LVAK saziņas informācija
Pasta adrese
RLB latviešu valodas attīstības kopa
Merķeļa ielā 13,
Rīga, LV 1050
Telefōniski un elektroniski
• LVAK koordinātors: zin. dr. Uģis Nastevičs — jpn@inbox.lv
• e-pasts — gada vārda, nevārda, teiciena iesūtīšanai: gadavards@inbox.lv
• tīmekļa vietne: LVAK.wordpress.com
• čivinātavā: twitter.com/LVAK_valoda
• automatiska jaunumu saņemšana: LVAK.wordpress.com/feed/
• kopsavilkums par LVAK darbību un vēsturi: LVAK.wordpress.com/about/
• elektroniskās diskusijas par valodu: LVAK.wordpress.com/jaunakie-termini-meklejumi-un-diskusijas/
• vietējais meklis (atrodas kreisās puses slejā):
ievadiet tikai vārda sākumu, tā būtisko daļu bez galotnes;
piemēram — meklējot “endzelīn“, tiks atrasts gan “Endzelīns” visos locījumos, gan arī “endzelīniskais“.
• bijusī LVAK koordinātore Maija Sinka: 29167606, msinka@latnet.lv
Klātienē
Katra mēneša pirmajā pirmdienā (izņemot jūliju un augustu) —
tematiskas, brīvi apmeklējamas sanāksmes
pulksten 18:00 Latviešu biedrības namā, Rīgā, Merķeļa ielā 13.
Vietne
Mūsu vietnē lietojam pareizrakstību saskaņā ar valodnieku Kārļa Mīlenbacha un Jāņa Endzelīna gatavotām un rediģētām vārdnīcām un pirmajā Latvijas neatkarības posmā koptiem, izskaidrotiem un mācītiem valodas kultūras principiem. Arī mūsu rakstos ietvertus citātus, īpašvārdus (personvārdus, vietvārdus) un to gramatiskās formas rediģējam šajā vienotajā pareizrakstībā, kaut arī sākotnējie autori un izdevēji varētu būt atbalstījuši citus variantus. Par to vairāk šeit: klasiskā latviešu pareizrakstība.
Vietnes kommentāros pieņemam dažādus argumentus, atšķirīgus viedokļus, kā arī jautājumus un informāciju, kas ir saistīta ar konkrēto rakstu. Ja kommentārs šādiem diskutēšanas nosacījumiem neatbilst (piemēram — ir paustas tikai emōcijas), tad vietņvedis to dzēš.
Vietnē LVAK.wordpress.com kopš 2009. gada tiek uzkrāti materiāli par valodu (tuvākās sanāksmes, stāstījumi, referāti un apspriedes, diskusijas, paziņojumi par jaunām grāmatām, konferencēm un citiem notikumiem latviešu valodniecībā, valodas polītikā, gada vārdi, jaunvārdu pieteikumi, terminu skaidrojumi, raksti par valodu un intervijas).
Paskaidrojums. Vietne pašlaik tiek veidota un mitināta bezmaksas vidē, ko pēc saviem ieskatiem programmē un uztur “WordPress” (ASV uzņēmums “Automattic, Inc.“). 1) Vietām ir redzami vārdi un frazes angliski — nelokālizēto versiju esam izvēlējušies tāpēc, ka “WordPress” serveŗu lokālizētā latviskā versija neatbilst klasiskajām valodas normām. 2) “WordPress” starp emuāru ierakstiem mēdz ievietot grafiskas reklāmas — LVAK nav atbildīga par reklāmu izskatu, saturu un par saitēm, kas ved uz citām vietnēm.
- Latviešu valodas attīstības kopa - (RLB LVAK) 
Labdien! Esmu Amerikā dzimusi latviete, ar ģimeni tagad dzīvojam Latvijā. Mūsu vecākajam dēlam ir vārds Raitis. Skolotāja aizliedz mūsu dēlam rakstīt “Raiša Kriķa dienasgrāmata” (kas ir kā mani vecāki un vecvecāki Amerikā man mācija), sakot, ka jāraksta “Raita Kriķa dienasgrāmata”. Bet viņš nav Raits, bet gan Raitis. Tāpat kā zutis – zuša āda; briedis – brieža ragi. Skolotāja atsaucās uz kaut kādu padomju laika pareizrakstības likumu par labskanīgumu, kas nosaka, ka personas vārdiem, kam ir mazāk par 3 zilbju, nemīkstina pēdējo līdzskani ģenetīvā — tātad tā ir “Tālivalža iela”, bet “Valda grāmata”. Bet kā tad ar Pulkvedi Briedi? Tramvājs taču nebrauc pa Pulkveža Brieda ielu. Mums šis labskanīguma likums liekas muļķīgs un nevajadzīgs. Vai tam pamatā arī ir rusifikācija? Vai to var kaut kādi mainīt? Kāds ir LVAK viedoklis šajā jautājumā??
Paldies,
Līga Kriķe
ligamarak@krikis.org
Vismaz vienā tādā gadījumā mīkstināšana noteikti ir atļauta un ir pat obligāta – “Ansis – Anša”. Cik dīvains (kroplīgs) būtu ģenitīvs “Ansa”!
Vai kāds zina vēl šādus divzilbju piemērus, kur mīkstina, lai kādi arī nebūtu padomju pareizrakstības noteikumi?
Līdzskaņu mijas nav:
vārdiem tētis, viesis;
vārdiem, kas beidzas ar
-astis strupastis,
-jis simtkājis,
-ķis kaķis,
-ģis skauģis,
-ris mūris,
-skatis tālskatis;
divzilbju personvārdiem, kas beidzas ar
-tis Atis, Gatis, Guntis,
-dis Valdis, Uldis, Aldis;
uzvārdos, kas beidzas ar
-skis Turavskis, Slavinskis,
-ckis Trockis, Visockis.
http://www.liis.lv/latval/morfol/lietv-mija.htm[http://web.archive.org/web/20110825110139/http://www.liis.lv/latval/morfol/lietv-mija.htm]
Jautājums gan bija tikai par divzilbīgiem vīriešu priekšvārdiem, bet paldies tik un tā.
Jāpiezīmē arī, ka tas ir pēc “padomjlaiku ietekmētās pareizrakstības” jeb PIP.
Endzelīna jeb klasiskajā sistēmā nemīkstināmas ir siev. dz. vārdu formas:
“Cēsu”, “acu”, “zosu”, “dzelzu” – izruna: [dzęlzu].
Skatīt arī https://lvak.wordpress.com/klasiska-latviesu-pareizrakstiba/
(LVAK vietnes sadaļu “Klasiskā latviešu pareizrakstība).
Pret rakstības principu, kas ģenitīvā atzīst “lietusgāžu”, bet neatzīst “gāžu”, atzīst “datubāžu”, bet neatzīst “bāžu”, atzīst “Tālivalža” un “rakstnieka Valža”, bet neatzīst “Valža Bisenieka”, atzīst “vilkaša”, bet neatzīst “Doku Aša”, esmu daudzkārt izteicies. Manuprāt, arī divzilbju īpašvārdiem, kas nominatīvā beidzas ar -dis un -tis, ģenitīvā būtu jāatļauj -ža un -ša. Tāpat būtu jāatzīst daudzskaitļa ģenitīvs “gāžu” un “bāžu” (varbūt kādu laiku par pieļaujamiem izņēmumiem paturot ilgi par normu atzītos “gāzu” un “bāzu”).
Papildinu. Piemērs „lietusgāžu” varētu būt pārprotams. Tā „gāze” [gâze], no kuras atvasināti salikteņi „lietusgāze” un „vējgāze”, daudzskaitļa ģenitīvā ir „gāžu”. Turpretī tā „gāze” [gãze], no kuras atvasināti salikteņi „cēlgāze”, „dabasgāze” un „deggāze”, gan viena pati, gan saliktenī daudzskaitļa ģenitīvā ir „gāzu” (lai gan „fāze” daudzskaitļa ģenitīvā ir „fāžu”).
Tā kā latviešu literārajā valodā ir divas pareizrakstības (tam, starp citu, vajadzēja būt norādītam arī Valsts valodas likumā), piebildīšu, ka manos komentāros minētā „bāze” Endzelīna pareizrakstībā ir „baze” (daudzskaitļa ģenitīvā — „bažu”) un „fāze” — „faze” (daudzskaitļa ģenitīvā — „fažu”).
Labdien!Pēdējā laikā LTV un LNT dzirdamā latviešu valoda ir nebaudāma.To pārņēmuši 2 “vīrusi”:”UZ DOTO BRĪDI”-skaidrs,ka tas nāk no Krievzemes un “ŠIS TE”-tā izcelsme laikam ir vietējā.Pat TV žurnālisti vairāk nespēj 2 vārdus kopā sasaistīt bez “šis te”(šie te upuri,šis te likums,utt.)Ļoti atgādina krievu valodu kurā daudzi arī nespēj 2 vārdus bez rupja lamuvārda vidū īsti kopā sasaistīt.Kaut kas līdzīgs cūku mērim vai ebola vīrusam.Ko domājat jūs-vai pret šo epidēmiju ir iespējams cīnīties?Citādi “uz doto brīdi šis te stāvoklis”liecina par latviešu valodas degradāciju.
Paldies, Egil!
Jūsu pieteiktie nevārdi ir pieņemti 2014. gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena akcijā un tiks vērtēti kopā ar daudzu citu cilvēku pieteikumiem.
Jau 2008. gadā atzinām “šis te … šo te” par gada nevārdu! Varbūt daļa sabiedrības to pamanīja un ņēma vērā, bet citi joprojām lieto – droši vien tad, kad nav īsti, ko teikt, bet gribas savās pļāpās kaut ko “iestarpināt”.
Lai izvērtētu 2014. gadu, pieņemam pieteikumus vēl līdz 2015. gada 26. janvārim.
Skatiet – https://LVAK.wordpress.com/gada-vards-nevards-teiciens/
Labdien!
Lasu un šausminos: “Krasta City” – Daugavas krastā top jauns dzīvesstila kvartāls. Tas ir virsraksts, kas, manuprāt, pelnījis vietu nevārdu vai spārnotu nevārdu sarakstā. Vispirms vulgārs valodu sajaukums (krasta citija jeb sitija…), otrkārt, ko nozīmē “dzīvesstila kvartāls”? Švauksta pēcteči savairojušies.