiŗas no ierastās, par pareizu atzītās formas:
«izkusināt» (=izkausēt),
«mirktināt» (=mērcēt),
«nogrimināt» (=nogremdēt),
«dzertināt» (=dzirdīt).

Egīls Skudra secina – «būdami vēl bērni, viņi pievērš mūs ielūkoties valodas dabā, pamanīt to, ko citkārt savā runas automatikā nepamanām; bērni parāda, ka aiz tradicijas var slēpties aloģismi».

Rīgas Paidagoģijas un izglītības vadības akadēmijā (RPIVA) kopā ar partneŗiem no 2015. līdz 2017. gadam tiek īstenots pētniecisks veiciens «Latvian language in monolingual and bilingual acquisition: tools, theories and applications», kuŗam ir visai plašs tvērums: komūnikātīvās attīstības testa izveide, vērojumi par izrunu un normātīvo datu ieguve, speciālizētu runas korpusu izveide, izrunas un gramatikas apguves eksperimenti.

Nāciet 2015. g. 7. decembrī uz LVAK rīkoto priekšlasījumu un uzziniet vēl vairāk par atradumiem bērnu valodā, analizes metodēm un rezultātiem! RPIVA profesore un vadošā pētniece Dace Markus referēs Rīgas Latviešu biedrības namā jau trešo reizi.

Norises vieta – Merķeļa ielā 13, 301. telpā, sākums pulksten 18:00.
Ieeja brīva. Pēc priekšlasījuma – jautājumi, diskusija.

Saziņai: LVAK@inbox.lv
Gada vārda, nevārda, spārnotā teiciena un savārstījuma iesniegšanai: gadavards@inbox.lv

Anna Vulāne (otrā no kreisās), Dace Markus (vidū) – referāts
par bērnu valodas pētniecības projektu 2015. g. 1. jūnijā;
iepazīstina ar nesen iznākušo krājumu «Bērnu valoda Latvijā 21. gadsimtā».
                                                                                          Sk. arī : LVAK grāmatu krājums.

Kad esam ceļā uz vispārēju vispārīgo/profesionālo vidējo izglītību … … bet nemākam par to runāt

ALDIS LAUZIS šai rakstā: par sen un plaši zināmu, stabilu atšķirību starp apzīmējumiem “vispārējs” un “vispārīgs”, kuŗus Izglītības un zinātnes ministrija un likumdevēji lieto aplami, kaut arī šo 1986. gadā iedibinājušos kļūdu ir lūgts izlabot jau vairākkārt. 2012. gadā raksta autors ar atklātu vēstuli čivinātavā vērsies pie izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa. 2013. gadā par to lēmusi LZA TK (sk. šeit).

Aldis Lauzis ir filologs, terminologs, tulkotājs un redaktors, kas daudzus gadus darbojas LZA Terminoloģijas komisijā, kā arī bieži referē LVAK tematiskajos vakaros.

---

A: izglītība visiem ;   B: izglītība par visu.   A ≠ B !

2000. gadā Apvienoto Nāciju Organizācija jaunajai tūkstošgadei izvirzīja astoņus lielus pasaules attīstības mērķus. Otrais to vidū bija “sasniegt VISPĀRĒJU pamatizglītību / achieve UNIVERSAL primary education (izcēlumi ir mani — A. L.)”, kas konkrēti nozīmēja “nodrošināt, lai jau 2015. gadā BĒRNIEM VISUR PASAULĒ — gan zēniem, gan meitenēm — būtu iespējams pabeigt pilnu pamatskolas kursu / ensure that, by 2015, CHILDREN EVERYWHERE, boys and girls alike, will be able to complete a full course of primary schooling” (mērķis nav sasniegts).

Latvijas ministriju un citu iestāžu oficiālajos tekstos biežāk nekā “sasniegt vispārēju pamatizglītību” atrodami ne tik precīzie latviskojumi “panākt vispārēju pamatizglītību” un “nodrošināt vispārēju pamatizglītību”. Taču visbiežāk lasāms vēl cits neprecīzs interpretējums “nodrošināt VISIEM IEDZĪVOTĀJIEM pamatizglītību”, kuŗā ir pazaudēts territoriālais aspekts.

Kāpēc tā? Varbūt pārskatu un ziņojumu rakstītāji un tulkotāji nav ņēmuši vērā, ka universal ir ‘vispārējs’ (universal suffrage — vispārējas vēlēšanu tiesības; universal conscription — vispārēja kaŗaklausība; universal education — vispārēja izglītība; universal security — vispārēja drošība; universal applause — vispārēji aplausi)?

Sākumā bija «latweeschu wispahrigee dzeedaschanas swehtki». Bet kopš Jāņa Endzelīna darbības perioda ir atzīts, ka labāk der «vispārējie latviešu dziesmusvētki».
Jā, dziesmusvētki nav ‘nekonkrēti’, ‘nespeciālizēti’ (vispārīgi), bet gan tādi, kuŗos piedalās visa latviešu tauta – vispārēji!               Foto: V•F•_

Jaunākiem rakstītājiem un tulkotājiem tas tiešām varētu arī būt paslīdējis gaŗām (tāpat kā, piem., var nebūt zināms, ka vajadzētu sacīt vārāmā sāls, nevis “vārāmais sāls”). Vārdnīcām daudzi neuzticas (vai arī – nezina, kuŗai vārdnīcai, kuŗiem valodas normētājiem uzticēties). Savukārt no skolas grāmatām rindkopa, kuŗā skaidrots, ko nozīmē vispārīgs un ko vispārējs, ir izmesta. Šis skaidrojums no gramatikas grāmatām pazuda 90. gados. Atkal — kāpēc? Diezgan droši var teikt, ka bija jāglābj mundieŗa gods: vajadzēja slēpt ministrijas neizdarību! Kā gan skolēniem drīkst mācīt, kas ir vispārīgs un kas vispārējs, ja pašai Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) ir “Vispārējās vidējās izglītības departaments”, kas nevis rūpējas par to, lai visi iegūtu vidējo izglītību, bet gan pārzina vienu no diviem tās veidiem — vispārīgo vidējo izglītību (t. i., ne profesionālo) — un tātad būtu jāsauc par Vispārīgās vidējās izglītības departamentu! Rindkopā, kuŗu jau divus desmitus gadu skolēniem vairs nav lemts lasīt, doto piemēru vidū bija arī “vispārējā izglītība” (‘aptveŗ visas iedzīvotāju grupas’) un “vispārīgā izglītība” (‘vispār izglīto, bet nedod speciālas zināšanas’).

Kļūda iezagās pašos pēdējos padomju ēras gados. 1986. gadā kādas tulkotāja un redaktora kļūmes dēļ PSKP kongresa lēmuma tulkojumā krievu termins общее образование ‘vispārīgā izglītība’ tika atveidots ar vispārējā izglītība (kas krieviski būtu всеобщее образование), un tādā pašā garā nepareizi tika nosaukta arī jaundibinātā ministrijas nodaļa (“Vispārējās izglītības nodaļa”).

Atskats vēsturē

Pirmsākumā vispārējo un vispārīgo nešķīra. E. Bleses un V. Pētersona “Latviešu pareizrakstības rokas grāmatā” (1933) un šo pašu autoru “Pareizrakstības vārdnīcā” (1938) ir viens kopšķirklis “vispārējs un vispārīgs“. Šķiet, ka abu īpašības vārdu šķīrumu stingri iedibinājis J. Endzelīns. Viņa redakcijā iznākušajā “Latviešu pareizrakstības vārdnīcā” (1942) ir divi šķirkļi: vispārējs (“vispārēja krize”) un vispārīgs (“vispārīgas zināšanas”). V. Rūķes sakārtotajā un J. Endzelīna rediģētajā grāmatā “Valodas un rakstības jautājumi” (1940) teikts: “Adjektīvi ar -ējs, kas atvasināti no adverbiem, attiecas uz vietu un laiku un ir ar konkrētāku nozīmi. Tādēļ var runāt, piem., par vispārēju mēri, vispārēju krizi, bet vispārīgo vēsturi, vispārīgiem nosacījumiem, jo -īgs piešķiŗ abstraktāku nozīmi.”

Pāris citātu arī no skolas grāmatām, kas izdotas pirms neatkarības atgūšanas. “Latviešu valodas gramatika VIII–XI klasei”, I daļa, sarakstījis autoru kolektīvs A. Jankevica vadībā (R., 1954): “Vispārējā obligātā izglītība attiecas uz zināmu territoriju, tātad īpašības vārds šeit lietots vietas nozīmē. Turpretim vispārīgā izglītība ir pretstats speciālajai izglītībai.” I. Freidenfelds, A. Jankevics, J. Kārkliņš, A. Laua, I. Martinsone, E. Soida, “Latviešu valodas mācība. Palīglīdzeklis vidusskolu skolotājiem” (R., 1962): “..vispārīgā izglītība (vispār izglīto, bet nedod speciālas zināšanas), vispārīgs spriedums (nerunājot par konkrētiem faktiem), vispārējā izglītība (aptveŗ visas iedzīvotāju grupas)..”

2000. gadā iznāca “Paidagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīca”, kuŗas gatavošanā piedalījās valodnieces un Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas locekles Aina Blinkena, Dace Markus un Valentīna Skujiņa, kā arī izglītības darbinieki Inārs Beļickis, Dainuvīte Blūma, Tatjana Koķe un Arvils Šalme. Vārdnīcā ne vien definēts, ko nozīmē vārdkopas “vispārīgā izglītība” un “profesionālā izglītība”, bet arī atsevišķi skaidrots (tātad uzsvērts!), ko nozīmē vārdi “vispārējs” un “vispārīgs”:

VISPĀRĪGS — tāds, kas satura ziņā saistīts ar plašāko, nespeciālizēto, nedetālizēto. Piemēri: “vispārīgā izglītība”; “vispārīgs jautājums”; “vispārīgs priekšstats”; “vispārīgā valodniecība”; “vispārīgas zināšanas”
a. general
v. allgemein
kr. общий

VISPĀRĒJS — tāds, kas attiecas uz visiem, visu, kas aptveŗ visus, visu (visu territoriju, visus iedzīvotājus u. tml.). Piemēri: “vispārēja atzinība”; “vispārējā kaŗaklausība”; “vispārējā obligātā izglītība”
a. general, universal, comprehensive
v. allgemein
kr. всеобщий, общий

VISPĀRĪGĀ IZGLĪTĪBA — izglītība, kas orientēta uz cilvēka, dabas un sabiedrības daudzveidības un vienotības izzināšanu, uz humānas, brīvas un atbildīgas personības veidošanu. Vispārīgo izglītību iegūst pēc īpašām programmām, kas dod iespēju apgūt vispārīgas zināšanas un prasmes dažādos savstarpēji nesaistītos mācību priekšmetos, kas skolēnu sagatavo izglītības turpināšanai un dzīvei sabiedrībā. Vispārīgo izglītību iegūst pamata un vidējās izglītības iestādēs.
a. general education
v. allgemeine Bildung
kr. общее образование

PROFESIONĀLĀ IZGLĪTĪBA — izglītība, kas praktiski un teōrētiski sagatavo darbībai noteiktā profesijā, profesionālās kvalifikācijas iegūšanai un pilnveidei. Profesionālā izglītība tiek iegūta pamata, vidējās un augstākās izglītības iestādēs un/vai ārpus tām. Reizē ar profesionālajām zināšanām, prasmēm un iemaņām tiek apgūts kultūras mantojums un tiek pārmantota vēsturiskā sabiedriskā pieredze.
a. professional/vocational education, professional/vocational training
v. berufliche Bildung, berufliche Ausbildung
kr. профессиональное образование, профессиональное обучение

Deputātiem valoda daudz nerūp

«… Izglītības likuma projekts tika izlabots, vārdkopu vispārējā izglītība aizstājot ar vispārīgā izglītība. Taču Saeima šo likumprojektu pēc ilgas apspriešanas noraidīja, tā vietā tika izstrādāti un drīz vien pieņemti vairāki izglītības likumi un tajos atkal ir nepareizā nozīmē lietota vārdkopa «vispārējā izglītība».»               Foto: V•F•_

Mēģinājums ministrijas praksē atgriezties pie termina “vispārīgā izglītība” jau ir bijis, bet to izjauca cita traģikōmiska nejaušība. 1995. gadā Valsts valodas centra Latviešu valodas komisija, iepazinusies ar Saeimai iesniegto Izglītības likuma projektu, kur saglabājās aplamā nozīmē lietotā vārdkopa vispārējā izglītība, ministrijai nosūtīja aizrādījumu, kuŗā citastarp bija teikts:

“..Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātajos dokumentos un sarakstē netiek pareizi šķirta īpašības vārdu “vispārējs” un “vispārīgs” nozīme.
Vārds “vispārējs” izteic nojēgumu ‘tāds, kas aptveŗ visu (visus); visur sastopams’. Pēc nozīmes tas vairāk vai mazāk ir radniecīgs vārdiem “visaptveŗošs”, “vienlaidu”, “nepārtraukts”, “pilnīgs” (nozīmes sakritības samazināšanās secībā) un pretējs vārdiem “vietumējs”, “pārtraukumains”, “nepilnīgs”, “daļējs”, “atsevišķs” (nozīmes pretējuma samazināšanās secībā). Piemēri: “vispārēja mobilizācija”, “vispārēja kaŗaklausība”, “vispārējs sausums”, “vispārējs bads”.
Vārds “vispārīgs” izteic nojēgumu ‘tāds, kas attiecas uz visu’. Pēc nozīmes tas vairāk vai mazāk ir radniecīgs vārdiem “nespeciāls”, “nekonkrēts”, “pamat-”, “kopīgs”, “abstrakts” (nozīmes sakritības samazināšanās secībā) un pretējs vārdiem “speciāls”, “speciālizēts”, “konkrēts”, “parciāls” (nozīmes pretējuma samazināšanās secībā). Piemēri: “vispārīgs priekšstats”, “vispārīgā fizika”, “vispārīgā ķīmija”, “vispārīgā bioloģija”, “vispārīgā valodniecība”, “vispārīgā vēsture”.
Par VISPĀRĒJU IZGLĪTĪBU saucama izglītība, kas aptveŗ visus cilvēkus. Turpretī par VISPĀRĪGU IZGLĪTĪBU saucama izglītība, kuŗas saturu veido visām vai vairākām atziņu jomām kopīgais, t. i., izglītība, kas lietas un parādības tveŗ plašā kopskatā un kopsakarā, detālizējot tikai atsevišķus tipiskus piemērus. Vispārīgā izglītība ir vispārīga salīdzinājumā ar profesionālo izglītību (ko padomju laikā sauca par speciālo izglītību).
Jēdziens, kas Latvijas Izglītības likuma projektā formulēts kā ‘cilvēka un pasaules daudzveidības un vienotības apguve, lietu, īpašību, attiecību un procesu būtības, kopsaistību noskaidrošana un izpratne’, ir izteicams ar terminu “vispārīgā izglītība”, nevis “vispārējā izglītība”, kā piedāvāts šai projektā. Analoģiski šai projektā jālieto vairāki citi termini: “vispārīgā vidējā izglītība”, “vispārīgā augstākā izglītība”, “vispārīgie bērnudārzi”, “vispārīgais izglītības programmu profils”, “paidagogu vispārīgie pienākumi”, “izglītības iestāžu vadītāju vispārīgie pienākumi”.”

Ministrija uz aizrādījumu atsaucās, un Izglītības likuma projekts tika izlabots, vārdkopu vispārējā izglītība aizstājot ar vispārīgā izglītība. Taču Saeima šo likumprojektu pēc ilgas apspriešanas noraidīja, tā vietā steigā tika izstrādāti un drīz vien pieņemti vairāki izglītības likumi un tajos atkal ir nepareizā nozīmē lietota vārdkopa “vispārējā izglītība”. Diemžēl nekas nav mainījies arī pašas ministrijas lietotajā terminoloģijā.

Vārda “vispārīgs” lietojuma vēsture dažos piemēros

“«Dabiskā cenšanās iepazīties ar tuvām un tālākām zemēm,» Prange teic, “«kas arī nemācītiem atslēgtas ar atradumu, kaŗu un ceļojumu palīdzību, radīja vajadzību iegūt vispārīgas ģeografiskas zināšanas.»” (Atis Kronvalds. “Dzimtenes mācība”, 1922, tulkojums no vācu valodas latviski.)

„Tādēļ ka kursos iestājas personas, kuŗām jau iepriekšēja prakse lopkopībā un nepieciešama vispārīgā izglītība, tad te izņem speciālo lopkopības teōriju.” (Zemkopis, 1914.)

Likums par tautas izglītību. Vispārīgi noteikumi. — «Valdības Vēstnesis». 07.17.1934., 178. p.

“Par vienu no svarīgākiem skolotāju semināru trūkumiem uzskata to, ka augstākajās klasēs vispārīgā un profesionālā izglītība viena otru stipri traucē: paidagoģiskie priekšmeti un praktiskie darbi atņem laiku un traucē vispārizglītojošo priekšmetu piesavināšanu.” (Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, 1922.)

“..darbā nepieciešamās zināšanas var piesavināties tikai tas, kam ir attiecīgā vispārīgā izglītība; bez tās speciālās zināšanas nav saprotamas..” (Audzinātājs, 1929.)

“Mums jāprasa visai tautai pamatīga vispārīgā izglītība un pēc tam rūpīga arodizglītība. Vispārīgā izglītība sadalāma 2 posmos: pamatskola — vidējai bērnībai (7.–14. g.), visp. izglītības vidusskola — pūbertātes laikam.” (Audzinātājs, 1932.)

“Paidagoģija jau sen atzinusi, ka vispirms jādod vispārīgā izglītība un tikai pēc tam profesionālā.” (Latvijas Kareivis, 1934.)

“Par skolotājiem un audzinātājiem var būt Latvijas pilsoņi, kam ir vajadzīgā vispārīgā un paidagoģiskā, kā arī attiecīgā speciālā izglītība. | Par pilntiesīgu pamatskolas un papildskolas skolotāju atsevišķā priekšmetā var būt persona, kam ir attiecīgā speciālā izglītība, kuŗas apmērus nosaka Izglītības ministrija, un vajadzīgā paidagoģiskā prakse, ja viņas vispārīgā izglītība nav zemāka par vidusskolas pilnu kursu.” (“Likums par tautas izglītību. Vispārīgi noteikumi”. Valdības Vēstnesis, 1934, 17. jūl.)

“.. tāpēc augstskolā tam jāpapildina arī sava vispārīgā izglītība, lai izvairītos no tās profesionālās deformācijas, ko dažreiz pārmet inženieŗiem..” (P. Jurevičs. “Starptautiskā augstākās izglītības konference Parīzē 1937”, Audzinātājs, 1938.)

---

2015. gada pavasaŗa darba cēlienu beidzām ar LVAK tematisko vakaru, kas arī bija cieši saistīts ar izglītību, lingvistiku un valodas praksi:

1. jūnijā pulksten 18:00 Dace Markus un Anna Vulāne stāstīja
par 2015.–2017. g. bērnu valodas pētījumu un tā devumu zinātnei un praksei.

2014. gada vārds — «ausīši», nevārds — «aplikācija», spārnotais teiciens «Nē, tā es neesmu. – Tu zini, kas es esmu?»

2. februārī pulksten 11:00 preses konferencē Rīgas Latviešu biedrības namā gada vārda akcijas rīkotāji – RLB latviešu valodas attīstības kopa, Latvijas Rakstnieku savienība un LZA Terminoloģijas komisija – paziņojuši 2014. gada rezultātus.

Par gada vārdu kļuvis bērna izteikts īsāks apzīmējums ausu sildītājiem — «ausīši».

Par gada nevārdu kļuvis apzīmējums «aplikācija», ko pārmērīgi bieži lieto latviskā termina «lietotne» jeb «lietojumprogramma» vietā. «Aplikācija» turklāt ir divdomīga, jo pazīstama jau senāk – kā darinājums no papīra vai auduma, tagad arī kā angļu vārda «app» jeb «application» tulkojums. Savukārt «lietotne» ir ērtāka, jo nozīmē tikai programmu, ko lieto viedtālrunī vai datorā – nav iespējams sajaukt.

Šogad piešķirta arī īpaša RLB balva par latviskāko vārdu vai teicienu. RLB vērtējumā par uzvarētāju kļuvis paudums jeb doma, kas 2014. gadā bijusi ļoti populāra un vēsturiski zīmīga «Cik tas ir latos?».

Par 2014. gada spārnoto teicienu žūrija izvēlējusies kombināciju no diviem akcijas respondentu pamanītiem pazīstamu cilvēku sacījumiem. «Nē, tā es neesmu. – Tu zini, kas es esmu?» – Tā kautrīgi apgalvojusi Inguna Sudraba un visnotaļ braši ievaicājies Artuss Kaimiņš (pirms vārda mainīšanas – Arturs Kaimiņš). Ekonomiste un aktieris tagad abi darbojas polītikā.

Vārdu un teicienu vērtēšanas žūrijā bija astoņi cilvēki – tostarp augstskolu mācībspēki, literāti, tulkotāji, redaktori, terminologi, kā arī vairāki sabiedriski aktīva darba veicēji.

Gada vārda jeb trāpīgākā, latviskākā un īpaši bieži pamanītā vārda katēgorijā žūrijas uzmanību izpelnījās iesūtījumi, kas nosauc gan pozitīvas lietas («ausīši», «sirdsprojekts», «derīgot»), gan negātīvas («kremlini», «lamu pirksts»). Un vēl citi vērā ņemami jaunvārdi – «maiteklis» (anglicisma «spoileris» vietā, filmu un grāmatu kontekstā), «pīļlūpas» (tīksmiņu jeb pašiņu kontekstā), «lablikumība» (eunomija), «aprisinājums» (pagaidu apkārtceļš, kamēr nav īsta, stabila risinājuma), «segburts» (literātūrzinātnē; līdzība ar segvārdu), «kolorado lenteņi» un «apnakšņot».

Zīmējumi: briiC.lv / twitter.com/briiC

Gada nevārdi (nevēlami vārdi) ir atsevišķa katēgorija, un tajā par finālistiem tika izraudzīti: jau minētā «aplikācija», «Riga» (gaŗumzīmi noņēmusi Rīgas Dome!), «sieviešu aukstā gaļa» (veikalos pamanīts produkts), «stāvizrāde» (nepareizi darināts vārds – no verba tagadnes; bet kā turpmāk sauksim estrādes komēdiju, estrādes kōmiķus?), «veiksmes stāsts» (zaudējis savu tiešo, sākotnēji domāto nozīmi, tagad par to joko), «kā rezultātā» (nevajadzīga klišeja, kalks), «pigmeju punduŗezis» (piedāvāts zooveikalos – vai divkārt samazināts ezis?).

Gada spārnoto teicienu jomā iesūtīti, piemēram: «Artura Kaimiņa sivēnmāja» (raksts portālā TVnet), «atentāts pret lieldienu zaķi», «īsti vīrieši atkal valdīs», «jaunas sejas kluba vaibstos», «Lēti polītiķi maksā dārgi!» – gan saprātīgi domugraudi, gan tāpat kā citus gadus arī dažādas pārteikšanās, paradoksi un mulsuma brīžos izstostīti vārdu virknējumi. Daži atzīti par piesārņotas un lecīgas valodas piemēriem («Pilnīgs outlets! Nāc un baudi!»), bet citi – par valodas savārstījumiem («padarīt iespējamu …spēlfilmu pieejamību»).

---

Latviešu valodas attīstības kopa katra mēneša pirmajā pirmdienā pulksten 18:00 (izņemot jūliju, augustu) aicina noklausīties stāstījumus jeb referātus un piedalīties sarunās par valodu. Ieeja LVAK rīkotajās tematiskajās sanāksmēs RLB namā ir bez maksas visiem interesentiem.

● Vietne – LVAK.wordpress.com.
● Vēsture – gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens — kopš 2003. gada.
● Latviešu valodas nevārdu katalogs.
● 10 vispārīgas pazīmes, pēc kuŗām var pazīt nevārdus.

Latviešu valodas attīstības kopa lieto, pēta un populārizē klasisko latviešu pareizrakstību (morfoloģiju – vārdu uzbūvi, svešvārdu atveides principus, vajadzīgajās vietās ch, ō un ŗ, gaŗumzīmes, arī izrunu), kas izkopta pirmajā Latvijas Republikas neatkarības periodā un ko plaši lieto trimdas latviešu izdevumi, kā arī vairāki apgādi un vietnes Latvijā.