Latviski vārdi. Ko lietot nevārdu vietā?
Šo alfabētisko nevārdu sarakstu sastādot, ir izmantoti vairāki avoti: ● LVAK apspriedēs gūtas atziņas; ● Latviešu valodas krātuves «Latviešu pareizrakstības vārdnīca» («Erakstu» apgāda elektronisks izdevums 2007. gadā); ● Amerikas Latviešu apvienības 1993. gada vārdnīca; ● terminologu, redaktoru un valodnieku ieteikumi; ● LVAK jaunvārdu vārdnīca; ● ortografija un morfoloģija, ko mūsu valodā paredz klasiskās pareizrakstības kārtulas; ● «Profesora J. Endzelīna atbildes / RLB valodniecības nodaļas sēžu protokoli / 1933—1942» (3. izd. 2008. g., «Eraksti.lv», bezmaksas PDF); ● Pēteŗa Šmita «Valodas kļūdas un grūtumi» (Rīga, 1921. g. , A. Gulbja apgādā, atzīmēti ar [PŠ]); ● derīgi vārdi no Mīlenbacha latviešu valodas vārdnīcas [MEV]; ● valodas kopšanas akcijas «Gada vārds» iesūtījumi un analize.
Sinonimu virknēs izmantots atdalījums ar kommatiem, bet attālākas viena vārda nozīmes atdalītas ar sēmikōliem.
| Nevārdi (pārsvītroti) | Ieteicamie vārdi, ko lietot nevārdu vietā |
| iemājināt, iesaimēt dzīvnieku | |
| aizrāvīgs | |
| rosīgas vecumdienas | |
| veika | |
| kārtīgi, rūpīgi; precīzi | |
| priekšziņa (sīkāk — jaunvārdu vārdnīcā) | |
| pretmēstuļu filtrs | |
| pretvīrusu programma | |
| apkārtenis, cirkulārs | |
| lietotne | |
| atģīmēšana | |
| atģīmēt | |
| atdraugot, atdraudzināt | |
«renewables» | neizsīcīgi resursi, pašatjaunīgi resursi, atjaunīga enerģija (piemēri: ūdens upēs un ōkeanā, saules gaisma, kas nekad neizsīkst un kas nekad nav jāatjauno); antonims: izsīcīgi resursi, neatjaunīgi resursi («non-renewable resources») («atjaunojams» — gluži otrādi! = tāds, kas ir jāatjauno [un ko var atjaunot], tāpēc ka tas ir zudis, beidzies, sabojājies, novecojis, apstājies vai ticis pārtraukts) |
(angliski — «to unmute») | atklusināt (un pretējā darbība — «aizklusināt», skatīt: [ |
| atklātīgs raksturs | |
[ | ● svinēt svētkus; dzīŗot, piedalīties viesībās. ● dzimumdienas svinēšana; gadskārtas godi, jubilejas svinības. |
| tālināt (attālināt, patālināt), samazināt attēlojuma mērogu ekrānā | |
| uzkraut | |
| izpārdotava | |
| ārnodrošināts | |
| ārnodrošināšana, ārnodrose (ārpakalpojumu izmantošana; ārēju pakalpojumu piesaiste) | |
| līdzsvars; līdzsvarotība, līdzsvarojums | |
| ● reklāmplakāts, plakātveida reklāma; ● plakāts, afiša, paziņojumu audekls; ● digitāla reklāma, digitālreklāma, reklāmkarogs (tīmeklī, digitālā vidē) | |
| dzelzceļš; vilciens [PŠ] | |
| bāŗabērns, bāris, bāŗa bērns (pareizi ar –ŗ-) | |
| bārddzinis, bārdskuvis | |
| skūtava, vīriešu frizētava | |
| rezerves kōpija; rezerves kōpēšana | |
| piedziedama balss, fona partija (mūzikā, ierakstos) | |
| mugursomnieks | |
| piedziedātājs | |
| piedziedama balss, fona partija (mūzikā, ierakstos) | |
| tracināt, kaitināt, nepatiku izraisīt, ērcināt; sirdīt, niknot, aizkaitinājumu radīt | |
| dusmoties, niknoties, saskaisties, spert zemes gaisā, satracināties, ērcināties (un citi — sinonimu vārdnīcā) | |
| bezbērnība, bezbērnīgums (neesību apzīmē ar: «bez-…-ība» un «bez-…-īgums»; nelieto: « | |
| augstenes, augša — par piemēru: istabas augša, klēts augša, kūts augša [PŠ] | |
| uzvedības -, ar uzvedību saistīts, komportmentāls | |
| konduktisms, komportmentālisms (divi labskanīgāki sinonimi, kam cilme latīņu valodā un ko lieto dažās citās Eiropas valodās) | |
| konduktisms, komportmentālisms | |
| komportmentālists, konduktisma psīcholoģijas pētnieks/zinātājs; « | |
| reklāmvairogs, reklāmpanelis, liels reklāmas panelis | |
| ● attēls; ● fotografija, fotoattēls; ● illūstrācija, zīmējums; ● tēls, attēlojums, atainojums, veidols; ● rādījums (ekrānā, videosistēmā); ● glezna, mākslasdarbs; ● aina, skats, redzējums (abstraktā, pārnestā nozīmē); skatīt arī — « | |
| fotografēt, nofotografēt | |
| dabišķīga pārtika (« | |
| dabišķīgas pārtikas audzētājs | |
| dabišķīgi ādas kopšanas līdzekļi | |
| dabišķīgs (pēc paraugiem: «vīrišķīgs», «bērnišķīgs», «mātišķīgs», «velnišķīgs», «dievišķīgs», «dabišķīgs» — tāds, kas citu vidū izceļas attiecīgi ar vīrieša, bērna, mātes, velna, dieva, dabas īpašībām, tāds, kam ir maz pretējo īpašību) | |
| suka | |
| mazliet, nedaudz, drusciņ, druscītiņ, drusku, mazuliet, mazlietiņ, kādu nieku (apstākļa vārda nozīmē) | |
| sekmētājieguldītājs, sekmētājinvestors | |
| notumse | |
| traišķīt | |
| emuārists | |
| emuārtelpa (vide); emuāristu kopiena, emuārļaudis | |
| emuāru rakstīšana | |
| emuāri (elektroniski memuāri, dienasgrāmatai līdzīga tīmekļa vietne) | |
| veikals, pirktuve, pārdotava | |
| bezpajumtnieks, beznamis | |
| ● piemaksa, prēmija, papildalga; ● labums, papildu ieguvums, pievilcīga papildu īpašība; ● starpnieka atlīdzība | |
| vēlbrokastis, vēlrītišķis (arī «rītišķot» kā sinonims vārdam «brokastot») | |
| pārlūkprogramma, pārlūks | |
| pārlūkot [tīmekļa vietnes; mapes; datnes], skatīt, apskatīt | |
| plaudis (zivs) | |
| zīmolvedība | |
| zīmols | |
| trūce | |
| šķautnis; sija | |
| tramdītājs | |
| tramdīšana | |
| buŗats (pareizi ar –ŗ-) | |
| rocgalisks [MEV — «rocgaliski» = ‘uz labu laimi’; ‘pa roku galam’] | |
| čārdāšs | |
| tērzis (automatizētas tērzēšanas datorprogramma) | |
| tērzēt | |
| 1) tērzētava (vieta, programma, vietne, kuŗā tērzē); 2) tērzēšana (darbība) | |
| kraukšķi, kartupeļu kraukšķi | |
| nomaļa (atpalikusi, nepatīkama, necila) vieta, nostūris, nomale, sūnuciems, kakts, maliena, maliene, nolaists apvidus | |
| 1) īssavilkums, kopsavilkums, apkopojums, pārklāstījums; 2) pārklāstījumu žurnāls (kā «Reader’s Digest») | |
| pārklāstījumizdevums (periodikā) | |
| darbiķis | |
| darbiķīgs | |
| darbiķība (skatīt jaunvārdu vārdnīcā) | |
| segnis (korporanta cepurīte) | |
| pirmņēmuma – (tāds, kas jau pastāv un ko ņem pirmo, ja negrib izvēlēties citu); piemērs — «pirmņēmuma iestatījumi», nevis « | |
| 1) pirmņēmums (technikā, loģikā) (tas, ko ņem pirmo [informācija, technisks iestatījums, paņēmiens, veids, lielums], ja negrib izvēlēties ko citu); 2) nedarbošanās, neizpilde (techniskās ierīcēs); 3) saistību neizpilde, financiāls sabrukums | |
| neuzskatīt par cilvēku (cilvēkam humānumu atņemt nevar nekādos apstākļos; var mainīt tikai domas; bet var lietot, ja runa, piemēram, par necilvēcīgu apstākļu radīšanu) | |
| piešķirt briesmoņa tēlu (neko nevar padarīt par daimonu/dēmonu, ja jums nav burvja varas) | |
| svešniecība; trimda («mūsu svešniecības izlases sportists, sporta un sabiedrisks darbinieks Fīlips Hartmanis» — avīze «Laiks», 18.04.1984.; «kad dzīvosit svešniecībā» (dziesmugrāmatā) un «pa saviem svešniecības ceļiem» (izdevumā «Austrums») — Mīlenbacha vārdnīcā); | |
— — | trimdlietas; — trimdlietu vēstnieks; — pašreizējās trimdlietu problēmas |
| trimdlietu likums | |
| paspriede | |
| nepatīkšķināt, nepatīkšķot, pievienot nepatīkšķi (šo nedrīkst sajaukt ar cita vārda, proti, «tīkšķot» nolieguma formu «netīkšķot», kas nozīmē ‘nepievienot tīkšķi‘!) | |
| nepatīkšķis | |
| devdevis, izsniegtuvis | |
| ● tirgotājs, pārdevējs; ● tirdzniecības uzņēmums, veikals, mazumtirdzniecības pārstāvība (kādam ražotājam); bonfinancists, financiālu objektu tirgotājs (biržā); ● dalītājs, kāršu dalītājs, krupjē (azartspēlēs). | |
| māņot | |
| māņotājs | |
| māņojums (jaunvārdu vārdnīcā — lietojuma piemēri) | |
| apspriestuve, smadzeņotava (LSM 2017. gadā: «Smadzeņotava, tā nosaukta telpa [Kuldīgā], kur jauniešu organizācijas varēs plānot savas ikdienas…») («domātava» varbūt ir sinonims «domāšanas istabai», «pārdomu telpai») | |
| menca (zivs) | |
| menca (zivs) | |
| ● dzinējierīce, dzinis, piedziņa; ● diskdzinis, disks, diskierīce; ● dziņa, dzineklis, tieksme, darbotiesgriba; vēlēšanās, griba; ● dedzīgums, degsme, stipra griba, spars, dedzība, kvēle, kaisle; ● virzītājspēks, dzinulis, stimuls; ● mudināšana, mude, sekmēšana, stimulēšana; kampaņa; ● iegriezts sitiens tenisā, golfā; ● pārnesums (spēkratos); ● brauciens | |
| ietērpsme | |
| dzenamsiksna | |
| sausēklis | |
| dzimtniecība | |
| dzīŗot (ar –ŗ-) mīkstinātais ŗ ir lietojams pēc tāda paša likuma kā visās atvasinājumu rindās no 5. deklinācijas lietvārdiem: sēne → sēņu – sēņot – sēņotājs mēle → mēļu – mēļot – mēļošana dzīres → dzīŗu – dzīŗot – dzīŗotāji | |
| laikjoslu kaite | |
| džīnas, audeklenes | |
| eira | |
| izcilības balva, balva par izciliem sasniegumiem | |
| gaidas, pieņēmumi, gaidījumi, cerējumi, paredzējumi | |
| sagaidīt, cerēt, paredzēt, pieņemt (ka notiks tā vai citādi); paļauties (ka…); pieprasīt vai izjust savas tiesības (uz…) | |
| mūķis (ļaunprātīgas atmūķēšanas līdzeklis — informācijas technoloģiju termins) | |
| emōcijzīme, emōcītis | |
| vareni, izcili, neaizmirstami, pasakaini | |
| sekmētājieguldītājs, sekmētājinvestors | |
| izvērst, vērst plašumā, paplašināt; pastiprināt; [nemieru vai ko negātīvu] sacelt | |
| izvērsties, vērsties plašumā, paplašināties; pastiprināties; sacelties, [plašāk] izraisīties, izplatīties, raisīties | |
| varneši (valdošās aprindas; profesionālā un polītiskā elite) | |
| eira | |
| ēstuve, ēdinātava | |
| ēstuve, ēdināšanas iestāde | |
| ieloce, kroka (apģērbā) | |
| atspere | |
| atspeŗrati, atspeŗu rati, atspeŗoti rati (pareizi ar ŗ!) | |
| pikšķerēšana | |
| ● vingrums; ● vingrošanas nodarbība; vingruma kopšana | |
| ● vingrošana; vingrošanas vai sporta nodarbība; ● fiziskā ķermeņa spēcināšana, fiziskās labbuves uzturēšana; ● spēka un veselības nostiprināšana, veselīguma veicināšana sabiedrībā | |
| lidokle (lapiņa) | |
| zibatmiņas ierīcīte (spraudnis) | |
| zibakcija | |
(viegli apavi, sandales) | plakšķenes («Rīgas Balss», Dace Judina, 09.03.2005., «Šopavasar modē…») |
| galvenais mērķis, svarīgākā iecere, pamatnodoms, pamatnolūks, lielākais centiens | |
| ● pārsūtīt; ● pāradresēt; ● pārcelt, pārvietot | |
| frankofōnisks (tāpat kā pareizi ir: telefōnisks, simfōnisks, radiofōnisks; bet nepareizi: « | |
| piedraugot, piedraudzināt | |
| ērmritenis | |
| apdare (priekšmeti, detaļas), papilddetaļas; palīgmateriāli, papildu piederumi; (mēbeles?) | |
| spēlnieks | |
| ● grezns, lepns, krāšņs, bagātniekiem raksturīgs; ● ārišķīgs, lecīgs, spozmains, dižīgs (izskats, uzvedība) | |
| greznums, spozme, ārišķīgs iespaidīgums | |
| smalkums, izsmalcinātība | |
| smalks, izsmalcināts ([PŠ]: « | |
| gludeklis | |
| sulenis | |
| hrivņa | |
| zemes gabals, zemesgabals | |
| ● posējs, lolojumdzīvnieku frizieris; ● suka, (dzīvnieka) kasīklis, pošamais rīks, postuvis | |
(«grooming») | ● gatavināšana (parasti uz kaut ko sliktu), padarīšana par upuri, viltīga pakļaušana, tālredzīga mānīšana, vilšana, krimināla pavedināšana — nevis «bērns ir kļuvis par ● pošana, uzpošana, sapošana — nevis «ikdienas |
| gardēdība, smalkēdība | |
| kārumnieks, gardēdis, smalkēdis | |
| ● kājceļotājs, kājāmceļotājs; ● haiku sacerētājs | |
| ● spilgtenis (spilgts brīdis, īpašs atgadījums, kāds sevišķs un spilgts veikums); ● izcēlums, iezīmējums (tekstā, attēlā); ● balinātas vai krāsotas joslas (matos, frizūrā) | |
| cītinieks, cītes dienas (-u) dalībnieks (pēc parauga: «talcinieks», «talkas dienas dalībnieks») | |
| cītes diena (-as), cītiņš, cītes vakars (īpaši sarīkota cītīgas kopīgas darbošanās nodarbību programma, kuŗā piedalās studenti, skolēni, zinātnieki, speciālisti; kā talkas dienā cenšas paveikt kādu [fizisku] darbu, tāpat līdzīgi cītes dienās jeb cītiņos izvirza, pamato un aizstāv jaunas akadēmiskas un techniskas idejas, attīsta prasmes, mācās praktiski sadarboties) | |
| temturis (iezīme [vārds vai fraze], kas norāda vai notur temu, aicina lasīt par kādu tematiku — datorā, tīmeklī) | |
| ● rocēšana; ● (bērna) aijāšana; ● (suņa) trenēšana; ● rocējamība, vadāmība | |
| ● rocēt; ● rīkoties ar…, vadīt… | |
| temturis | |
| pateicības dziesma [PŠ] | |
| diženājs (dižeņu saraksts, apkopojums) | |
| diženis (dziesma, tvarts, grāmata, filma, izrāde vai cits mākslasdarbs, kas guvis dižus panākumus, augstāko vērtējumu, bagātīgākos ienākumus) | |
| dziednieks | |
| vietņu mitināšana [serverī], satura mitināšana | |
| īsinājumtaustiņš, ātrtaustiņš | |
| tīklājs | |
| orkāns, hurakans, cikloniska viesuļvētra («Hurakans» — Amerikas pirmiedzīvotāju dievība, vēju pavēlnieks) | |
| uztīkšķināt, notīkšķināt (pievienot tīkšķi) | |
| iežurnāle, iežurnālēšanās (vietnē, datorsistēmā) | |
| iežurnālēties | |
(šādi atvasināt ir bezjēdzīgi, tāpat kā gluži nevajadzīgi būtu teikt: « | ierēdņi [PŠ], ierēdņu kārta, ierēdņu aprindas |
| iecietināt | |
| iezīmēšana, temtuŗa pievienošana (adding a hashtag, tagging) | |
| iezīmēt, atzīmēt, pievienot temturi (hashtag) | |
| lieto vienkārši lokātīvu — «fondā»; «konkursā»; izsaka citādi, piemēram — «kā paredz garantija»; «šomēnes» vai «līdz mēneša beigām», vai «kaut kad šajā mēnesī» | |
| 1) satvars («garīgais satvars», «ideoloģiskais satvars», «juridisks satvars» — piem., satversme ir satvara, nevis 2) pamats (piem., «pamatprogramma», «satvarprogramma») | |
| pietuvināt (tuvināt, patuvināt), palielināt attēlojuma mērogu ekrānā | |
| zīmīgs, sevišķi iezīmīgs (un slavens) | |
| veikt; ieviest; īstenot, ieviest dzīvē; iedarināt, ierīkot; iedarbināt, iedzīvināt | |
| sliecinātājs | |
| sliecināšana | |
| sliecināt | |
| ārzemju students; viesstudents | |
| ārzemju draugi; dažādu tautību draugi | |
| izcils [PŠ] | |
| apgāds («grāmatu apgāds», «preses apgāds», «mūzikas ierakstu apgāds», «karšu apgāds») | |
| mācīknis | |
| lejams, ielejams (alus) | |
| izžurnālēties (no vietnes, no datorsistēmas, kuŗā iežurnālējas ar paroli) | |
| aizpaņemt («aiz-» — nozīmē pārvietot uz citu vietu; «-pa-» — nozīmē, ka paņem uz kādu laiku, nevis pavisam — t. i., neatceļ īpašumtiesības (nekonfiscē) vai neatņem vecāktiesības) | |
| tālināt (attālināt, patālināt), samazināt attēlojuma mērogu ekrānā | |
| kafejnīca, kafijotava | |
| kafijnieks, kafijotavas viesmīlis, [profesionāls] kafijas gatavotājs | |
| ūniversitātes (mācību iestādes) territorija, augstskolas kaime | |
| šķautņains, šķautnains | |
| ● spēja, spējas («intellektuālās/intellekta spējas», «intellektuālitāte», nevis «intellektuālā ● ietilpība, tilpība, arī vieta, telpa (piem.: «vieta, telpa koncertzālē», nevis «koncertzāles ● tilpums, apjoms; ● ražotspēja, ražīgums; ● -spēja [salikteņos, piem.: «ražotspēja», nevis «ražošanas ● jauda (cik daudz spēj veikt, izdarīt, izgatavot, apkalpot — piem., «4G tīkla jauda», nevis «tīkla ● rīcībspēja; ● tiesībspēja, spēja; ● stāvoklis, amats, statuss; ● pilnvarojums (pilnvaras); [vārds «kapacitāte» ir lietojams tikai elektronikas nozarē: «kondensātora kapacitāte» jeb latviskāk — «lādiņietilpība»] | |
| vaŗš (raksta un izrunā ar –ŗ-, mīkstina visos locījumos) (pamazināmā forma, ko atvasina ar -iņ-, ir «variņš» bez mīkstināta r jeb ŗ; skatīt: klasiskās latviešu pareizrakstības noteikumus) | |
| kartīte | |
| atlasītava | |
| atlase («dalībnieku atlase», «aktieŗu atlase») | |
| spilgts; uzmācīgs, vulgārs; pārmērīgi spilgts, arī negaumīgs; skaudrs; negants; belzīgs (Rasma Grīsle raksta — «Belzīgs piemērs ir Mirdzas Ķempes atdzejojot pārprastais Raiņa dzejolis») | |
| klikšķēsma | |
| sitenis | |
| poga [PŠ]; saspiežampoga, spiežampoga (nepareizi: « | |
| spraudīte | |
un sk. variantus pie « | zinātība |
un sk. variantus pie « | kafejnīca, kafijotava |
| ļaudiska financēšana | |
| ērtiene | |
| nodosme («with a great of commitment» = «ļoti nodosmīgi», «nodosminieciski»); apņemšanās; apņēmība | |
| uzņēmums, uzņēmējsabiedrība, firma | |
| ● sakari, telesakari, telekomūnikācijas (elektronisko saziņas līdzekļu nozare; el. saziņas līdzekļu izmantošana); ● apgādes tīkli (ūdensvada caurules, elektrības sistēmas u. c.); ● saziņa (piem.: «saziņa grūtos laikos, saziņa krizes laikā», nevis « ● ziņošana, informēšana; pavēstīšana, skaidrošana, izskaidrošana; ● saskarsme (psīcholoģijā) | |
| konsenss, vienprātība | |
| nemitīgi, visu laiku, atkal un atkal, bez mitas, pastāvīgi, allaž, allažīgi («konstanti» īstā nozīme ir: nemainīgi, ar nemainīgu intensitāti, nemainīgu spēku, ātrumu u. tml.) | |
| patērniecisks | |
| patērniecība | |
| kōpējamais papīrs, kōpēšanas papīrs | |
| korōnvīruss, kroņaliga | |
| spējraisība | |
| spējraisis (v. dz.), spējraise (s. dz.) | |
| vienuvietēja strādāšana | |
| košļājamā gumija, košļene | |
| pakreja (no augu taukiem gatavots pārtikas produkts) | |
| spārnotās raķetes | |
| izpriecceļojums, izpriecu ceļojums, apkārtceļojums | |
| izpriecu kuģis, pasažieŗu kuģis, apkārtceļojumu kuģis | |
| kuļammašīna | |
| kūrvieta, dziedētava | |
| kabata | |
| laikpratības pamati | |
| tīkšķojamā poga | |
| tīkšķot, tīkšķināt | |
| tīkšķis | |
| pusdienu kārba, maltītes groziņš, ēdienu kastīte | |
| klēpjdators, piezīmjdators, pārnēsājams skaitļotājs | |
| būt (viegli, grūti) lasāmam, būt vieglai u. tml. (grāmatai, lasāmvielai) | |
| apspīlenes | |
| laistīkla, laistāmkanna, lietne | |
| nokraut | |
| piestāklis | |
| kopaina, vispārīgāks skatījums, kopskats | |
| saite | |
| jāņu dziesma, jāņudziesma | |
| jāņi | |
| jāņu vakars | |
| izžurnālēšanās, izžurnāle | |
| 1) iežurnālēšanās, iežurnāle («logging in»); 2) iežurnāles vārds, lietotājvārds («login name») | |
| novieta (vieta, kuŗā kaut ko novieto vai kuŗā kaut kas norit, notiek, piemēram, «filmēšanas novieta»; ar «novietu» derētu aizstāt arī visai gaŗo salikumu « | |
| vietēji svarīgs, šaivietai vērtīgs, vietēja nozīmīguma – | |
| mājslodzījums, apsprostojums, visapstāji, vispārējs apstādinājums, stingri vispārēji ierobežojumi | |
| kaitnieciska programmatūra | |
| šķirtne, starpposma mērķis | |
| man ir | pagodinos [jums paziņot; jūs aicināt; ielūgt jūs u. c.]; vārda «pagodināties» lietošanas piemērs ietverts jau Mīlenbacha vārdnīcā; «pagodināties» nozīmē, ka cilvēks, kaut ko darīdams, izjūt sevišķu pagodinājumu, nevis « |
| siŗotājs [PŠ] | |
| vietne | |
| mājsaime, saime, mājinieki, ģimene, mājokļa iemītnieku kopums | |
| virsplāns | |
| plašsaziņas līdzeklis, savēstes līdzeklis | |
| medicīnas māsa (sarunvalodā — māsiņa; vēsturiski — žēlsirdīgā māsa; salikteņus no apcirstu vārdu pārpalikumiem [med-»] latviešu valodā neveido!) | |
| (kā apzīmētājs) « ● pamatstraumīgs, masu gaumei piemērots; ● vidusmēra, konformistisks, komerciāls (pretstatā ideālistiskam) | |
| dalībniecība | |
| 1) mazumtirdzniecības izkopšana, tirdzniecības pilnveidošana; 2) apprečosana (preču piesaiste grāmatām, filmām); arī → «zīmoloti suvenīri» jeb «apprečojums» («merch») | |
| ● paudums (kādas informācijas būtiskākais saturs, galvenā paustā doma, vēstījuma kodols); ● vēsts, pavēstījums, ziņojums, ziņa (kāda vēstīta informācija, piem.: «labā vēsts» — evaņģelijs); ● elektroniska ziņa, īsziņa; e-vēstule | |
| īsemuārists, īsemuāru veidotājs | |
| īsemuāru rakstīšana | |
| īsemuāru vietne | |
| īsemuāri | |
| sīksliecinātājs | |
| sīksatiksme, tuvtransports | |
| plastmasas sīkdaļiņas | |
| piemazināšana; piemazinājums (problēmas atvieglinājums, kiberuzbrukuma daļējs vai pagaidu atvairījums) | |
| piemazināt (kaut ko nevēlamu, kaitīgu — piemēram: elektronisku ielaušanos, risku, vāju vietu, trūkumu) | |
| kaķmīlis, opermīlis, grāmatmīlis (jāveido salikteņi!); jālieto citi vārdi — kaķu mīļotājs (ailurofils); operas cienītājs; literātūras pazinējs; kaislīgs lasītājs | |
| novērot, vērot, pielūkot; uzraudzīt, pārraudzīt, pieskatīt, pieraudzīt | |
| novērošana; pieraudzīšana | |
| motīvācionāls | |
(« | motorisks (motoriskā funkcija; motoriskā attīstība; motorneuroni jeb motoriskie neuroni — medicīnā) |
| ● uzrocis, uzroce, roksildis [MEV papildsējumi]; ● uzmava | |
| uzmava [PŠ] | |
| ● iemutis (pīpēšanas piederums); ● piemutnis (mūzikas instrumenta daļa) | |
(pēc angļu val. «to mute», tīmeklī) (● «Dalībnieki tiek | aizklusināt |
| aizklusināšana | |
| 1) izstāstnieka spējas, izstāstīšanas prasme; 2) izstāstījumu izprašanas spēja, izstāstījumpratība | |
| ● izstāstījums (psīcholoģijā, socioloģijā, polītikā); ● stāstījums (literāros darbos); * jāievēro — klasiskajā pareizrakstībā morfoloģiski pareizas ir formas: «narrātīvs», «narrātoloģija», «narrācija», «narrātors», «narrātorisks» [latīņu val.: «narrāre»] | |
| izstāstījumu pētniecība, izstāstījumzinātne | |
| smagurs [PŠ] (pēc leišu parauga «smaguris») | |
| polītiski nekorrekts, polītnekorrekts, [šķietami] polītiski nepienācīgs | |
| polītnekorrektums, [šķietams] polītisks nepienācīgums | |
| nepatīkams, netīkams, neērts, nepievilcīgs; nesmalkjūtīgs, [mazliet] piedauzīgs, kas nokaitina vai sadusmo («nepopulārs» lietojams tikai tad, ja domāts ‘maz pazīstams, maz zināms, neievērojams’) | |
| ● nenormāls; ● nepareizs; ● nepiemērots, neiederīgs; ● garīgi slims, vājprātīgs | |
| pierakstīt, reģistrēt, dokumentēt (īstā vārdu «nofiksēt», «fiksēt», «piefiksēt», «safiksēt» nozīme ir ‘piestiprināt‘, ‘nostiprināt‘, ‘sastiprināt‘, — taču šaubīgus svešvārdus vēl labāk ir nelietot nemaz) | |
| pirmņēmuma – (tāds, kas jau pastāv un ko ņem pirmo, ja negrib izvēlēties citu; piemēri — «pirmņēmuma iestatījumi»; «pirmņēmuma skaņas signāls», nevis « | |
| pirmņēmumā | |
| pirmņēmums (tas, ko ņem pirmo [informācija, technisks iestatījums, paņēmiens, veids, lielums], ja negrib izvēlēties ko citu) | |
— skatīt piemērus pie « | aizklusināt |
vardarbību sabiedrībā»; «marichuanas | neievērot, noniecināt, aizmirst, ignorēt labo un slikto, neņemt vērā kādu lietu, izlikties [ka nenotiek kāda lieta] |
| pēdējais, beidzamais, beigu –, galīgais, vispēdīgs, gala – (atsevišķi) un gala- (salikteņos), nobeiguma –, izskaņas –, nogales –, fināla –, fināl-, beigu-, beiguposma – (nevis «sezonas nevis «šīs vasaras sezonas nevis « nevis «gada nevis « nevis « nevis « nevis «“neolīts” apzīmē akmens laikmeta vārdu «noslēdzošs» var lietot tikai tad, ja patiešām kaut ko aizver, aiztaisa, noslēdz, piem.: «noslēdzošais krāns» (mechaniska detaļa; vēl labāk: «noslēdzējkrāns») | |
| beigties, aizritēt, aiziet, nobeigties, paiet, būt prom/projām, būt galā («sanāksme beidzās»; «jubileja aizritēja»; «ziema aizgāja»; «Latvijas simtgadības gads ir nobeidzies»; «svētki ir pagājuši»; «bērnība jau ir projām»; «ļaudiskā aptauja bija galā») | |
| beigums, nobeigums, izskaņa; beigas, gals, beiguposms, beigu daļa, nogale, galotne, nobeigas («koncerta galā / beigās / pēdējā daļā / izskaņā / nobeigās», nevis apnicīgajā «koncerta | |
| zinātība | |
| tiešsaistē | |
| izpārdotava | |
| 1) lielumkārt, lielākoties, lielāko tiesu, galvenokārt; 2) lielos vilcienos, vispārīgi raugoties, kopskatā, neiedziļinoties sīkumos | |
| pa druskai, pa gabaliņam vien | |
| sūtījumu skapja novieta (sk. arī nevārdu « | |
| paspriede | |
| spēkratu novietne, automašīnu jeb automobiļu apstātne | |
| sarīkojums (dažādos kontekstos — svētki, svinēšana, pasvinēšana, godības, dzīres, mielasts, bankets, svinīga sanākšana; koncerts, izrāde, festivāls; saiets, salidojums, konference, tikšanās, tiksme, sanāksme); vārds «pasākums» nenozīmē sapulcēšanos un svinēšanu; «pasākumi» terminoloģijā var nozīmēt ‘tādus rīcības veidus, darbības, veikas un viecienus, kuŗu mērķis ir kaut ko panākt, atrisināt, sasniegt‘ (nevis ‘izklaidēties’); mūsu «pasākumiem» atbilst šie vārdi svešvalodās: «efforts», «measures» (angļu), «меры» (krievu), «Massnahmen» (vācu); latviski dažkārt lietots arī svešvārds «iniciātīvas») | |
| docētājs (bet ne «docents», kam cita nozīme [augstskolās]); lektors; mācībspēks, skolotājs, paidagogs («pasniedzējs» pareizi lietojams tad, kad domāts, piemēram, «mēteļu pasniedzējs», «sviestmaižu pasniedzējs», kāds apkalpotājs) | |
| docēt, mācīt («pasniegt» var mēteli, sviestmaizi, roku sveicienā, dāvanu, puķes) | |
| pašfoto, pašiņš, pašītis | |
(it kā pēc vācu vārda «eigensinnig» [PŠ]) | ietiepīgs, tiepīgs, iecirtīgs, nepiekāpīgs; patvaļīgs, patvarīgs, savgalvīgs (atvasinājums no lietvārda «savgalvis» [MEV]) |
| pārākumniecisks; aizbildniecisks («pārākumnieciskums» izsaka kaut ko nosodāmu — savtīgu sava pārākuma izmantošanu; bet «aizbildnieciskums» tāpat kā «prātnieciskums» [filosofiskums] un «pilsētnieciskums» var būt neutrāls, bez nosodījuma) | |
| drumstalmīkla, saliekamattēls (no lauzīšiem) | |
| labi prast valodu, labi mācēt runāt … valodā | |
| labi mācēt … («pārzinis» ir pārvaldnieks, pieskatītājs — nevis mācētājs, zinātājs) | |
| zibrāde | |
| atspeŗu gulta, gulta ar atspeŗu matraci, atspeŗgulta | |
| svārsteklis, pulksteņa svārsts | |
| atļauja, atļāvums, ļāvums | |
| pirmņēmumā (ņemot pirmo, kas jau ir; neko nemainot, nemeklējot neko jaunu vai citādu) | |
| pamanīt | |
| blaku -, tuvējs, klātējs, klātuvējs [MEV], apkārtējs («blaku ciemats», nevis « | |
| tuvaine, tuvatne [MEV], tuvums; apkārtne; apkaime | |
| tuvenietis [MEV], tuvumnieks [MEV]; apkaimietis [MEV] | |
| lietot, izmantot; veikt | |
| iežurnāle, iežurnālēšanās (vietnē, datorsistēmā); «pieteikšanās» īstā nozīme ir: kļūšana par dalībnieku, reģistrēšanās jeb profila, konta izveidošana | |
| pietuvināt (tuvināt, patuvināt), palielināt attēlojuma mērogu ekrānā | |
| pildāmspalva | |
| pirmo reizi izrādīt, rīkot pirmizrādi, «būs, notiks (lugas, filmas) pirmizrāde» — no salikteņiem (lietvārdiem), kam pirmā daļā īpašības vārda vai apstākļvārda sakne (ātrslidotājs, gaŗāmgājējs, pirmizrāde, kopsavilkums, līdzskrējējs, ilgdzīvotājs u. c.), parasti nedarina darbības vārdus, tāpēc ka to locīšana būtu ļoti smagnēja: | |
| vieta; laukums [PŠ] | |
| dēlis, biezdēlis; plāksne; (aizdarsloksne; apdarsloksne) | |
| gludināt (vārda «pletēt» īstā nozīme ir: ‘pērt, sist ar pleti jeb pletni’) | |
| gludeklis | |
| gludināms krekls, uzvalka krekls | |
| spulga, skutuliņš (plakana svece trauciņā) | |
| aplādnieks (līdzīgi kā: «sagāde» → «sagādnieks» un «apgāde» → «apgādnieks»), aplāžu veidotājs | |
| aplādiņošana, aplādēšana, aplāžu veidošana un izplatīšana, aplādniecība (līdzīgi kā: «dziednieks» → «dziedniecība») | |
| aplāde, aplādiņš | |
| zib- (veido salikteni) | |
| zibizstāde | |
| zibkafejnīca | |
| zibtirdziņš | |
| zibveikals, zibveikaliņš | |
| beigapstrāde | |
| ieraksts (emuāros, draugošanās vietnēs); emuārraksts, emuāra ziņa, emuārziņa | |
| bārkstis [PŠ] | |
| izvēsts [6. deklinācijas lietvārds] (daudzskaitlī: izvēstis) | |
| priekšsēdis (sapulcē); organizācijas vadītājs, priekšnieks | |
| priekšgājums, priekšgājsižets; veido vārdkopas ar ģenitīveni «priekšgāju -»: priekšgāju romāns, priekšgāju filma u. t. jpr. | |
| veiciens (t. i., veicams vai paveikts darbs) | |
| sāre | |
| prōzists, prōzas autors | |
| prōzisks | |
| prōzists, prōzas autors (rakstnieks) | |
| drumstalmīkla, lauzīšmīkla, saliekamattēls | |
| ļaudiska financēšana | |
| jaunrasmīgs, kreātīvs | |
| jaunrade; jaunrasmīga nodarbošanās | |
| jaunrasmīgums, jaunrasmība, kreātīvitāte (pat svešvārds «kreātīvitāte» ir labāks par « | |
| aplādnieks, aplāžu veidotājs | |
| aplāde | |
| raidāmluga, raidu luga | |
| raidīkla | |
| nejaušīgošana | |
| nejaušīgot | |
| nejaušīgots; nejaušīgs | |
| bārdas nazis, dzenamais nazis, skutuvis [PŠ], skūtava [MEV] | |
| tirgotājs, pārdevējs; pārdošanas uzņēmums | |
| pārzīmološana | |
| sagaidītava (sagaidīšanas telpa vai vieta, telpas daļa) | |
| dabzinis, meža kārtībnieks, dabas uzraudzītājs; citā nozīmē — mežzinis (pārvaldnieks) | |
| ● izvēsts [6. deklinācijas lietvārds] (daudzskaitlī: izvēstis), plaši izvēstīta ziņa, plaši sludināta vēsts, izvēsts plašsaziņas līdzekļiem, nevis « ● izlaidums, laidiens (kādas publikācijas vai cita satura kārtējā versija — («jaunākā ● izlaišana, izdošana, publicēšana (« | |
| ● izlaist, izdot, laist klajā, publicēt; ● atlaist, atbrīvot, palaist vaļā | |
| uzveidošana, uzveide | |
| uzveidot | |
| uzveidojums | |
| noteka | |
| nošķirsme | |
| pārčivināt | |
| atsvaidzināt, atkal iedzīvināt, spirdzināt, jaunu dzīvību iedvest | |
| ● pareizs; ● īsts; ● spilgts, izteikts, pamatīgs, liels («pamatīgs melis», nevis « ● garīgi vesels | |
| pārfilmēšanas tiesības, tiesības pārfilmēt, vēlreizēja ekrānizējuma tiesības | |
| pārfilmēt, vēlreiz ekrānizēt [to pašu scēnāriju]; pārfilmēšana, pārekrānizēšana | |
| pārfilmējums, jauns [tā paša scēnārija] ekrānizējums, vēlreizējs ekrānizējums | |
| ritekļi (vagoni un lokomotīves) | |
| nošķirsme | |
| berzumi, berztene, maizes berzumi | |
| siļķu tītenis | |
| viesabonēšana | |
| ŗažanka (ar ŗ– un -a-) | |
| apaļmaizīte, rītmaizīte, apalītis | |
| sakņlaupis (operētājsistēmas saknes uzlaušanas programmrīks) | |
| līdzsvarots uzturs, līdzsvarota diaita, samērīga ēšana | |
| vietne | |
| dūmdesa | |
| (1) relātīvi, «ja salīdzina ar…», «salīdzinājumā ar…» (vai izlaiž: «svīteris ir (2) daļēji, mēreni, nedaudz, ne sevišķi daudz, kaut kādā mērā, mazliet (piemēram: «mazliet citāds, nedaudz atšķirīgs», nevis « (3) samērā, diezgan, visai, pa- (piemēram: «pastulbs», nevis « | |
| mērens, relātīvs, nedaudz (lielāks, mazāks) — nevis « ja saka «salīdzinošs gudrinieks», tas nozīmē tikai to, ka viņš pašlaik kaut ko salīdzina, savukārt komplimentam par gudrību jāskan: «diezgan gudra doma!» (nevis « | |
| 1) citādi, citā veidā (apstākļvārds); 2) pretējā gadījumā, citādi (pakārtojuma saikļavārds) («savādāk» var lietot tikai nozīmē ‘dīvaināk’, ‘ērmīgāk’, ‘īpatnējāk’, ‘ekscentriskāk’, ‘groteskāk’) | |
| laikā, laikus | |
| izrise (slimības izrise; katastrofas izrise) | |
| sejauts | |
| fotopašportrets, tīksmiņš, paštīksmiņš | |
| 1) būt par jeb iestāties par [kādu/ko], atbalstīt, nostāties/būt kāda pusē, arī būt […] atbalstītājam (piemērs: «viņi iestājas par lielāku brīvību, viņi ir par kapitālismu, viņi nostājas Trampa pusē jeb atbalsta Trampu» — nevis «viņi 2) just līdzi [kādam], žēlot, izjust līdzjutību/līdzcietību/žēlumu [pret kādu] (piemērs: «viņa jūt līdzi cietumniekiem, žēlo cietumniekus» — nevis «viņa 3) patikt, patīkamam būt, patīkamam šķist, būt pa prātam (piemērs: «Tramps viņiem patīk (jeb šķiet patīkams, jeb ir pa prātam)» — nevis «Tramps viņiem kopsavilkums: mudžekļainais svešvārds «simpatizēt» neļauj saprast, kuŗš ir simpatizētājs (datīvā? nōminātīvā?) un kuŗā nozīmē runātājs lietojis «simpatizēt» — atbalsta?… tiek atbalstīts?… žēlo?… patīk? | |
| turpinājums, turplikums ([MEV, «Mājas Viesa Mēnešraksts» (ap 1902. g.): «das weiterhin Folgende, die Fortsetzung», arī 1915. un 1922. g. presē]) | |
| skenēt | |
| ● skotu terjērs (šķirnes suns); ● skotu viskijs; ● līmlente | |
| lidokles | |
| ritināmā josla, ritjosla, rites josla | |
| ritināt → ritināšana | |
| slīdekle | |
| gards, garšīgs, garšai tīkams, gardi baudāms | |
| ziede | |
| ziežamā eļļa | |
| ziežamviela | |
| krāšļoties | |
| smacenis | |
| biezītis, biezkokteilis, traišķījums | |
| sociālantrōpologs | |
| šķiriskā izcelsme; [kāda cilvēka] šķiriskā piederība, kārta, sabiedriskais slānis | |
| biedrošanās tīmekļvietne, tīmekļa biedrošanās telpa | |
| (1) telpā, fiziski — atstatumošanās, skrajošanās, neblakošanās, patālināšanās, attuvināšanās, turēšanās pa gabalu; (2) no cilvēkiem, no saskarsmes — savrupināšanās, nošķiršanās, nošķirsme, savrupošanās, nodošanās vientulībai, arī: savatne [Latviešu Konversācijas vārdnīca, A. Gulbja apg., 1927.–1940./2000.–2004.] | |
| draugošanās vietne, tīklotne | |
| (1) telpā, fiziski — atstatumoties, skrajoties, neblakoties, patālināties, attuvināties, turēties pa gabalu (citam no cita); (2) no cilvēkiem, no saskarsmes — savrupināties, nošķirties, savrupoties, nodoties vientulībai | |
| draugotājs | |
| tīklotne, draugošanās vietne, ļaudiskas saziņas vietne ● piemērs: «2016. gadā “Microsoft” ieguva profesionālo tīklotni — sociālo mediju platformu “Linkedin”» 21.01.2022., Mareks Matisons https://www.lsm.lv/raksts/dzive–stils/tehnologijas-un-zinatne/microsoft-plans-iegadaties-datorspelu-gigantu–darijums-uz-monopola-naza-asmens.a439716/ | |
| mēstuļnieks, mēstuļotājs | |
| mēstuļošana | |
| mēstules | |
| izpļāpis, maiteklis | |
| spridzināmā viela, spridzināmviela | |
| sastatnes | |
| nūjiņa, stienītis (ēdiena forma) | |
| stienis | |
| knaibles | |
| jaunuzņēmums | |
| estrādes komēdija | |
| estrādes komēdija | |
| estrādes kōmiķis, solokomēdiants | |
| estrādes kōmiķis, solokomēdiants | |
| estrādes kōmiķis, solokomēdiants | |
| ciete | |
| cietināt | |
| pastāstiņš | |
| aukla, virvīte; valgs | |
| straumēšana | |
| straumēt | |
| kuce, kucīte | |
| pārziņa, rūpe, gādība | |
| ● daudzināšana, izdaudzināšana, ziņas izplatīšana, publikācijas izskandināšana; ● daļavošana, kopīgošana, dāļāšana; ● kopīga izmantošana | |
| ● daudzināt, padaudzināt, izdaudzināt, izplatīt [ziņu, publikāciju, domu]; ● daļavot, kopīgot [daļāt digitālu saturu citiem cilvēkiem] | |
| sārņi, toksīni, kaitīgi galaprodukti organismā | |
| kaklsaite | |
| aukla | |
| mutslaucis ([PŠ] — «vecs latviešu vārds ir: mutslaucis»), mutslauķis, kabatlakatiņš, kabatlakats | |
| tagad, pašlaik, patlaban, pašreiz; mūsdienās, šajos laikos, šobaltdien; arī tagadiņ, tagadīt, tagadītēs | |
| 1) saīsne; īsceļš (datorikā); 2) īsāks ceļš; ērtāks paņēmiens, vieglāks ceļš uz mērķi | |
| ● izrāde; ● mūzikāla (arī teātrālizēta) koncertprogramma; ● raidījums (tālrādē vai tāldzirdē): 1) koncertraidījums, izklaides raidījums; 2) īpašraidījums, autorraidījums, tematisks raidījums | |
| norinda, godasardze | |
| mežģines [PŠ] (pareizi ar īsu -i-! [JE]) | |
| šujammašīna, šujamā mašīna | |
| mazgulis, mazgājamais sūklis | |
| taču | |
| skatīt (augstāk): «man ir | |
| soma | |
| tieša pikšķerēšana, mērķpikšķerēšana, pret konkrētu cilvēku vērsta pikšķerēšana | |
| mērķreklāma, tēmēta reklāma | |
| mērķis | |
| uzdevumjosla, uzdevumu josla | |
(sk. arī « | ● izmēģinājuma brauciens (transportlīdzeklī); ● izmēģinājuma diskdzinis, izmēģinājuma diskierīce (datorā) |
| uzkurs (paraugs, ievads, iekārdinājuma gabals no filmas vai grāmatas, ko izmanto tās agrīnā reklāmā) | |
| tekātnis, tekatnis, tekainītis, tekātnītis [MEV] | |
| pieciest; izrādīt iecietību | |
| dižsliecinātājs (atvasināšana ar «diž-» — skatīt jaunvārdu vārdnīcā!) | |
| diženājs (diždesmits, dižsimts u. t. jpr.) | |
| gāzma | |
| datplūsma | |
| ● mode, jauns virziens; ● tendence, sliecība, nosliece, slieksme | |
| paraisīgs (tāds, kas paraisa kādu darbību, stāvokli, izjūtas — bieži vien kaut ko negātīvu, nevēlamu) | |
| paraisīt | |
| paraisīklis (darbība, apstāklis, attieksme, rīcība u. tml., kas paraisa kādu psīcholoģisku reakciju); par «trigeri» pareizi ir saukt detaļu elektrotechnikā. | |
| burziņotājs | |
| burziņot (vārda «tusēt» īstās nozīmes ir: 1. ‘tusnīt, elsot, smagi elpot’; 2. ‘test, pērt, dauzīt, kulstīt, slānīt’) | |
| burziņš | |
| rīkjosla, rīku josla | |
| čivināt | |
| orkāns, hurakans, cikloniska viesuļvētra («Hurakans» — Amerikas pirmiedzīvotāju dievība, vēju pavēlnieks) | |
| ● pievilcīgs, spilgts, piesaistīgs; ● saismīgs, interesants | |
| 1) iestatījums (aparātā, datorā, digitālā ierīcē) — piem.: «pirmņēmuma iestatījumi», nevis « 2a) nostādne (piem., «pamatnostādnes»), princips, noteiksme (~definīcija); 2b) nostāja, viedoklis; ievirze — piem.: «polītiskā ievirze» vai «polītiskā nostāja», nevis « | |
| ● mūzicēt; ● dziedāt; ● spēlēt; ● sniegt priekšnesumu; ● deklāmēt, skaitīt, runāt [dzeju, prōzu]; ● teikt runu, ziņot, referēt, runāt, sniegt priekšlasījumu [lielākoties ir iespējams pateikt konkrēti; «uzstāšanās» ir pārmērīgi izplūdis vārds] | |
| gaisotne, noskaņa, jutoņa, starojums (labs vai slikts) | |
| tīklājs | |
| velmēt (veidot ar veltņiem); arī → velmētava, velmētājs | |
| derīgot | |
| valstiski svarīgs, visai tautai vērtīgs, ar valstisku vērtīgumu, valstiska nozīmīguma – | |
| budāt | |
| tīmekļseminārs | |
| vietņvedis | |
(sk. arī augstaāk: « | vietne, tīmekļa vietne, tīmekļvietne |
| kūpekļošana, garaiņošana | |
| kūpekļot; tvaicīkļot | |
| kūpekļotājs, tvaicīkļotājs | |
| kūpeklis; tvaicīklis | |
| labjūte | |
| sabilsties | |
| pieņēmums, minējums, hipoteze; skaidrojums, izskaidrojums; viedoklis, domas; paskaidrojums (nevis «kāda ir tava par sabojātas valodas piemēriem var pasmieties arī «Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā»! — « | |
| pretstat, pretstatus, iepretim (pārnestā nozīmē), pretstatā, salīdzinājumā ar; piemēri: ● «darbs Latvijā pretstat darbam ārzemēs», nevis «darbs ārzemēs ● «patēriņa dinamika Latvijā pretstatus ārzemēm», nevis «patēriņa dinamika Latvijā ● «liellopu gaļa pretstat(us) putnu gaļai», nevis «liellopu gaļa ● «valsts drošība pretstat humāniem apsvērumiem», nevis «valsts drošība | |
| dziedrs; dzieds; sija; šķērsbaļķis; vārcele (PŠ: vērbalka, latviešiem tai vietā ir vārdi: dziedrs, vārcele, sija.) | |
| « |
aicināt ievērot (kādu lietu), |
| vienprātīgi, vienoti, visi kopā, vienotiem spēkiem, rīkojoties vienisprātis, pilnīgā vienotībā (taču nav nepareizi: «vienbalsīgi dziedāt» — monofōniski, «vienbalsīgs skaņdarbs» — visi dzied vienādu melodiju; ievērojiet: «vienbalsīgi iebilst, nepiekrist, aicināt, ievēlēt» nozīmē, ka to dara viens cilvēks, balsotājs u. t. t.!) | |
| 1) katrā ziņā, noteikti, nudien, patiešām, neapšaubāmi, «skaidrs, ka…», «nav šaubu, ka…», nepārprotami; 2) nešaubīgi, nesvārstoties, stingri, nelokāmi; cieti, nepieļāvīgi, nepiekāpīgi (bet der: «viennozīmīgs teikums», «viennozīmes vārds», «runāt/rakstīt/pateikt/izteikt viennozīmīgi») | |
| vietēji svarīgs, šaivietai vērtīgs, vietēja nozīmīguma – | |
| spode (apavu spodējamā ziede) | |
| spodēt (spodrināt apavus) | |
| laimests | |
| videoemuārists | |
| videoemuārēšana, videoemuāru veidošana | |
| videoemuāri (no pašdarinātiem videoierakstiem veidota rēgulāri papildināta tīmekļa dienasgrāmata); saliktenis: «video-» + «emuāri» | |
| darbiķis | |
| darbiķība | |
| aprisinājums | |
| darbplūsma | |
| tīteņmaize | |
| tītenis (maizes tītenis, kāpostlapas tītenis) | |
| vietne | |
| bezķērnu saimniekotājs, bezķērnis (cilvēks, kas cenšas neizķērnāt mantību); «zero-waste» latviskojums jaunvārdu vārdnīcā. | |
| ziežamviela | |
| zinīgs, gudrs, lietpratīgs |
Skatīt arī:
• Nevārdi — to īpašības
• Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens (ikgadējās akcijas noteikumi; visu gadu rezultāti)
• Jaunākie termini (meklējumi un diskusijas)
• Jaunvārdi (neoloģismu vārdnīca)
Latviski izdomāt — latviski nosaukt!
- Latviešu valodas attīstības kopa - (RLB LVAK) 